Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
19. jūnijs, 2013
Drukāt

Vai Zemnieku saeimas prasību dēļ iestrēgs Medību likuma grozījumi?

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Pagājušajā nedēļā, kad Tautsaimniecības, agrārās un vides un reģionālās politikas komisija apsprieda Medību likuma grozījumus Saeimas trešajam lasījumam, izplēnēja visas džentlmeņu norunas. Trauslo pamieru bija satricinājuši zemnieku pārstāvji, pieprasot grozījumus likumā, par kuriem iepriekš jau bija panākta vienošanās.

 

Zemnieku saeima un mednieku organizācijas nostājās uz kara takas, lodes un šrapneļi lidoja no abām pusēm. Zemnieki draud vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumprojektu, mednieki ir nobažījušies, ka šādos ap-stākļos tas var iestrēgt līdz rudenim. Kamēr notiek divkājaino kariņš, mežacūkas – galvenais Medību likuma grozījumu iemesls – tik rok un rok.

 

Šis nav mežacūku izšaušanas likums!

Tautsaimniecības komisijas sēdē Zemnieku saeimai (turpmāk – ZSA) neizdevās deputātus pārliecināt, ka 1000 hektāri – minimāli noteiktā medību platība mežacūku medībām – var būt bez meža. Līdzšinējā redakcija, kas radās lielās diskusijās un strīdos, paredz, ka šajā teritorijā mežam jābūt vismaz 200 hektāriem.

ZSA pēc komisijā piedzīvotās neveiksmes lika lietā smago artilēriju – plašsaziņas līdzekļos paziņoja, ka deputātu vienaldzīgā attieksme liedz lauksaimniekiem medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, kā arī tautas kalpi grasās mainīt lauku iedzīvotājus pret mežacūkām.

Bet medniekiem norādīja, ka viņi nespēj mazināt postījumus un dzīvnieku populāciju un ignorē parakstīto nodomu protokolu par mežacūku medībām 1000 hektāru platībās, neiedalot lauksaimniecībā izmantojamā zemē vai meža teritorijās.

Mednieki ar atbildi nekavējās – notrauca putekļus no tanku dūres un blieza pretim, ka Zemnieku saeimas publiski paustie argumenti par “milzīgajiem meža cūku postījumiem” un nekontrolēto šo dzīvnieku skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā ir blefošana, bet patiesais iemesls rosinātajiem likuma grozījumiem ir lielo zemes īpašnieku, it īpaši ārzemnieku, vēlme tikt pie daudz plašākām un nekontrolētām medību iespējām. Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis noliedz, ka mednieki parakstījuši vienošanos par mežacūku medībām iecirkņos bez meža zemes. Šādu dokumentu ZSA neesot spējusi uzrādīt arī deputātiem komisijas sēdē.

Zemnieku taktiku par nekorektu nosauc Medību likuma grozījumu “krusttēvs” – Saeimas deputāts Jānis Dūklavs. Likumprojekta izstrāde tika sākta laikā, kad viņš vadīja Zemkopības ministriju, bet, būdams Saeimas deputāta amatā, J. Dūklavs organizēja vienu no sanāksmēm, kur starp zemniekiem un medniekiem tika panākta džentlmeņu vienošanās – likumprojektu ar priekšlikumiem vairs nešūpot.

“Es nezinu, kāpēc Zemnieku saeima šo jautājumu atkal pacēla, jo iepriekšējā reizē, kad šī vienošanās tika panākta, nekādu iebildumu nevienam nebija, arī zemnieki piekrita šim platības sadalījumam. Mežacūkas taču nedzīvo uz lauka, bet mežā – kā var būt medību platība bez meža. Šis nav mežacūku izšaušanas likums, bet medību likums,” piebilda deputāts.

Par ZS draudiem atbalstu meklēt pie Valsts prezidenta viņš tikai pavīpsnā: “Ļoti apšaubu, ka Valsts prezidents, pats būdams mednieks, varētu atbalstīt šādu normu, ka kolektīvs tikai uz lauksaimniecības zemes drīkstēs veidot medību platības un medīt cūkas.”

