Foto – Valts Kleins

Vija Beinerte: Vai vieni meli attaisno citus? 64

Apustulis Pāvils saka: viss ir atļauts, bet ne viss der. Viņa lielākais oponents, dēvēts arī par melu tēvu, labprāt citē teikuma pirmo daļu, otru viltīgi noklusējot. Jo, ja viss ir atļauts, zūd robeža starp labu un ļaunu. Tā ir veidojusies pēdējās simtgades tā dēvēto liberālo vērtību sistēma, kuras dēļ Latvijā vārdu “tikumība” tagad ir gandrīz vai nepieklājīgi lietot. Taču – kā reiz sarunā teica draugs Ingmars Zemzaris –, “kad cilvēks savas tikumības robežas vairs nosargāt nevar, ar viņu notiek tas pats, kas ar valsti, kura nespēj savas robežas nosargāt: tā pazaudē brīvību un pazūd no pasaules kartes.” Ja zūd robeža starp vārda brīvību un visatļautību, ja saimniekam jābūt tolerantam pret ienācēju, kas nevēlas būt tolerants pret nama ļaudīm un paražām, notiek tas, ko patlaban piedzīvo Eiropa.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Mana nesenā sleja par jauno žurnālistikas žanru – Kremļa mediju dezinformācijas apskatu, ko tagad publicē ES oficiāls portāls, ir izraisījusi lielu viļņošanos. Anonīmos komentārus la.lv portālā nelasu, bet konkrētu personu komentārus manā “feisbuka” profilā lasu gan. Un te nu atklājās interesanta aina.

“Ar ko “Kremļa meli” ir sliktāki par ASV vai ES meliem? Vai to, ko mūsu pašu valdība mums melo?” jautā viens no komentētājiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Interesanta detaļa: Kremļa melus viņš liek pēdiņās, pārējos ne. Tomēr ne tas ir galvenais. Vai tad manā slejā tika salīdzināti meli? Vai arī tika attaisnoti citu meli? Runa bija tikai un vienīgi par to, ka “nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaptu zināms”. Turklāt, ja kāds raksta par čekistu zvērībām un gulagu, vai kā pretarguments varētu tikt minēts, ka nacistiem taču arī bija koncentrācijas nometnes?

Cits raksta: “Kremlis ir melojis VIENMĒR! Un Baltais nams ir melojis VIENMĒR! Es citus “namus” nepieminu, jo kur nu vēl par tiem. Melo visi! Kā Dž. Buša jr. administrācija pamatoja nepieciešamību iebrukt Irākā? Atceramies? Nē. Ar meliem. Kā šie gudrie vīri uzsāka Afganistānas okupāciju? Ar meliem par 9/11. Kas bija Vjetnamas kara pamatā? Meli no visām pusēm. Ar meliem sākās Otrais pasaules karš. Meli ir starpvalstu attiecību pamats. Jo visam pāri vienmēr stāvējušas valstu nacionālās intereses (cik jauks un nevainīgs vārds). Tāpēc es ar interesi gaidu mūsu valsts vadītāju paziņojumus par Latvijas nacionālām interesēm.”

Jā, melo visi “nami”, tomēr atšķirīgs ir mērogs. Turklāt es nedomāju, ka nacionālās intereses iespējams aizstāvēt tikai vai primāri ar meliem. Jā, arī es gaidu mūsu valsts vadītāju paziņojumu par Latvijas nacionālām interesēm, taču vēl vairāk es gaidu konkrētu rīcību, kas šim paziņojumam sekotu. Tomēr te atklājas vēl kāda bīstama tendence. Krievijas propagandas mērķis ir panākt, lai cilvēki tai akli ticētu. Otrs, vēl bīstamāks mērķis – lai cilvēki neticētu nekam. Ja visi melo, tad patiesība ir neizdibināma un nav vērts to meklēt.

Vēl jāpiebilst, ka cilvēkiem ar patstāvīgu kritisku domāšanu piemīt spēja atšķirt patiesību no meliem. Turklāt Rietumu informācijas kanālu plurālisms neļauj ilgi uzturēt melus (tādēļ arī Irākas melus ASV sabiedrība un mediji paši drīz vien atklāja un toreizējais ārlietu ministrs Pauels atkāpās un tos publiski nožēloja). Rietumos, ja meli tiek atklāti, autors zaudē prestižu un bieži arī amatu. Krievijā ir otrādi – meli tiek mērķtiecīgi producēti, lai vājinātu sabiedrības gribu un spēju atklāt patiesību.  Sabiedrība, kas nespēj vai nevēlas atklāt patiesību, ir patoloģiska. Tādā sabiedrībā meli un patiesība saplūst tumsonīgā pasaules izpratnē, kas nereti pārvēršas irracionālā un tumsonīgā rīcībā.

Reklāma
Reklāma

Savukārt tas, cik sekla un irdena kļūst Latvijas informatīvā telpa, kas arvien vairāk sāk iekļauties Krievijas informatīvajā telpā, patiesi ir nopietnas izpētes vērts temats.