Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. decembris, 2015
Drukāt

Vai viegli būt biopārtikas patriotam (7)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Ādažos Tiešās pirkšanas pulciņā ekolabumi tiek vesti pirmdienas pēcpusdienā. Šoreiz pie dežuranta galdiņa, kas pieņem produktus un norēķinās ar piegādātājiem, pulciņa iniciatore Laura Karlauska. Gada laikā ādažniekiem izveidojusies sadarbība ar 24 piegādātājiem, bioloģisko produktu klāsts sasniedzis 800 pozīcijas.

Ko darīt, ja sakārojas ogu? Neizvēlīgam patērētājam šādi jautājumi nerodas – pastiep tik roku un paņem veikalā no plaukta, ko vien sirds vēlas. Tiešās pirkšanas pulciņiem izšķiršanās par labu biopārtikai ir viens no kustības stūrakmeņiem, tomēr brīdī, kad cerētais ekoprodukts nav pieejams un tā vietā tiek piedāvāts “parastais”, rūpīgi būvētajā konstrukcijā var rasties plaisas. Tad ir jānospiež bremze, lai palūkotos, kurp mēs ejam, saka kustības iniciatore Zane Ruģēna.

Kopā ar domubiedri un ideju attīstītāju Elīnu Zušu viņa nupat nosūtījusi pārmaiņu vēsmu vēstules 30 Latvijas pulciņiem, kas apvieno vairāk nekā četrus tūkstošus patērētāju un ap 200 piegādātāju. Pusgada laikā tiešās pirkšanas atbalstītājiem jārod atbilde uz jautājumu – vai sekojam lielajam mērķim vai piemērojamies brīža vajadzībām?

 

Dziļāk laukos “bio” nav tik svarīgs

“Laikam ejot, sapratām, ka mūsu nosauktās pamatvērtības – draudzība, brīvprātība, biopārtika – visiem nav tik pašsaprotamas, kā sākumā šķita kaut vai produktu izvēles ziņā,” nosaka Elīna. Kā piemēru viņa min gadījumu, kad Tiešās pirkšanas pulciņa dalībniekiem klubā “Piens” piedāvāts iegādāties krūmmellenes no integrētās saimniecības, kas augkopībā daļēji izmanto sintētiskos ķīmiskos preparātus. Pulciņš pieņēmis lēmumu ogas tomēr iekļaut produktu sarak­stā, jo tobrīd ekomellenes nebija nopērkamas. “Kaut kādā ziņā tā ir pamatīga atkāpe no mūsu pamatiem,” atzīst kustības līderes.

Tipiskākais piemērs, kas novirzot no ekopārtikas ceļa, esot gaļa – kā bioproduktu to sertificē, ja dzīvnieks arī nokauts bioloģiskajā kautuvē. Latvijā sertificētas 15 šādas kautuves, neviena no tām nav piemērota putniem. Tieši ar putnu gaļu radusies atkāpe Ādažu pulciņa izvēlēto produktu sarak­stā šā gada nogalē, jo līdzās plašam ekopārtikas klāstam iespraukušies broilercāļi bez biosertifikāta. Laura Karlauska, kuras uzņēmība un neatlaidība ļāvusi arī ādažniekiem pirms gada pievienoties Tiešās pirkšanas kustībai, atzīst šo neatbilstību kustības pamatvērtībām, taču nosaka, ka tā bijusi dalībnieku nostāja.

“Taču gribu uzsvērt, ka šie piemēri nav kā sērga, kas pārņem visus pulciņus, tās ir īpatnības, kuras mums jāizvērtē, lai nenonāktu pie tā, ka mūsu vērtības sāktu šķobīties,” uzsver Zane.

Par ļoti atšķirīgu izpratni bioproduktu izvēlē abas pārliecinājušās arī nesenās kampaņas par atbildīgu pārtikas patēriņu “Personīgi. Ēdiens” semināros piecās Latvijas pilsētās. Viņas novērojušas, ka dziļāk laukos cilvēkiem “bio” nav tik svarīgs, un, lai gan viņi atzīstot, ka tas ir forši, tomēr vairāk uzticoties vietējiem ražotājiem, kaimiņu zemniekiem. “Laikam daudzi vēl nav aptvēruši, ka arī kaimiņu Jānis vai Pēteris savā saimniecībā var izmantot pesticīdus,” piebilst Zane. Tomēr kampaņas rezultāts gandarī, jo radušies jauni pulciņi Salaspilī, Preiļos, Gulbenē, Alūksnē un Liepājā. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, uzdīguši pat divi – vienā apvienojušies pārliecināti biopārtikas patrioti, otrā – Latvijas produktu cienītāji.

