Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. augusts, 2012
Drukāt

Vai viegli būt kreilim labroču pasaulē? 
Stāsta speciālisti un slavenības kreiļi

Foto-Baiba Buceniece un Jānis DeinatsFoto-Baiba Buceniece un Jānis Deinats

13. augusts – Pasaules kreiļu diena. Pirmo reizi to atzīmēja 1992. gada 13. augustā pēc britu Kreiļu kluba iniciatīvas. Aptuveni 10 procenti pasaules iedzīvotāju ir kreiļi, kuri ik dienu sastopas ar dažādu sadzīves priekšmetu – rakstāmlietu, šķēru, nažu, citu virtuves piederumu un datorpeļu – nepiemērotību lietošanai ar kreiso roku. Saskaitīts, ka pavisam kreiļiem nav ērti lietot aptuveni 200 dažādus sadzīves priekšmetus.

 

Tāpēc 13. augustā visi labroči aicināti pamēģināt kaut vai dažas manipulācijas veikt ar kreiso roku un pārliecināties, kā šajā pasaulē jūtas kreiļi. Īpaši šis aicinājums attiecas uz dizaineriem, ražotājiem un veikalu īpašniekiem, kas veidojot, izgatavojot un iekļaujot preču klāstā kreiļiem piemērotas lietas, viņu dzīvi var padarīt vieglāku. Bet šajā rakstā, lai labāk izprastu kreiļus, ieklausīsimies ārstes, zinātnieces un pašu kreiļu domās.

Ilze_Supe_1Kas tad īsti ir kreilis, skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ambulatoro pakalpojumu centra vadītāja, neiroloģe Ilze Supe:

– Kreiļi, kā zināms, veicot kādu darbu, priekšroku dod kreisajai rokai. Katra smadzeņu puslode kontrolē pretējās ķermeņa puses sajūtas un kustības. Tātad kreiļiem aktīvāka ir labā smadzeņu puslode, labročiem – kreisā. Labā smadzeņu puslode vairāk atbild par emocijām, iztēli, kreisā – par pragmatiskām, konkrētām lietām, piemēram, skaitļu pasauli. Tāpēc kreiļiem raksturīgas tādas iezīmes kā emocionalitāte, jūtīgums, mākslinieciskums, dvēseliskums, dažiem – straujas garastāvokļa maiņas un grūtības noturēt uzmanību.

Zinātnieki vēl līdz galam nav izzinājuši, kā attīstās kreilība. Viņi domā, ka tā var būt iedzimta. Iespējams, šo īpatnību ģenētiski palīdz pārmantot kāds pagaidām nezināms gēns. Citā zinātnieku izvirzītā teorijā pausta doma, ka bērns, ja viens vai abi vecāki ir kreiļi, iemācās lietot kreiso roku, ņemot piemēru no viņiem. Nav izslēgts, ka mazulis par kreili kļūst tad, ja grūtniecības vai dzemdību laikā kreisajā smadzeņu puslodē rodas trauma, asinsizplūdums vai cits bojājums. Tad labā smadzeņu puslode aktivizējas un kļūst par galveno.

– Zinātnieki izpētījuši, ka labā smadzeņu puslode auglim sāk attīstīties pirmā, kreisā – vēlāk. Kreisā puslode attīstības procesā parasti gūst virsroku pār labo, un tas ir noteicošais, kāpēc cilvēki galvenokārt darbojas ar labo roku. Ja augļa attīstības procesā rodas nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, māte izjūt stipru stresu, mazulim ir skābekļa trūkums vai tas nesaņem pietiekami daudz barības vielu, tad smadzeņu kreisā puslode attīstībā atpaliek un par vadošo kļūst labā puslode, – stāsta daktere Ilze Supe.

 

Izvēloties profesiju, jāņem vērā, ka kreiļi spēj uztvert lielāku informācijas daudzumu. Laikam šā iemesla dēļ daudz kreiļu strādājot informāciju tehnoloģiju jomā. Labi viņi spēlējot arī datorspēles, taču nespējot strādāt pie darbgalda, kas prasa ilgi koncentrēt uzmanību.

