Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. maijs, 2012
Drukāt

Vai visi skolas izdevumi jāapmaksā valstij?


Alīna Kairova Liepājā: “Lielā mērā valsts nodrošina bezmaksas izglītību. Pašiem vecākiem jāmaksā par atvašu papildu aktivitātēm, piemēram, deju un citiem pulciņiem. Nedomāju, ka valstij vajadzētu maksāt šiem pasniedzējiem algas. Tie vecāki, kas vēlas savus bērnus papildus nodarbināt, var atļauties samaksāt pāris latus skolotājam.

 

Mūsu skolā mācību burtnīcu iegādes jautājumu esam pārrunājuši un lielākā daļa skolotāju atteicās no tām, jauniešiem liekot pildīt uzdevumus no mācību grāmatām, ko nopirkusi skola. Nopirkt pildspalvas, zīmuļus un citas kancelejas preces vienreiz gadā mums nav problēmu, un nedomāju, ka valstij būtu jāpērk arī šīs lietas. Tiem, kas finansiālu apstākļu dēļ to nevar izdarīt, cik zinu, palīdz pašvaldība.”

Ērika Dainava Gulbenes novadā: “Lai gan Latvijā teorētiski skaitās bezmaksas izglītība, patiesība ir pilnīgi cita. Piemēram, manam bērnam ir jāmaksā par braukšanu uz skolu, jo līdz skolas nodrošinātajam autobusam jāiet teju trīs kilometri. Katru dienu par braukšanu uz skolu un atpakaļ jāmaksā gandrīz lats. Tāpat bērnam skolā jāpaēd, par ko arī jāmaksā. Esmu aprēķinājusi, ka mēnesī skolēna mācību izdevumi ir ap 30 latiem, kas laukos dzīvojošiem cilvēkiem ir barga nauda. Tie ir ikdienas izdevumi, nerēķinot lielos pirkumus, tādus kā mācību burtnīcu un citu mācību līdzekļu iegāde. Man ir divi bērni, viens mācās 7. klasē, otrs 6. klasē. Domāju, ka šogad jaunākais bērns varēs izmantot tās mācību burtnīcas, kas pērn bija nepieciešamas vecākajam. Uzskatu, ka valstij būtu jāapmaksā arī mācību burtnīcu iegāde.”

Kristaps Vīgants Babītē: “Lielā mērā izglītība ir bez maksas, taču apbēdina lieli papildu izdevumi, ar ko jārēķinās skolas bērnu vecākiem. Vislielākās galvassāpes vecākiem sagādā mācību burtnīcu iegāde. Vienā mācību priekšmetā mācību burtnīca maksā pat trīs latus. Domāju, ka būtu jālemj par atteikšanos no mācību burtnīcām. Savulaik tādu mācību burtnīcu nebija un bērni tāpat tika izglītoti. Tas krietni pasargātu vecāku budžetu. Tāpat vajadzētu katrā skolā ieviest skapīšus skolēniem, kuros var glabāt mācību grāmatas. Tad tās tik ātri nesaplīstu un taupītu skolas bibliotēkas naudu to iegādei.”

Rita Krastiņa Rīgā: “Lai gan vecākiem nav jāmaksā skolotājiem algas un jāsedz skolas uzturēšana, ir virkne citu maksājumu, kas vecākiem ir obligāti. Piemēram, manam bērnam skolā ik mēnesi viens lats tiek vākts klases budžeta fondā, no kura iegādājas dažādus materiālus, piemēram, visai klasei domātos zīmuļus, mācību materiālu kopēšanai utt. Par dažādiem pulciņiem arī jāmaksā. Bet vislielākie izdevumi ir pirms 1. septembra, kad jāiegādājas mācību burtnīcas, klades un daudz kas cits. Pagājušajā gadā pirms skolas mācību grāmatām un burtnīcām tika iztērēti 60 lati, papildus katru gadu jāpērk jauna mugursoma un kancelejas preces. Domāju, ka jāatsakās no mācību burtnīcām. Tāpat nesaprotu, kādēļ skolēniem jāmaksā par mācību materiālu kopēšanu skolā.”

 

Uzziņa

Satversmē garantētā pamata un vidējās izglītības ieguve bez maksas netiek nodrošināta pilnā apmērā, secinājis tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsarga biroja speciālisti secinājuši, ka vecāki spiesti iegādāties mācību programmu īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus.

Būtiskākie izdevumi: par darba burtnīcām, grāmatām, materiāliem mājturībā un vizuālajā mākslā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+