Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. februāris, 2012
Drukāt

Vai viena aktiera teātris?

kutris_leta2

Satversmes tiesa (ST) turpina izskatīt tiesnešu un prokuroru konstitucionālo sūdzību. Tajā izrādīta neapmierinātība, ka tiesnešu darba samaksas apmērs, no kura atkarīga arī prokuroru alga, pielīdzināts valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām.

 

Ja tiesa to apmierinās, tiesneša algas starta pozīcija būs nevis 1157 kā patlaban, bet gan 2000 latu. Bet augstākā ranga tiesnešu atalgojums vairākas reizes pārsniegs valdības vadītāja un Valsts prezidenta mēnešalgu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sūdzību nav parakstījis, jo tā neesot ne laikā, ne vietā. Tā uzskata ne viens vien tiesnesis un prokurors, tāpēc savu parakstu zem sūdzības nav likuši. Taču visā šajā lietā skumjākais ir ne jau tas, ka tiesneši un prokurori vēlas lielākas algas, bet gan – cik objektīvi Satversmes tiesa spēs izspriest konstitucionālās sūdzības pamatotību un uzrakstīt spriedumu, lai tajā nebūtu ne grama subjektīvisma. Šīs bažas radās, izlasot, ko iepriekš ir teicis ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš ir galvenais tiesnesis sūdzības izskatīšanā un gatavos sprieduma projektu. Tā, piemēram, 2010. gada 1. decembrī Tieslietu padomes sēdē, kur tiesneši apsprieda jautājumu par viņu algu iekļaušanu vienotajā valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības likumā, G. Kūtris uzsvēra, ka tiesnešu atalgojumam saskaņā ar starptautisko dokumentu prasībām ir jābūt stingri noteiktam, jebkāda tirgošanās nav pieļaujama. Sēdes protokols liecina, ST priekšsēdētājs norādījis arī to, ka ziņojumos, kas tapuši pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, esot uzsvērta tiesnešu algu palielināšana un tas, ka Tieslietu padomei jāpauž konkrēts viedoklis, lai likumdevējs zinātu, kas turpmāk jāievēro. Toreiz Tieslietu padome ar balsu vairākumu nolēma neatbalstīt tiesnešu algu iekļaušanu vienotajā atlīdzības likumā. Diemžēl ST, sākot skatīt konstitucionālo sūdzību, noraidīja Saeimas pārstāvja lūgumu uz sēdi pieaicināt Eiropas Padomes Venēcijas komisijas pārstāvi Aivaru Endziņu, kurš varētu tiesai sniegt starptautisku skatījumu uz tiesnešu atalgojumiem. Vai A. Endziņa pieaicināšana nebija vēlama tāpēc, ka viņam ir citāds viedoklis nekā G. Kūtrim? Pats Endziņa kungs uzskata, ka daļēja taisnība tā varētu būt.

 

ST priekšsēdētājs intervijā ziņu aģentūrai LETA atklāj, ka “tiesnešu algas varēja samazināt, taču tas bija jādara juridiski korekti. Ceļš, kādu izvēlējās iet valdība, bija pretrunā neatkarīgas tiesu varas principiem.”

 

Pie šādiem apstākļiem rodas jautājums: vai šī patiešām ir neatkarīga un objektīva tiesa? Objektivitāte prasa, lai tiesa nav ieinteresēta lietas iznākumā. Vai ST priekšsēdētājam Kūtrim, lai nodrošinātu objektivitāti, tomēr pašam nevajadzēja sevi atstatīt no lietas sagatavošanas? Likums par Satversmes tiesu liedz to darīt procesa dalībniekiem.

Pēdējā laikā tiesu varas reitingi ir nedaudz auguši un apsteiguši Saeimu, un šā pozitīvā kāpuma cēlonis ir arī tiesnešu veikums. Neviens nenoliedz, ka tiesneša algai ir jābūt atbilstošai profesijas prestižam, taču rodas pamatotas šaubas, vai to var vērtēt šādā tiesas sastāvā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+