 

Kreisā puslode vairāk nosaka orientāciju telpā. Tāpēc kreiļiem, kam, kā zināms, dominē labā puslode, telpā mēdz būt apgrūtināta orientācija. Arī rakstīt kreiļiem ir grūtāk iemācīties, turklāt viņi jauc, uz kuru pusi, piemēram, burtiem “b” un “d” ir vēderiņi. Jūk arī cipari un labā un kreisā puse. Dažkārt kreiļi ļoti veiksmīgi raksta spoguļrakstā. Toties smadzenes kreiļi izmanto racionāli – ātri domā un ātri rīkojas, teic daktere I. Supe.

Interesanti, ka kreilību bieži konstatē dvīņiem. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka asinsapgāde viņiem ir no viena avota un smadzenes biežāk cieš no skābekļa bada. Kreilību biežāk konstatē arī atvasītēm, kas dzimušas gados vecākām māmiņām. Kreiļu dzīves ilgums esot par trīs gadiem mazāks, bet šie zinātnieku apgalvojumi nav diez cik pārliecinoši. Katrā ziņā jāpatur prātā, ka kreilība nav slimība. Tā ir cilvēku īpatnība, kas kreiļus nekādā gadījumā nepadara sliktākus vai nepilnvērtīgākus par labročiem, uzsver Ilze Supe.

 

Mūsdienās gudri vecāki pret kreilību necīnās un bērnu necenšas pāraudzināt par labroci. Ja ļoti gribas mazuli kreili pārmācīt par labroci, to var darīt līdz deviņu mēnešu vecumam, vēlāk gan ne, stāsta ārste. Ja to dara vēlākos gados, bērns kļūst bailīgs, nepārliecināts, nedrošs, jūtas sliktāks, nepilnvērtīgāks par citiem.

 

Nervu sistēmas pārpūle var izraisīt pastāvīgas galvassāpes, miega traucējumus, čurāšanu gultā, šķielēšanu, stostīšanos. Mūsdienu sabiedrībā aizspriedumi pret kreiļiem ir zuduši, gluži pretēji – viņus mēdz uzskatīt pat par īpaši apdāvinātiem. Pasaulslavenu cilvēku vidū kreiļu netrūkst. Kreilis bija Ramzess II, Jūlijs Cēzars, Aleksandrs Lielais un Napoleons. No Amerikas prezidentiem – Harijs Trumens, Džeralds Fords, Džordžs Bušs, Ronalds Reigans, Bils Klintons, Baraks Obama. Arī Pikaso, Leonardo da Vinči, Kafka, Marks Tvens, Merilina Monro, Grēta Garbo, Sergejs Prokofjevs, Roberts Šūmanis, Moriss Ravēls, Enriko Karūzo un Bils Geits. Arī Latvijā populāru cilvēku vidū kreiļu netrūkst.

Rackovska1-bbRīgas Ziepniekkalna sākumskolas direktore Astrīda Račkovska pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmajā pusē izstrādājusi maģistra darbu, veltītu kreilībai. Pie kādiem secinājumiem zinātniece nonākusi, pētot kreiļus?

– Kreilība saistīta ar cilvēka funkcionālo asimetriju. Katram no mums ir sava vadošā acs, auss, roka, kāja utt. Vadošā kreisā roka ir tā, ko pamanām pirmo. Pastāv dažādi testi, ar kuriem var noteikt, kura auss, acs, roka ir dominējošā. Piemēram, vadošo roku palīdz noteikt Napoleona poza, kad, sakrustojot rokas uz krūtīm, tās saguļas viena pār otru. Kura ir virspusē, tā ir vadošā. Ar dažādiem citiem testiem var arī noteikt, vai kreilība ir viegla, mērena vai ļoti izteikta. Ja tā ir viegli izteikta, es uzskatu, ka bērns jāmāca strādāt ar labo roku, jo viss, kas mums apkārt, ir domāts labročiem. Labroci izveidot neizdosies, bet ambidekstru, kas strādā ar abām rokām, gan.

