Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. jūnijs, 2014
Drukāt

Vai, sakārtojot skolu tīklu, varētu palielināt skolotāju algas? (1)

Foto - Marita KurčanovaFoto - Marita Kurčanova

Pāvilostas vidusskolu šogad absolvēja desmit jaunieši. Izlaidums sākās ar nelielu ieskatu absolventu hobijos.

Izglītības un zinātnes ministrijā kārtējā iespējamā reforma atlikta līdz oktobrim, kad notiks Saeimas vēlēšanas. Tikai tad būs skaidrs, vai valsts noteiks minimālo iespējamo skolēnu skaitu 10., 11. un 12. klasē un vai samazināsies vidusskolu skaits.

“Mums vēl ir gads, kurā varam diskutēt par to, ko darīt ar vidusskolu tīklu valstī,” saka izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”). Gada laikā būs notikušas arī Saeimas vēlēšanas un izveidota jauna valdība.

Nepamatota ažiotāža


Nesen interneta portālos izcēlās ažiotāža: tika ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidots saraksts ar teju simts slēdzamām vidusskolām. IZM skaidro, ka saraksts bijis tikai informatīvs: tas parādījis, cik vidusskolu ar mazu vidusskolēnu skaitu vispār ir. Sarakstā iekļautas novadu un pilsētu skolas, kuru vidusskolu klasēs ir mazāk par attiecīgi 15 un 18 skolēniem. Turklāt apspriesta tikai iespēja šādas skolas pārveidot par pamatskolām, nevis slēgt.

Par to, ka katrā novadā būtu jābūt ne vairāk kā vienai, bet stiprai vidusskolai, sāka runāt iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), kurš iesniedza apstiprināšanai valdībā izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot, ka 10. klasi var atvērt tikai tad, ja tajā pieteikušies 18 skolēni pilsētas skolā un 15 novada skolā.

I. Druviete šīs izmaiņas noteikumos no izskatīšanas valdībā aprīlī atsauca, pamatojot ar to, ka nebūtu pareizi minimālo skolēnu skaitu noteikt tik vēlu – tikai dažus mēnešus pirms jaunā mācību gada. Viņa arī norādīja, ka valdības mērķis ir panākt, lai vismaz 80 procenti jauniešu iegūtu vidējo izglītību, kas varētu palielināt vidusskolēnu skaitu. Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Lukmans nesen notikušajā diskusijā par vidusskolu tīklu arī teica: pirms lemj par vidusskolu skaita samazināšanu, jāpieņem lēmums, vai tiešām ieviesīs obligātu vidējo izglītību. Jāšaubās gan, vai tiem jauniešiem, kuri šobrīd nolemj iztikt tikai ar pamatizglītību, būtu jādodas uz vispārējo, nevis profesionālo vidusskolu. I. Druviete solīja, ka lēmums par obligātu vidējo izglītību tiks pieņemts, taču vēl vajag aprēķinus, cik tā izmaksās. Ministre arī uzsver, ka vienīgais kritērijs vidusskolas klašu saglabāšanai nedrīkst būt skolēnu skaits, svarīgi arī, kādā attālumā ir cita tuvākā vidusskola.

Vajagot vismaz 13 skolēnus


Tomēr: vai īstais iemesls lēmuma atlikšanai nav vēlēšanu tuvums? Bija taču iespējams noteikt, ka skolēnu skaita limits stājas spēkā nevis šajā, bet kādā no nākamajiem mācību gadiem. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone piekrīt: te ir kārtējā situācija, kad politiķi negrib pieņemt lēmumus pirms vēlēšanām. LIZDA uzskata, ka skolu tīklu vajag turpināt sakārtot un jāsāk tieši ar vidusskolu skaita samazināšanu. “Tas ir absurds, ka atver vidusskolas klasi, ja tajā mācīsies tikai pieci, seši vai septiņi skolēni,” saka M. Jansone. “Tik mazā klasē nevar būt runa par normālu mācību procesu. Jo vidējās izglītības posmā jāizmanto tādas modernas mācību metodes kā grupu darbs, prezentāciju veidošana, kam vajag lielāku skolēnu skaitu. Šajā vecumā bērniem arī svarīga zināma konkurences iespēja.”

Ja vidusskolas klasē ir tikai pieci skolēni, par valsts piešķirto finansējumu nav iespējams apmaksāt visas mācību stundas. LIZDA veikti aprēķini, kas parāda: lai skolotu vienu vidusskolas klasi, nepieciešami apmēram 565 eiro mēnesī, taču, ja klasē ir tikai pieci skolēni, valsts par šādas klases izglītošanu piešķir vien 325 eiro mēnesī. Arī IZM aprēķinājusi, ka vidusskolas klasē nepieciešami vismaz 13 skolēni, lai varētu apmaksāt nepieciešamās mācību stundas. Ja skolēnu ir mazāk, vidusskolu dotē vai nu pašvaldība, vai citas novada vai pilsētas skolas, vai arī to uztur uz pamatskolas un sākumskolas klašu rēķina. Savukārt apvienotās klases vidusskolā nav lietderīgas un pat traucē izglītības kvalitātei, to atzīst arī IZM Vispārējās izglītības departamenta vadītāja Evija Papule.

Skolu tīkla sakārtošanu LIZDA atbalsta arī tāpēc, ka cer: ja vidusskolu un, iespējams, arī pamatskolu skaits mazinātos, tiktu ietaupīta valsts nauda, ko varētu izmantot skolotāju algu celšanai. “Situācija būtībā ir dramatiska, bet mēs varam tikai apelēt pie politiķu godaprāta un cerēt, ka viņi saņems drosmi un tomēr tiks līdz lēmumu pieņemšanai,” tā M. Jansone.