 

Pasaule jāpagriež eko virzienā

Jaunu dalībnieku pievienošanos kustībai sekmē ne tikai kampaņas, bet arī publikācijas un raidījumi plašsaziņas līdzekļos. “Kā parunā par mums, tā cipars iet uz augšu,” nosmaida Elīna. Abām esot liels prieks būt klāt jau pašā dibināšanas notikumā, kad ar pāris teikumiem jaunpienācējam var palīdzēt pareizi uzsākt darbību. Viņas allaž uzsver, ka pulciņā katrs ir daļiņa, bez kuras tas nevar darboties, lai noņemtu milzīgo atbildības nastu no tā cilvēka pleciem, kurš šo pasākumu ir ierosinājis un jūtas visatbildīgākais. Mēdz būt, ka daži komandas locekļi sāk izmantot apzinīgā līdera labo sirdi, palūdzot savā vietā padežurēt pārtikas saņemšanas vai izdales laikā. “Tā ir tipiska patērētāja psiholoģija,” nosaka Zane. Šā iemesla dēļ daži pulciņi pat izjukuši, jo cilvēks, kas uzņēmies pārāk daudz atbildības, ilgtermiņā to vairs nevar “pavilkt”.

Ar ādažnieku aizņemtību ik pa laikam nākas saskarties Laurai Karlauskai. “Kā jau visos pulciņos arī mūsējā ir bijušas krīzes, kad man nākas dežurēt trīs nedēļas pēc kārtas,” viņa stāsta. Viegli neesot, taču smagā divu mēnešu darbā izveidoto pulciņu viņa vērtē augstāk par sastrēgumstundām. Laura gan piebilst, ka ļoti ilgojas pēc “vietnieka”, kas palīdzētu aizstāt nevaļīgākos kaimiņus. Ādažu pulciņa dalībniece Ligita Arnicāne godīgi atzīst, ka ar piegādātajiem produktiem ir ļoti apmierināta, bet dežurēt gan esot grūti. Liene Uresina cenšoties dežūras ievērot, tas esot katra biedra atbildības un savstarpējās cieņas jautājums.

Pieaugot pulciņu un saimniecību skaitam, starp kuriem notiek sadarbība, piegādātāji kļūst nevaļīgāki, preci nosūta ar šoferiem. Parādās arī nevēlami blakusefekti – cieš komunikācija, pulciņos aug bezpersoniskums, kas ietekmē arī tādas kustības pamatvērtības kā brīvprātīgums un draudzība. Zane un Elīna atzīst, ka šīs vērtības nedrīkst būt tikai vārdi, tāpēc visiem kopā jārod praktiskāks ietvars, lai tās netiktu interpretētas. Kāda būtu ideālā tiešās pirkšanas sadarbības forma ar biopārtikas piegādātājiem? “Manā pulciņā ir trīs līdz četras saimniecības, ar kurām esam draugi, kopā svinam svētkus un maksimāli pilnveidojam atbalstu – īstu un personīgu, ne pēc kādām vadlīnjām, bet vienkārši pajautājot, ko tev, vecīt, vajag, lai vari izdzīvot ziemu?” atbild Zane.

 

Uzziņa

Tiešās pirkšanas kustības līderes Elīna Zuša (no labās) un Zane Ruģēna ir gatavas pasauli pagriezt pareizā virzienā, lai ekopārtika no ekskluzīva produkta kļūtu par normu katra cilvēka dzīvē. Drošiem pieder pasaule! Foto - Ilze PētersoneTiešās pirkšanas kustības līderes Elīna Zuša (no labās) un Zane Ruģēna ir gatavas pasauli pagriezt pareizā virzienā, lai ekopārtika no ekskluzīva produkta kļūtu par normu katra cilvēka dzīvē. Drošiem pieder pasaule! Foto - Ilze Pētersone

Iesaistoties Tiešās pirkšanas pulciņā:

62% daudz vairāk sākuši ēst bioloģisko pārtiku;

39% vairāk sākuši ēst vietējo pārtiku;

39% retāk veic pārtikas iepirkumus un lielākoties iepērkas visai nedēļai;

27% daudz vairāk sākuši ēst sezonālus produktus.

Avots: Tiešās pirkšanas pulciņu aptauja 2014. gada jūnijā

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nu nevar šitādus puravus bez minerāļiem izaudzēt…… 🙂 Bet tas tiesa, ka pārāk ticam papīriem, un vienas tantiņas pieminēšana tirgū (kura vispār nez vai pati ko audzē), nevar nolīdzina visus lauksaimniekus. Ir ļoi daudz tādu, kas saimnieko bioloģiski pārliecības dēļ un sertifikātus nekārto lielo izmaksu, sarežģīto papīru kārtošanas un daudzo kontroļu dēļ….