 

Kreiļiem sevi visu laiku ir jālauž un jāpielāgojas labroču pasaulei. Patiesībā visi cilvēki dalās trīs grupās – labročos, kreiļos un ambidekstos.

 

Pēdējā ir maz pētīta cilvēku daļa, kuriem vienlīdz labi attīstītas ir abas rokas un ir vienalga, ar kuru no tām strādāt.

Sabiedrība daudzus gadus ir mācījusies toleranci attiecībā pret kreilību, bet nu beidzot var apgalvot, ka šo īpatnību atzīst kā normālu parādību. Taču joprojām sastopami vecāki, kas savu atvasi kreili cenšas pārmācīt par labroci. Negatīvā attieksme pret kreiļiem lielā mērā saistīta ar vēsturisko mantojumu, jo folklorā bieži izskan doma, ka kreisais ir sliktais. Par to liecina arī latviešu tautasdziesmas rindas, piemēram: “Tautiešam roku devu, labo devu, ne kreiso.” Latviešu ticējums mudina spļaut pār kreiso plecu. Kāpēc tieši pār kreiso? Jo velns sēžot pie kreisās rokas, un, saņēmis spļāvienu acīs, viņš vairs nevarot darīt sliktas lietas. Bībelē teikts – kad Dievs šķiros ļaudis pastarās tiesas priekšā, pa labi viņš liks tos, kas nonāks Paradīzē, pa kreisi – tos, kas ellē. Austrumu valstīs viesi vienmēr sēdina pie labās rokas. Ja apsēdina pie kreisās, tas liecina par sliktu attieksmi un pat necieņu. Kreiso saistot ar slikto, arī kreilību agrāk uzskatīja par sliktu pazīmi. Kreilība arī ātri iekrīt acīs. Tiesa, tagad, kad cilvēki ar roku raksta arvien mazāk un ieviests pat elektroniskais paraksts, arī kreilība būs pamanāma arvien retāk.

 

Lielākās problēmas bērniem kreiļiem rodas tad, kad jāsāk iet skolā. Patiesībā bērnam problēmu nav. Tās ir vecākiem, kam jāparūpējas, lai skolēna penālī vienmēr ir vismaz trīs pildāmspalvas un vairāki noasināti zīmuļi, jo, rakstot un zīmējot ar kreiso roku, tie bieži lūst.

Ar nedaudz citu pieeju attiecībā pret šiem bērniem jāstrādā arī skolotājiem. Un pedagogi lielākoties šobrīd ir gatavi strādāt, lietojot citu metodiku, – stāsta Astrīda Račkovska.

Viņa atzīmē, ka salīdzinājumā ar labročiem kreiļi ir daudz jutīgāki pret slimībām un medikamentiem. Tiem nevar dot jebkuras zāles. Kreiļi biežāk cieš no alerģijas un tiem biežāk rodas atkarība no narkotikām un citām atkarību izraisošām vielām, turklāt ar tām ir grūtāk cīnīties. Raksturā kreiļi ir jūtīgāki, nervozāki. Varbūt ne visi, bet lielākā daļa. Daļēji to var izskaidrot ar faktu, ka kreiļiem šī pasaule ir grūtāk apgūstama. Dažkārt kreiļiem raksturīga spontāna rīcība, kas jau pēc brīža norimst.

– Lai cik izteikta ir kreilība, dzīve kreiļus piespiež vismaz dažas lietas iemācīties darīt ar labo roku. Piemēram, griezt ar šķērēm, atslēgt durvju slēdzeni, uzvilkt rokas pulksteni. Pasaule ir radīta labročiem un kreiļiem tai lielā mērā nākas piemēroties. Nav absolūtas kreilības tāpat kā nav absolūtas labrocības, – uzsver Astrīda Račkovska.