Līdzīgs viedoklis ir arī nesenajam Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoram, tagad Saeimas deputātam Mārim Kučinskim, kurš ir neapmierināts ar I. Druvietes lēmumu vilcināt minimālā skolēnu skaita noteikšanu 10. klasē: “Ja šis lēmums netiks pieņemts, skolotāju algas vēl ilgi būs nožēlojamas.”

Jau pieminētajā diskusijā gan izskanēja arī, ka konkrēta skaitļa noteikšana nenāks par labu potenciālajiem vidusskolēniem. Ja 14 skolēnu gribēs iestāties lauku vidusskolas 10. klasē, viņiem visiem nāksies atteikt un jauniešiem būs jāmeklē skološanās iespējas citur.

Pārmaiņas 14 skolās


“Skaidri varu pateikt, ka mēs meklēsim iespējas saglabāt skolas, nevis ieganstus to slēgšanai,” teic ministre. I. Druvietes retorika liecina, ka viņa nevēlas būt vainīga skolu slēgšanā, kaut lēmumus par pašvaldību skolu slēgšanu pieņem pašas vietējās varas, kas gan parasti uzsver, ka tas darīts valsts politikas dēļ. Par bailēm būt vainīgajai, iespējams, liecina arī tas, ka IZM interneta mājas lapā atšķirībā no citiem gadiem nav publicēts saraksts ar skolām, kas no nākamā mācību gada saskaņā ar pašvaldību lēmumu tiks slēgtas vai reorganizētas. Ministre teic, ka šīs ziņas atrodamas kādā relīzē, bet precīzu sarakstu tā arī neizdodas atrast. Pēc IZM sniegtās informācijas, pašlaik apstiprināta triju skolu apvienošana, kā arī četru izglītības iestāžu slēgšana no šā gada 1. septembra. Joprojām tiek lemts, vai saskaņot vēl divu skolu likvidāciju un četru skolu apvienošanos.

Zināms, ka Tērvetes novadā četru skolu vietā paliks vien divas, bet trīs skolas Dobeles novadā no pamatskolām pārtaps par sākumskolām.

VIEDOKĻI


Vai jāturpina atvērt vidusskolas klases, kurās ir mazs skolēnu skaits?


Kintija Blūmentāle, Līgatnes novada vidusskolas direktore: “Jā, arī novados vajadzīgas vidusskolas. Mūsu novadā dzīvo ne tik labi materiāli situēti cilvēki, un viņu bērni nevar izbraukāt uz Siguldas vai Rīgas ģimnāzijām. Daudziem skolēniem ģimenē nav tā labvēlīgākā gaisotne, bet skolā ir inteliģenta vide. Katrs Latvijas skolēns ir pelnījis, lai tuvu dzīvesvietai varētu iegūt arī vidējo izglītību. Tieši vidusskolas klasēs bērni nobriest, kļūst patstāvīgāki, atrod papildu darbiņus, ar ko nopelnīt. Pēc tam viņi ir gatavāki doties mācīties tālāk no mājām, nekā tas būtu uzreiz pēc 9. klases. Šogad mūsu skolas 12. klasi absolvē deviņi jaunieši. Skaits ir svārstīgs, vēl nesen bija 20, pēc tam tikai seši absolventi.”

Aina Ansone, Pāvilostas vidusskolas direktore: “Novadu vidusskolas noteikti jāsaglabā. Ģimenēm un bērniem finansiāli vieglāk iegūt vidējo izglītību tuvu mājām. Dzīvošana, ceļa izdevumi, ēšana – tas viss izmaksā daudz dārgāk, ja mācas citur, pat ja tā ir profesionālā skola. Gandrīz ik gadu kāds no tiem, kas sācis mācības citur, atgriežas atpakaļ Pāvilostā. Cits materiālu apsvērumu dēļ, cits lielā pilsētā palaižas un vecāki atved atpakaļ. Izglītības kvalitāte skolā ir augsta. To apliecina gan centralizēto eksāmenu rezultāti, gan panākumi mācību olimpiādēs. Skolā ir moderni dabaszinību kabineti, interaktīvās tāfeles. Tas, ka valdība grasījās noteikt minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, gan mums krietni iegrieza. 9. klasi pabeidz tikai astoņi bērni, no kuriem daļa vidusskolā nepaliks. Būtu piesaistījuši bērnus no citiem novadiem, bet, tā kā bija bažas, ka 10. klasi neatvērsim, viņi neatnāca. Tagad ir neziņa, vai 10. klase būs, taču līdz 11. augustam gaidām visus, kas vēlētos pie mums mācīties 10. klasē.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vidusskolu mums ir par daudz. Tās vispār jāatdala no profesionālās sagatavošanas. Visādas apteksnes stāvu dežuranti un citi amati tiek gatavoti vidusskolā. atāpēc novados nav kas apmeklē vietējās skolas, bet visi gāžas uz lielpilsētu vidusskolām apgūt barmeņa vai oficiantes specialitāti. Tad normālas vidusskolas varētu labāk izmantot skolotāju kadrus koncentrētam apmācību procesam, nevis izstiept mācību priekšmetu par vismaz gadu ilgāk. Bet žonglēt aiz letes ar glāzēm var iemācīties darba devēju organizētos kursos dažu nedēļu laikā.

Draugiem Facebook Twitter Google+