Foto – Scanpix

Vai viņi ir mūsu mazākie brāļi? 
 0

4. oktobrī visā pasaulē atzīmēja Starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu. Šovasar Kembridžas universitātē zinātnieki parakstīja īpašu Kembridžas apziņas deklarāciju, norādot, ka līdz šim veiktie pētījumi liecina: zīdītājiem, putniem un daudzām citām radībām, tajā skaitā astoņkājiem, tā nervu sistēmas daļa, kas atbild par apziņas veidošanos un apzinātu darbību, funkcionē tāpat kā cilvēku organismā.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Lasīt citas ziņas

Tātad fizioloģiskie procesi, kas nodrošina apziņas veidošanos, ir vienādi. Zinātnieki vēlreiz pārliecinājušies, ka cilvēks ir līdzīgs dzīvniekam un otrādi. Un viss liecina, ka dzīvnieks, tāpat kā cilvēks, apzinās sevi apkārtējā vidē, vai nu viņš ir ieslodzīts būrī, vai atrodas brīvībā.

Pat cilvēka DNS un tajā iekodētā ģenētiskā informācija nebūt nav tik unikāla. 98% no tās mēs dalām ar šimpanzēm, tātad atšķiramies tikai par šiem diviem procentiem. Šimpanzes prot gatavot primitīvus šķēpus, ko izmanto citu dzīvnieku medīšanai. Bet kādreiz darbarīku gatavošanu uzskatīja tikai par cilvēkam raksturīgu spēju. Dzīvnieki prot mācīties un sadarboties. Ja, piemēram, divi ziloņi, reizē paraujot katrs savu virves galu, var atvērt kasti ar augļiem un iegūt kārumu, viņi to ātri uztver, un viens zilonis speciāli gaidīs otru, lai to kopā paveiktu. Žagatas, ieraugot sevi spogulī, ir “demonstrējušas cilvēkiem, primātiem, delfīniem un ziloņiem līdzīgu uzvedību”, raksta Kembridžas zinātnieki. Halucinogēno vielu iedarbībā cilvēku un dzīvnieku uzvedība arī mainās ļoti līdzīgi. Dzīvnieki prot nodot savas zināšanas nākamajām paaudzēm, un ir sugas, kuras izrāda cilvēkiem līdzīgas emocijas, ja kāds no viņu vidus nomirst. – Laboratorijas žurka ir ļoti gudra, tā mācās ātri un atceras labi, – stāsta LU profesore Vija Zaiga Kluša, piebilstot – tieši tādēļ, ka tām un cilvēkiem ir daudz līdzīgā, žurkas iespējams izmantot eksperimentos. Laboratorijas dzīvnieki esot neaizstājami pētījumos par atmiņu, asinsspiediena izmaiņām un citos, uzskata zinātniece.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzīvnieku aizsardzību veicina likumdošana

Bet, ja jau zinātne liecina, ka cilvēks ir tikai viena no sugām un daudz neatšķiras no citām, kā tas var ietekmēt mūsu attiecības ar dzīvniekiem un mūsu rīcību?

Pasaulē daudzas dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku tiesību organizācijas cīnās, lai tiktu izstrādāti normatīvie akti, kas mazinātu vai pavisam novērstu dzīvnieku ciešanas, aizliedzot to izmantošanu. Pirmā pakāpe likumdošanas jomā ir dzīvnieku dzīves apstākļu uzlabošana no to dzimšanas līdz kaušanas/eitanāzijas/miršanas brīdim. Eiropas Savienībā ir pieņemta Dzīvnieku labturības stratēģija 2012. – 2015. gadam, lai uzlabotu dzīvnieku turēšanas apstākļus un novērstu tos, kas var radīt sāpes un ciešanas. Latvijā daudzas normas iestrādātas Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tajā minēts, ka “katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība”.

 

– Mūsdienās eksperimenta dzīvnieks izmēģinājuma laikā nedrīkst piedzīvot sāpes, ciešanas vai stresu, – likumdošanas prasības skaidro profesore Kluša. – Tie mīt sertificētās audzētavās, kur apmācīti cilvēki nodrošina pareizu uzturu un būru lielumu, pēc tam tie nonāk sertificētās laboratorijās, kur ar viņiem strādā cilvēki, kas arī ir ieguvuši sertifikātu.

 

Likumdošanā noteikts 3R princips, kas paredz uzlabot dzīvnieku labturību, samazināt izmantojamo dzīvnieku skaitu un aizvietot, izmantot alternatīvas pētījumu metodes bez dzīvniekiem. Katru eksperimentu Eiropas Savienībā un arī Latvijā izvērtē ētikas komisija. 2010. gadā Latvijā izmēģinājumos izmantoja 8589, bet 2011. gadā – 10 320 dzīvniekus (peles un žurkas, kā arī deviņus suņus).