 

Bet kā ar kreilību sadzīvo Latvijā pazīstami cilvēki?

tannisElmārs Tannis, restorānu īpašnieks: – Pirmais, ko saistībā ar savu kreilību atceros – sākot skolas gaitas, vecāki gribēja, lai rakstu ar labo roku. Tas man radīja valodas traucējumus. Mani aizveda pie logopēda, kas izskaidroja, ka stostīšanos izraisa nervu pārslodze, saistīta ar to, ka man neļauj rakstīt ar kreiso roku. Tad vecāki pārstāja uzstāt, lai rakstu ar labo roku, un arī valodas problēmas izzuda. Tā bija vienīgā reize, kad kreilību izjutu kā nopietnu problēmu. Ar pārējām lietām veiksmīgi tieku galā. Ir brīži, kad savu kreilību izjūtu pat kā priekšrocību, piemēram, sportā. Agrāk, kad aktīvi spēlēju tenisu un futbolu, iespējams, pa daļai tieši savas kreilības dēļ sportā guvu labus panākumus. Biju labs sportists un arī līderis, tāpēc skolā neviens par kreilību mani nekad neapcēla. Tomēr esmu vienisprātis ar pētniekiem, kas apgalvo, ka kreiļi ir jūtīgāki un emocionālāki par labročiem. Vismaz es esmu diezgan jūtīgs.

Rakstu, griežu un citus darbus virtuvē veicu ar kreiso roku. Un arī virtuvi iekārtoju tā, lai tā būtu parocīga manai kreisajai rokai. Reiz, filmējot kādu pavārmākslas raidījumu, filmēšanas grupa visu bija uzstādījusi tā, lai viņiem būtu ērti. Bet es vairs nevarēju strādāt.

 

Virtuvi nācās pārkārtot, piemērojot manai kreisajai rokai.

 

Žēl, ka daudzas lietas ražo tikai labročiem. Gribēju iegādāties foršus Japāņu nažus, bet tie man nederēja. Arī zivju nažus ražo tikai labročiem. Un arī boulinga bumbas ir piemērotas labročiem. Nezinu, cik labi man šis sporta veids padotos, ja varētu spēlēt ar kreiļiem paredzētām bumbām. Bet tie ir tikai sīkumi. Šajā pasaulē dzīvoju jau pietiekami ilgi un ar visu esmu iemācījies sadzīvot.

Kreile2-bbRita Bērziņa, Dailes teātra izrāžu vadītāja: – Uzzinājuši, ka esmu kreile, vecāki mani nelauza, teica – kā ir, tā ir. Vienīgā mana lielā problēma kā visiem kreiļiem bija tā, ka burtnīcā rakstītais izsmērējās. Bet vecāki man to piedeva.

Jau skolas gados man patika adīt un tamborēt, bet darbmācības skolotāja nespēja iemācīt, kā ar kreiso roku to darīt. Šīs prasmes pamazām apguvu pašmācības ceļā.

Mācoties augstskolā – Latvijas Universitātes biologos – dažkārt man grūtības sagādāja testi, kuros atbildes sagrupētas stabiņos. Man šie stabiņi juka.

 

Aprunājos ar citiem kreiļiem, un mēs kopīgi secinājām, ka dažkārt mums jūk arī labā un kreisā puse. Problemātiski ir arī strādāt ar videokameru. Nevaru saprast, kā to pagriezt, lai varētu filmēt.

 

Studiju gados kāda studente no cita kursa veica pētījumu par to, kura roka, pildot noteiktu uzdevumu, reaģē ātrāk. Izrādījās, kreiļiem impulss līdz kreisajai rokai nonāk ātrāk nekā labročiem līdz labajai. Par to, vai esmu emocionālāka nekā labroči, man grūti spriest. Strādāju Dailes teātrī starp daudziem emocionāliem cilvēkiem, tāpēc jūtos tāda pati kā visi.