 

Nav ļaunuma 
bez labuma

“Visvairāk mani pārsteidz apgalvojums, ka zemnieki nevar medīt savos laukos – tās ir pilnīgas muļķības. Šodien, ja zemnieks ir mednieks, viņš var medīt savā teritorijā, protams, ievērojot vairākus noteikumus,” spriež lauksaimnieks un mednieks, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas valdes loceklis Aivars Dronka. Zemniekiem jārēķinās – ja būs meža dzīvnieki, bez postījumiem neiztikt, tāpēc nav jāstīvējas ap Medību likumu, bet jāpanāk, ka Ministru kabineta noteikumi beidzot precīzi nosaka – kas ir postījumi un kā aprēķināmi zaudējumi.

Gan J. Baumanis, gan Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols uzsver, ka par postījumiem var runāt atsevišķās vietās, nevis visā valstī.

“Latvijā kopumā nav būtiskas problēmsituācijas, bet gan vietēja rakstura problēmas, kuras var risināt, ja tiek atrasta kopēja valoda. Ja kāds to nespēj izdarīt, Medību likuma grozījumi paredz pašvaldības komisijas iesaistīšanos konflikta risināšanā,” norāda A. Ozols,

piebilstot, ka pašreizējā likuma redakcija ir labākais pieņemamais kompromiss, kas panākts neskaitāmās sanāksmēs, apspriedēs un diskusijās gandrīz divu gadu garumā.

ZSA pārstāvis Mārtiņš Trons pozitīvi vērtē likumprojektā paredzētas iespējas risināt zemes īpašnieku un mednieku strīdus ar jau pieminēto pašvaldības komisiju palīdzību, kā arī medniekiem efektīvāk medīt mežacūkas, izmantojot nakts redzamības tēmēkļus un pusautomātiskus šaujamieročus, tomēr ir pārliecināts, ka ZSA piedāvātā redakcija mežacūku medību minimālajai platībai dotu plašākas iespējas veidot savus medību iecirkņus, iesaistīties postījumu novēršanā un populācijas samazināšanā tiem lauksaimniekiem, kuru īpašumā nav meža zemes. Jautāts, vai ZSA neatlaidība nevar kaitēt Medību likuma grozījumu turpmākai virzībai, kā dēļ zaudētāji būs arī zemnieki, M. Trons atbildēja: “Tāpēc mēs preses relīzē arī norādījām, ka tikai apsveram domu lūgt prezidentam neizsludināt likumprojektu, ja Saeima nobalsos par šā likumprojekta gaitu.” Par šo soli tuvākajās dienās lems ZSA valde.

“Iespējams, ka racionālāk ļaut grozījumiem iet savu gaitu un par nākamajām izmaiņām runāt 2014. gada sākumā vai vidū, ja redzēsim, ka kaut kas nestrādā. Jāpaskatās, kā pašvaldību komisijas darbojas vai nedarbojas un kas notiek ar mežacūku populācijas samazinājumu un postījumiem,” jau pieļāvīgākā noskaņā noteica ZSA pārstāvis.

Nav ļaunuma bez labuma – spriež Mārtiņš Trons, atzīstot, ka diskusija, kas notiek medijos, un skandalēšana ar mednieku organizācijām varbūt pat dod pozitīvāku iznākumu nekā pats likumprojekts, jo reģionos starp medniekiem un lauksaimniekiem sākusies veiksmīgāka komunikācija par postījumiem. “Lauksaimnieki arvien vairāk iesaistās procesos, saprotot, ka viņi tos var ietekmēt. Viņi sāk kārtot medību atļaujas, stājas kolektīvos, uzpasē Valsts meža dienesta pārstāvjus, raksta iesniegumus par postījumiem, brauc uz limitu 
sanāksmēm. Reģionos viņi ir kļuvuši prasīgāki – ja neapmierina mednieku kolektīvs, lauž līgumus un piedāvā savu teritoriju apmedīšanai citiem.”

Rīt Saeima Medību likuma grozījumus izskatīs trešajā lasījumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+