Reklāma
Reklāma

Dažās valstīs, galvenokārt pateicoties dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijām un sabiedrības atbalstam, noteiktās jomās ir panākta atteikšanās no dzīvnieku izmantošanas vai nogalināšanas. Piemēram, Grieķijā no šā gada ir aizliegta dzīvnieku izmantošana cirkos. Jaunzēlande aizliedza primātu izmantošanu eksperimentos, Spānijā parlamenta komiteja apliecināja atbalstu pamattiesību (tiesības un dzīvību, brīvību un tiesības netikt spīdzinātiem) piešķiršanu šimpanzēm, gorillām, orangutaniem un bonobu sugai. Briti aizliedza lapsu medības ar suņiem. – Vēl nesen Eiropā varēja nopirkt kaķu un suņu ādas kažokus no Āzijas, tagad ES tas ir aizliegts, tāpat kā roņu mazuļu ādu izmantošana. Eiropā aizliedza tirgot savvaļā ķertus putnu,s un papagaiļiem jānāk no audzētavām. Austrijā un Lielbritānijā aizliegta kažokzvēru audzēšana. Eiropas Savienībā nedrīkst eksperimentēt ar dzīvniekiem, izmēģinot kosmētikas produktus, un cerams, ka no 2013. gada nedrīkstēs izmantot arī uz dzīvniekiem testētas kosmētikas sastāvdaļas,– stāsta dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku draugu fonds” dalībniece Solvita Vība. Latvijā gan pēdējā laikā tiekot atceltas jau pieņemtās normas Dzīvnieku aizsardzības likumā, nevis veidotas jaunas. – Tagad dzīvniekus var kaut pēc halal metodes, kas tiem nozīmē papildu ciešanas, – tāds ir S. Vības vērtējums.

 

Ētika un morāle dzīvnieku–cilvēku attiecībās


Domu, ka dzīvniekiem ir tiesības, pauda jau Džons Loks 17. gadsimtā. 19. gadsimtā izveidojās pirmās dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Bet par mūsdienu dzīvnieku tiesību kustības aizsācēju uzskata Prinstonas universitātes profesoru Pīteru Singeru, kurš 20. gs. 70. gados izteica pārliecību, ka neatkarīgi no piederības sugai (cilvēku vai dzīvnieku) indivīda intereses ir jāuztver vienlīdz nopietni, un viņš dzīvnieku ciešanas pielīdzina cilvēku ciešanām. Viņš izmanto jēdzienu sudzisms (angliski speciesism) – diskriminācija, balstoties uz indivīda piederību sugai.

Tagad jau pensionētais Ziemeļkarolīnas štata universitātes profesors Toms Rīgans savulaik izteica ideju: “Vislabākais veids, kā izmantot dzīvniekus, ir tos neizmantot.” Mūsdienās šajā jomā aktīvi darbojas dzīvnieku tiesību profesors Gerijs Frensione. Viņš attīstījis abolicionistu filozofiju un uzskata, ka sekmīga dzīvnieku tiesību aizsardzība nav iespējama, kamēr viņi ir cilvēku privātīpašums.

Mūsdienās dzīvnieku tiesību aizstāvji dalās divās grupās: vieni pārstāv labturības pieeju, viņiem šķiet ētiski pieņemami izmantot dzīvniekus vien tad, ja to dara humāni, turklāt paredzot noteiktas prasības likumdošanā. Otrā grupa ir tiesību, tostarp abolicionistu teorijas piekritēji, kuri neatbalsta dzīvnieku izmantošanu nekādā veidā.

Praktiskajā dzīvē šos ētikas principus īsteno vegāni – cilvēki, kas neizmanto dzīvniekus un to izcelsmes produktus ne uzturā, ne apģērbā, ne arī kur citur. Pasaulē viņu jau ir diezgan daudz. Uzņēmēji pielāgojas un reaģē uz jauno pieprasījumu. Lielbritānijā veikalos pieejamas preces ar marķējumu “Piemērots vegāniem”, tāpat ir īpaši vegāniem domātas viesnīcas, kafejnīcas u. tml. Eiropā diezgan daudz vegānu ir arī Austrijā, Vācijā un citviet. Precīzi statistikas dati gan nav pieejami. ASV esot ap 2,5% jeb 7,5 miljoni vegānu.

Pirms četriem gadiem par vegānu kļuva interneta mājaslapas – bloga dzivniekutiesibas.wordpress.com izveidotājs Sandris Ādminis. Viņaprāt, dzīvnieku tiesības ir “jautājums par taisnīgumu, – ir netaisnīgi izmantot viņus kā preces un resursus neatkarīgi no tā, kādos apstākļos tas notiek. Dzīvnieku aizsardzības pamatā ir nostāja, ka nevajadzētu kaitēt bez iemesla, un, manuprāt, jebkuru no pašreizējiem dzīvnieku izmantošanas veidiem varētu aizstāt ar alternatīvām metodēm – gan pārtikas un apģērbu ražošanā, gan eksperimentos. Turklāt Veselības ministrija atzinusi vegānu uztura veselīgumu”, uzsver S. Ādminis. Viņaprāt, vēl viens apsvērums, lai novērstu dzīvnieku izmantošanu, varētu būt vides piesārņojums – lopkopība rada lielāku piesārņojumu nekā transporta līdzekļi un ir cēlonis mežu izciršanai.

– Kādreiz cilvēki saka – ko tad es viens varu izdarīt, bet morālē, ētikā mēs vērtējam katra atsevišķa cilvēka rīcību, un ikvienam iespējams būt līdzcietīgam un labestīgam, – pārliecināta S. Vība.

 

Fakti

Eiropā ir divi miljardi cāļu, dējējvistu un tītaru un 300 miljoni govju, cūku, kazu un aitu.

Eksperimentos gada laikā izmanto apmēram 12 miljonus dzīvnieku.

Pasaulē pārtikai nokauj ap 60 miljardiem dzīvnieku gadā, neskaitot zivis un dzīvniekus, kurus nogalina eksperimentos, izklaides nolūkos, kažokādām u. tml.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.