Vai vienam īpašumam var būt divi nomnieki? 0
Esam jaunie zemes saimnieki, bijušie pilsētnieki. Apstrādājam 12 ha zemes, ko esam privatizējuši, un vēl 8 ha, ko nomājam no pašvaldības. Īstie zemes īpašnieki, pensionāru pāris, nav privatizējuši zemi un nekad nav to apstrādājuši, bet ir noslēgts līgums pašvaldībā jau pašā zemes privatizācijas sākumā. Pašvaldība atteica mums pārdot šo zemi. Jāgaida līdz 2018. gadam, kad beigsies nomas līgums ar zemes īpašnieku. Vai cilvēks, kurš zemei nav pirkstu pielicis, būs noteicējs ar savu līgumu? Vai pašvaldība ir tiesīga atteikt man pirkt šo zemi? Varbūt tā domā zemi atdot citam? Ēvalds KRAPĒ
Nevar būt tā, ka zemei vienlaikus ir divi nomnieki, no kuriem viens zemi apstrādā, bet otram ir tiesības to privatizēt.
Situācija ir diezgan neskaidra. Vēstulē minētais pensionāru pāris deviņdesmitajos gados, zemes reformas pirmajā posmā, pašvaldībai zemi varbūt pieprasīja pastāvīgā lietošanā. Savukārt zemes reformas otrajā posmā viņi varēja atjaunot zemes īpašuma tiesības (pierādot ar arhīva dokumentiem, ka tā pieprasītājam vai viņa senčiem piederējusi līdz 1940. gada 21. jūnijam) vai arī zemi izpirkt, maksājot ar sertifikātiem. Ja zemes pastāvīgais lietotājs neizdarīja ne vienu, ne otru, tagad zeme ir pārgājusi pašvaldības valdījumā un bijušajam pastāvīgajam lietotājam ir zudušas tiesības uz to (viņš savas tiesības attiecīgajos termiņos nav izmantojis) un pašvaldība šo zemi var iznomāt.
Nomniekam (ja vien viņš nav zemes pastāvīgais lietotājs kopš zemes reformas pirmā posma laikiem) automātiski netiek piešķirtas tiesības zemi pirkt. Ja zeme pieder pašvaldībai, tā var lemt – pārdot vai nepārdot šo īpašumu.
Jāpiebilst, ka īpašniekam, kurš zemi nekopj, neviens to neatņem. Viņam par nekoptu zemi pašvaldība var uzlikt palielinātu nekustamā īpašuma nodokli – nevis 1,5%, bet 3% no tās kadastrālās vērtības. Taču nomas līgumā var paredzēt, ka zeme jāapstrādā atbilstīgi agrotehniskajām prasībām, un, ja nomnieks to nedara, nomas līgumu var lauzt.
konsultējusi VZD daļas vadītāja Judīte Mierkalne