Pauls Timrots (attēlā no labās), raidījuma “Zebra” vadītājs: – Vecaistēvs bērnībā mani mēģināja pāraudzināt, teica – raksti ar labo roku, citādi tev būs problēmas. Sita pat ar pipku. Tāpēc rakstu es šobrīd ar labo, bet šķēres turu, bumbiņu metu un visas citas darbības veicu ar kreiso roku. Brāli Ģirtu pāraudzināt neļāvu. Viņš raksta un citas lietas dara ar kreiso roku. Man šķiet – labroči ar kreiso roku nedara gandrīz neko, bet kreiļi iemācās diezgan veikli izmantot gan kreiso, gan labo roku.

Timroti-bbLielākās problēmas man sagādā dažādi instrumenti, kas lielākoties radīti labročiem. Piepūlēties nākas, pat lietojot visparastākās šķēres, jo, paņemtas ar kreiso roku, tās negriež un lauž pirkstu. Nevaru arī īsti redzēt, ko griežu. Banketos problēmas mēdz sagādāt labročiem domātie smeļamie kausiņi. Arī urbji, zāles pļāvēji un citi darbarīki ir domāti labročiem. Dzīves laikā gan esmu iemācījies ar tiem kaut kā strādāt. Turklāt, ja pacenstos, interneta veikalos un vēl dažos veikalos Rīgā varētu iegādāties preces, domātas kreiļiem. Dažu veikalu plauktos esmu pamanījis pat darba rīkus kreiļiem.

 

Bieži vien savu kreilību izjūtu kā priekšrocību, nevis trūkumu. Kreiļi ātrāk domā un, piemēram, vadot automašīnu, spēj ātrāk reaģēt un vajadzīgā brīdī pagriezt stūri, lai izvairītos no šķēršļa.

 

Anglijā, Indijā, Jaunzēlandē un citās valstīs, kurās satiksme notiek pa kreiso pusi, kreilim ir daudz vieglāk pielāgoties nekā labrocim. Gadās arī tā – jūtu, ka man ar kādu cilvēku ir viegli saprasties. Izrādās, viņš ir kreilis! Tā gadās diezgan bieži.

Ģirts Timrots(attēlā no kreisās), LNT rīta raidījuma “900 sekundes” vadītājs: – Man paveicās ar pirmo skolotāju. Viņa teica – galvenais, ka bērns vispār raksta, un necentās mani piespiest rakstīt ar labo roku. Visgrūtāk tolaik bija atrast pareizo pildspalvu. Ja tās vilktā līnija bija pārāk trekna, uzrakstītais izsmērējās. Šajā laikā atrast piemērotu pildspalvu vairs nav problēmu. Skolā man ļoti patika rasēšana, bet laba atzīme šajā mācību priekšmetā nekad nesanāca, jo līnijas izsmērējās un rasējums izskatījās saķēpāts.

Uzvelkamā mehānisma dēļ, kas atrodas labajā pusē, kreiļiem problēmas sagādā mehāniskie rokas pulksteņi. Neparocīgas ir arī šķēres, taču ar tām esmu iemācījies apieties.

 

Jāatzīst, attīstoties tehnoloģijām, to lietu, kas kreiļiem sagādā problēmas, kļūst arvien mazāk. Strādājot ar datoru, ir pilnīgi vienalga, ar kuru roku raksta un veic citas manipulācijas.

 

Nevaru apgalvot, ka esmu satriecoši emocionāls. Man šķiet – kreilība ir tikai ārēja pazīme, kas nosaka, ar kuru roku cilvēkam ir ērtāk veikt dažādas darbības. Visādi citādi kreiļi ne ar ko neatšķiras no labročiem. Runas par atšķirīgo domāšanu, manuprāt, ir pārspīlētas un, iespējams, saglabājušās no senākiem laikiem.

