Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. septembris, 2016
Drukāt

Vai vienam jāiet bojā, lai otrs izdzīvotu? Poļiščuka iestudējusi izrādi par bēgļiem (5)

plaka_ts_horizontals

Trešdien, 14. septembrī, plkst. 19 Jūrmalas Kultūras centrā pirmizrādi piedzīvos Gaļinas Poļiščukas iestudējums “Dzīvības kvota”.

Kā pastāstīja režisore, izrādes pamatā triju Dienvidāfrikas dramaturgu kopdarbs, luga “Viens no varoņiem ir miris”, taču viņa pati kopā ar aktieriem materiālu papildinājusi un pārstrādājusi saistībā ar aktuālajām ziņām par Tuvo austrumu bēgļiem Eiropā un politiķu izteicieniem.

Diviem varoņiem, nesamierināmiem ienaidniekiem, nāksies satikties neparastā situācijā šokējošos apstākļos un iepazīt vienam otru, daudz ko pārvērtēt un saprast… Viņš – bēglis, kas sapņo nokļūt Eiropā, viņa – žurnāliste, kaislīga “Vecās pasaules un Eiropas principu” pamatu saglabāšanas piekritēja.

Iestudējuma režisore – Gaļina Poliščuka, lomās Andris Bulis, Lauma Balode vai Zane Aļļena, scenogrāfe – Lauma Rožkalne.

Pirms pirmizrādes uz ekspresinterviju aicināju režisori Gaļinu Poļiščuku.

– Vai jums pašai ir atbilde: esat par bēgļu uzņemšanu vai par Eiropas ārējo robežu slēgšanu?
– Man nav atbildes, tādēļ arī izveidoju šo uzvedumu. Pie tā strādājot, daudz pētīju Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kurā teikts, ka mēs, proti, Eiropa, nekad nepametīsim nelaimē cilvēku, kurš ir nonācis kara apstākļos, kuru vajā viņa politiskās vai reliģiskās pārliecības, vai arī kāda cita iemesla dēļ. Bet ar šo konvenciju ir noticis tas, ko tagad redzam. No vienas puses, ļoti žēl šo cilvēku, kuri spiesti bēgt no savas valsts, bet no otras – gribas dzīvot tādā Eiropā, par kādu esam ilgi sapņojuši, Eiropā, kurā valda vārda brīvība, dzimumu līdztiesība. Mēs ilgi esam gājuši uz šo mērķi un negribam, lai tas ietu bojā.

– Šobrīd aktuālo notikumu fons ir tāds, ka nedomāt par bēgļiem mēs nevaram. Vai rosināja tieši fons, vai bija kāds viens konkrēts notikums, kas lika pievērsties bēgļu jautājumam?
– Kauns atzīties, taču man ir ļoti bail no citas ticības cilvēkiem, musulmaņiem. Mani pārsteidz vācieši un francūži, kuri ir ļoti lojāli pret valstī ieceļojušajiem Tuvo austrumu valstu iedzīvotājiem. Mēs bijām Aviņonā, kādā bērnudārzā, kur pārsvarā mācās turku tautības bērni, un tur varēja novērtēt parasto francūžu pozitīvo attieksmi. Bet man, atzīstos, ir bail. Un man liekas – mums būs grūti ar viņiem sadzīvot. Bet ja paskatās no otras puses? Ja nu pie mums būtu karš, ja man būtu jāpasargā bērni, ģimene, ja mums būtu jābēg?

– Mani diskusijā par bēgļiem visvairāk mulsina fakts, ka visasāk pret bēgļu uzņemšanu iestājas cilvēki, kuri patiesībā ļoti noraidoši izturas arī pret jūsu minētajām Eiropas vērtībām – līdztiesību, uzskatu un vārda brīvību…
– Jā, tas zināmā mērā ir paradokss. Piemēram, Krievijā cilvēku nostādne ir daudz agresīvāka, un es negribu dzīvot agresīvā pasaulē. Pētot Cilvēktiesību konvenciju, man radās sajūta, ka esam aizmirsuši par cilvēktiesībam, par to, kādēļ tieši tās nedrīkst pārkāpt. Bet, jā, visu laiku ir jautājums par otru pusi. Izrādes sakarā man ļoti rosinošs šķita Merkeles un Ungārijas prezidenta strīds, kur tieši atklājas šis aspekts – vai, iestājoties par bēgļu cilvēktiesībām, mēs nepazudinām atvērto Eiropu; atverot ārējās robežas, neradām betona un dzeloņstiepļu žogus starp Eiropas valstīm. Jeb, kā skan pēdējais jautājums izrādē – vai Eiropa ies bojā, glābjot Kartāgu?

Nākamās izrādes norisināsies Jūrmalā 15. septembrī plkst. 19; 7., 8. oktobrī Jūrmalas Kultūras centrā, kā arī plānotas izrādes Rīgā un Latgales vēstniecībā “Gors”. Operatīvā informācija par aktuālajām izrādēm ŠEIT.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kā tad tā?

  2. Vai tad ar Krievijas teātriem režisorei viss cauri ir?
    Un kā tad aprēķins ar Liepājas teātri?

  3. Tā Poļisčuka gan ir rausmiga karjeriste un cērme. Vai tik savā laikā nelīda Tautas partijai pakaļā lai varētu taisīt Latvijā karjeru un tēlot lielo mākslinieci.
    Cer iegūt punktus uz ejošu tēmu. Tas arī viss. Bet teikt ko nav.
    Tak vienreiz jau pompozi paziņoja, ka no Latvijas aizvācas. bet skatos ka ziņo ziņo, bet aizvākšanas strēgst..

    • jā! lasu:” R.Pauls rekomendē G.Poļiščuku uzņemšanai Tautas partijā”…
      “Gaļina Poļiščuka nebeidz slavēt Aināru Šleseru.”..
      Sūcas klāt visiem s..diem lai tik kaut kā izlīstu. Kāds var būt vispār svars šādu cilvēku uzskatiem. Nulle!

  4. beidz welkomismu sludināt,kusiņ ! Atbildēt

    Nevajag JAUKT mākslas darbu(fantāziju) ar sūro īstenību(ikdienas hroniku)!
    Tikai ekonomiskie imigranti NAV tas pats, kas savas dzīvības glābēji !
    Dzīvības glābjošos ar spēku nepiespiestu pamest Muceniekus – tur tā atšķirība !
    Pasaki, kā dabā atšķirt vienus no otriem !!!
    No Eiropas drīz būs palicis pāri tikai ģeogrāfiskais nosaukums.
    Tikai aritmētisku cēloņu dēļ…

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+