Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. maijs, 2014
Drukāt

Vai veterāni sagaidīs savu likumu? (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Armijas veterāns piedalās ziedu nolikšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.

Neskatoties uz atsevišķu deputātu aicinājumu apturēt Otrā pasaules kara dalībnieku likumprojekta tapšanu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar nolēma to virzīt tālāk. Veterāni gan skarbi joko, ka diez vai nodzīvos līdz likuma pieņemšanai.

Šādu likumu atsevišķas Saeimas frakcijas vai komisijas mēģinājušas radīt ne reizi vien, bet līdz šim šie centieni cietuši neveiksmi. Maija sākumā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas priekšvakarā, vairākas veterānu organizācijas vēstulē deputātiem atgādināja šo parādu. Vakar jautājumu vērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) aicināja likumprojektu nevirzīt tālāk, jo tas, viņaprāt, ir pilns pretrunu un nesasniegs minēto mērķi – veterānu saliedēšanu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) bija citās domās: “Esam saņēmuši veterānu organizāciju aicinājumu nolīdzināt vēsturisku netaisnību. Neredzu morālas tiesības atteikties strādāt ar šo projektu.” Viņa piedāvāja virzīt tālāk Sabiedrības saliedētības komisijas gatavoto likumprojektu, vienlaikus ņemot vērā arī veterānu organizāciju un Valsts prezidenta administrācijas vēsturnieku komisijas viedokļus. Šim viedoklim pievienojās komisijas deputātu vairākums.

Cilvēktiesību komisija lūgusi arī iesaistīto ministriju atzinumus, un tie ir piesardzīgi atbalstoši. Aizsardzības ministrija gan aicināja likumdevējus būt piesardzīgiem, jo Latvija nevar būt atbildīga par citu valstu armijās karojošiem pilsoņiem. “Pareizi būtu, ja Aizsardzības ministrija nodarbotos tikai ar tiem kara veterāniem, kas pārstāvējuši tieši mūsu valsts bruņotos spēkus dažādos vēstures periodos. Protams, valsts var noteikt kompensācijas un atbalsta mehānismus arī citām grupām, tostarp Otrā pasaules kara dalībniekiem. Bet tas būtu Labklājības ministrijas uzdevums, līdzīgi kā ar Černobiļas seku likvidatoriem,” skaidroja AM parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs.

Pēc sākotnējiem aprēķiniem, Otrā pasaules kara dalībniekiem pabalstiem būtu nepieciešams apmēram viens miljons eiro gadā. Pret šādiem izdevumiem ne Finanšu, ne Labklājības ministrijai nebija īpašu iebildumu.

Taču Tieslietu ministrija un citi valdības pārstāvji pauda bažas par to, kā noteikt, kuri cilvēki būtu atzīstami par Otrā pasaules kara dalībniekiem, jo daudzi dokumenti gadu laikā gājuši zudumā.

Klātesošie veterāni ierēdņu un deputātu debates klausījās ar bažām un, atceroties līdzšinējo pieredzi, skeptiski vērtēja likumprojekta izredzes. “Mūsu organizācijā atlikuši vairs tikai kādi 13 cilvēki, kas atbilst likumā noteiktajam Otrā pasaules kara dalībnieka statusam. Tie ir cilvēki vecumā ap 90 gadiem. Pat ja viņi nodzīvos līdz šā likuma pieņemšanai, tad diez vai spēs nokārtot birokrātiskās formalitātes,” sprieda Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas pārstāvis Alberts Krusts. Komisijas priekšsēdētāja Mūrniece gan solīja ņemt šīs bažas vērā un virzīt likumu pēc iespējas ātrāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Latviešu tautības leģionāri vācu armijā ir Vācijas problēma.Pensionēto arodinvalīdu un arodslimnieku stāvoklim gan vajadzētu pievērst uzmanību.Šī Latvijas iedzīvotāju daļa tiek likumīgi represēta jau no 2009.gada.Aizliegts pat izmaksāt atlīdzību par zaudētām darbaspējam.Aizliegts arī ārstēt.Kauns Latvijai!

  2. Zigurds Mežavilks Atbildēt

    Kārļa Ulmaņa dubultnodevība krievu priekšā ‘maksāja dzivību ne tikai viņam pašam, arī pusmiljonam citu latviešu, kuri bija spiesti karot svešās asrmijās. Tgada’jie valfīdītāji saizxmirsuši vecos karavīrus. Nav kā Vācijas valdība, ka nav aizmirsuši invalīdus ;egiomarus. Tācu, lai tā notikltu komunistiskās Latvijas aldības nav pirkstu pakustinājušas. Lavijas vadītajiem bikses dreb, ka jārunā ar Puķinu, kur vēl strēlnieku aizstāvēšanai. Ja ar gazprom gāzi pilnas galvas.

  3. Elementārs kritērijs: pieprasītais statuss pienākas tikai tām personām, kuras attiecīgajā periodā nav bijušas komunistu partijas un komjaunatnes biedri vai kandidāti, kā arī 1940.-41. gadā nesadarbojās ar čeku, nedienēja milicijā un Strādnieku gvardē. Viss.

  4. Ja tā Ziemassvētku eglīte ir armijas armijas veterāns, tad es esmu Marsietis.

  5. tā ir ņirgāšanās Atbildēt

    ārprāts, maksāt okupantiem un latviešu tautas slepkavām?

  6. lodi tie mergl... sagaidis Atbildēt

    un jaunie ar zulti un naidu piesucinatie VL klauni ari !!!!!!!!!!!! Driz jus cu… redzesiet !

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+