Leimane_DeinatsElza Leimane-Martinova, Latvijas Nacionālā baleta vadošā soliste: – Vecāki stāstīja – kad es vēl biju pavisam maza, mūsu ģimenes draugs, dziednieks no Maskavas, gājis garām manai gultiņai un teicis, ka kreisā puse meitenītei ir spēcīgāka. Iespējams, viņa būs kreile. Šis pareģojums piepildījās. Pati to pa īstam apjautu tad, kad sāku rakstīt. Arī, saliekot kopā plaukstas, kreisais īkšķis pārliecinoši noguļas pāri labās rokas īkšķim, kas liecina, ka esmu izteikta kreile. Nezinu, vai tas kreilības dēļ, bet es tiešām esmu ļoti viegli ievainojama un jūtīga. Pēc horoskopa esmu Vēzis, un šīs rakstura iezīmes atbilst arī manam horoskopam.

Arī mans tēvs apgalvo, ka viņš ir kreilis, tikai bērnībā pārmācīts par labroci. Kad viņam bija lauzta labā roka, viņš veikli darbojās ar kreiso. Par laimi, mani pārmācīt par labroci neviens necentās. Skolā ar elkoņiem bakstījos ar blakus sēdētājiem, labročiem. Plaukstas apakšmala vienmēr bija nosmērēta ar tinti zila. Dažkārt traucēja gaisma, kas klasē krita no nepareizās puses. Ceru, ka šobrīd skolās šim jautājumam pievērš vairāk uzmanības. Šobrīd dažkārt problemātiskas situācijas rodas bankās un lidostās. Pildspalva īsā saitītē piestiprināta labajā pusē un kreilim ar to grūti parakstīties. Agrāk līdzīgas problēmas bija lielveikalos.

Sniegumu uz operas skatuves mana kreilība gan nekādi neietekmē. Izpildot piruetes, griežos uz kreisās kājas, bet pa labi. Labā kāja man arī augstāk ceļas un labā pēda labāk stiepjas. Bija gan kāds gadījums – izrādē “Kamēliju dāma” Margerita, kuru es atveidoju, raksta vēstuli. Horeogrāfs par katru cenu gribēja, lai es to daru ar labo roku, bet es nespēju pat ticami atveidot, kā tas ir – rakstīt ar labo roku. Viņš bija neapmierināts, bet es tomēr paliku pie sava un rakstīju ar kreiso.

 

Tikai pagājušajā sezonā ievēroju, ka grimu lieku ar kreiso roku. Ēdot izmantoju kreiso roku, šūt varu ar abām rokām, ar nazi griežu ar labo roku. Bet es sevi nelaužu. Tas viss notiek organiski, bez piepūles.

 

Mani izbrīna grāmatas un raksti par kreilību, kuros pārspīlēti uzsvērts, ka kreilim būt ir grūti, ka pret kreiļiem jāizturas kaut kā īpaši. Es no cilvēkiem nekad neesmu izjutusi negatīvu attieksmi. Gluži pretēji – visi to uztver ar sajūsmu. Arī mans vīrs Raimonds Martinovs manu kreilību uztver pilnīgi normāli. Abi šobrīd studējam J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Lekcijās solā speciāli apsēžamies tā, lai viens otru nebakstām ar elkoņiem. Ja ieraugu vēl kādu kreili, rodas sazvērnieciska sajūta – re, kur savējais!

**********

Dažādos reliģiskos zīmējumos sātans attēlots kā kreilis, tāpēc senākos laikos kreilību uzskatīja par sātanisku un kreiļus dedzināja uz sārta. Pret kreilību cīnījās, sitot pa kreiso roku, līdz tā kļuva nejutīga, piesienot šo roku aiz muguras u. tml. Japānā un Ķīnā kreilismu apkaroja īpaši nežēlīgi – nocērtot kreiso roku. 20. gadsimta otrajā pusē šo īpatnību centās “dziedināt” ar psihoterapiju, hipnozi, elektrošoku un pat smadzeņu ķirurģiju. Pagājušā gadsimta otrajā pusē bija populāra arī kreiļu pārmācīšana ar mērķi piespiest rīkoties ar labo roku. Šajā nolūkā lika lietā arī tādas metodes kā sišanu pa kreisās rokas pirkstiem, šīs rokas piesiešanu pie ķermeņa utt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+