  2. vēderprieks un vieglas kājas Atbildēt

    Ir radusies jauna, samērā nekaitīga reliģija, Pravieši, kā jau tas iegājies, pelnīs uz lētticīgo rēķina …

  3. nevajag jaukt : BIO ar ECO…,kas attiecas uz “Latvija audzeta produkcija”,ta principa NEARKO neatshkiras no “NE Latvijas ” produkcijas…jo MINERALmesi visur ir vienadi…atshkiras tikai ar zemnieka “saujas lielumu”

  4. 😀
    “Kā piemēru viņa min gadījumu, kad…. piedāvāts iegādāties krūmmellenes no integrētās saimniecības, kas augkopībā daļēji izmanto sintētiskos ķīmiskos preparātus.”
    “Kaut kādā ziņā tā ir pamatīga atkāpe no mūsu pamatiem,” atzīst kustības līderes.”
    ____________________
    EKO :DDDD
    Tieši tāpēc arī es neko un nekad nepērku par 5x cenu no PSEIDO eko štrunta bodēm.

  5. latvietis parastais Atbildēt

    krituši uz sertifikātiem tic tikai papīram:) noželojami ļautiņi bet katram savas dīvainibas. manā saimniecibā ķīmiju nelieo vispār, pat bariba netiek iepirkta bet uz vietas izaudzeta, taču uz sertifikātu netaisos iespringt, man to nevajag, ja cilveks netic man uz vārda tad man tādu klientu nevajag. smēret papīrus par dārgu naudu vajag tik ierēdņiem. turklāt lieliski zinu ka 99& bio;oģiski sertificeto ražo visu tiešu tāpat kā ķimizeties zemnieki. atšķiriba tik tāda ka ķimizeties pērk ķimiju legāli ar pārskaitijumiem utt un laiž to iekšā grāmatvedibā kamer bioloģiskie to pašu pērk par skaidru naudu, lieto pa nakts melnumu, iepakojumus momentā likvidejot un neiekļauj grāmatvedibā kā izdevumus. man te ar apkārtnē pāris bioloģiskie. kam ap lauku 10-20 metrus nezāles iznīkušas kā šis pa nakts melnumu miglojis, visi smej vederus turedami par tādu ” sertifikātu” betkomisijas kas itkā regulāri pārbauda, nez kāpec neredz acīmredzamus ķīmijas lietošanas pierādijumus

    • “Latvieti parastais”, ja Tu par bioloģisko audzēšanu un sertifikāciju neko nezini, tad never vaļā muti, jo šādas saimniecības nevar pastāvēt. Šis saimniecības kontrolējošās institūcijas izķer, jo realizējot pārtiku tiek ņemtas analīzes. Pats es tirgoju savu produkciju tirgū un zinu kā tādi ražotāji kā Tu audzē bez pesticīdiem. Gadījums no dzīves: Blakus tirgojas tantiņa kurai produkcija ir lētāka, savā starpā runājot viņa pastāsta ka divas dienas atpakaļ nomiglojusi gurķus pret miltrasu, pienāk jaunā māmiņa un jautā vai nav lietota ķīmija, uz ko tantiņa atbild ne tie ir bez ķīmijas, un noslauka vienu gurķi un iedod meitenītei teikdama:” ēd droši”

      • Par analīžu veikšanu – lielākajai daļai specifisko pesticīdu atliekvielas Latvijas laboratorijās nemaz nevar noteikt, slāpekli vieglāk produktā pārsniegt lietojot vircu, kuras stiprums saimniekam nav zināms, nevis lietojot minerālmēslus (starp citu slāpekļa mēslojumu ražo no slāpekļa ko mēs nemitīgi ieelpojam 🙂 ).
        Ja salīdzina integrēti audzētajos augļos un dārzeņos pat teorētiski maksimāli iespējamo pesticīdu, jeb augiem nepieciešamo zāļu daudzumu kilogramā produkcijas, tad visu mūžu tos ēdot Jūs uzņemsiet mazāk ķīmijas nekā vienā antibiotiku kursā vai mēnesi lietojot pretsāpju preparātus. Nemaz nerunāsim par nebiokosmētikas – lūpu krāsas, dezodorantu, gaisa atsvaidzinātāju, ziepju, šampūnu utt. lietošanas.
        Protams jābrauc tikai ar elektromobili (labāk zirgu), jo tās izplūdes gāzes. Rīgā labāk neelpojiet :-).
        Bet draudzība un labas cilvēciskās attiecības – tas ir jauki! Lai meitenēm veicās!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+