Foto no firmas “Heuger” arhīva

Vai ziemā siltumnīcas podiņos uzziedinātās ziemziedes var stādīt? 0

“Vai ziemā siltumnīcās podiņos uzziedinātās ziemziedes pavasarī var stādīt dārzā? Vai izdosies tās saglabāt? Lūdzu, pastāstiet arī par citām dārzā stādāmām ziemziežu šķirnēm!” 
D. Martinsone Rīgā

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Ja ziema ir silta, pirmie ziedpumpuri virs zemes ziemziedēm bieži vien parādās jau decembra beigās. Taču pilnībā šīs puķes uzplaukst tikai martā vai aprīlī, tiklīdz zeme atlaidusies. Pēc garas un sniegotas ziemas tās ir nenovērtējamas!

Ziemziedes, sauktas arī par sniegarozēm, pieder pie gundegu dzimtas, ģintī ir 22 sugas. Gandrīz visas savvaļā izplatītas Eiropā, divas cēlušās Ķīnā. Daudzgadīgajām ziemcietēm ir spēcīgi sazarots saknenis un ādainas tumšāk vai gaišāk zaļas lapas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vācu selekcijas firmas “Heuger” vadītājs Jozefs Heigers (Josef Heuger) atzīst, ka ziemziedes ir tradicionāla un joprojām nozīmīga kultūra dārzkopībā. Tās pelnīti kļūst arvien populārākas, jo zied tad, kad citas puķes vēl nav modušās, turklāt apstādījumus visu sezonu rotā augu zaļās lapas.

Mūsu klimata apstākļos ziemzaļo sugu lapas ziemā atmirst un pēc augu noziedēšanas sāk veidoties no jauna. Ziedi paceļas līdz 40 cm augstu (jaunajām šķirnēm pat 50 – 60 cm!) un ir 6 – 14 cm diametrā. Daudzām sugām ziedi raugās lejup, bet modernajām šķirnēm tie ir plati atvērti un skatās uz sāniem vai pat pavērsti augšup.

 

Raibu raibie raduraksti

Eiropas valstīs pēdējos gados notiek intensīva ziemziežu selekcija. Moderno šķirņu ziedi ir ļoti plašā krāsu gammā – balti, zaļgandzelteni, zaļi, purpursarkani, ar dažādiem starptoņiem un iekrāsojumiem. Ir izveidotas jau daudzas šķirnes ar izteikti pildītiem ziediem, piemēram, ‘SP Frilly Isabelle’, ‘SP Frilly Kitty’. Ziemziedes zied ļoti ilgi (30 – 40 dienas), apziedņa lapas nobirst, tikai sēklām ienākoties. Protams, jo ilgāk puķe zied, jo bālāka kļūst ziedu krāsa.

Daiļdārzkopībā un selekcijā izmanto gandrīz visas zināmās ziemziežu sugas un pasugas. Daudzas sugas viegli krustojas savā starpā, veidojot sevišķi izturīgas starpsugas un hibrīdus. Speciālisti ir pārliecinājušies: jo vairāk sugu izmanto jauno hibrīdu veidošanā, jo izturīgāki un audzelīgāki tie kļūst. Piemēram, krustojot labi zināmo melno ziemziedi (Helleborus niger) ar dienvidzemju sugām, iegūst jaunus, robustus dārza augus, kam piemīt laba ziemcietība un karstumizturība.

 

Dažas hibrīdās sugas

• Helleborus x sternii (izveidota, krustojot H. lividus x H. argutifolius) veido skaistus ceru pudurus, teicama šķirne apmaļu stādījumiem ir, piemēram, ‘HGC Snow Fever’.

Reklāma
Reklāma

• Helleborus x ericsmithii (H. x sternii x H. niger) var lepoties ar daudzām lieliskām šķirnēm. Īpaši skaistas ir ‘HGC Silvermoon’, kam krēmbaltie ziedi paceļas virs sudrabaini zaļām lapām, ‘HGC Shooting Star’ – ar baltiem ziediem un tumši sarkaniem ziemzaļo lapu kātiem, kā arī ‘HGC Champion’, ‘HGC Joker’, ‘HGC Monte Christo’, ‘HGC Pink Frost’, ‘HGC Snow Dance’.

• Helleborus x nigercors (H. argutifolius x H. niger) ziedneši ir 30 – 50 cm augsti, bet cers piecu sešu gadu vecumā var sasniegt 70 cm diametru. Augstvērtīgas šķirnes: ‘HGC Ice Breaker Max’, ‘HGC Ice Breaker Prelude’, ‘HGC Karina Green’.

• Helleborus x hybridus (ietver visus krustojumus, kas veidoti no H. occidentalis, H. odorus, H. orientalis, H. purpurascens, H. torquatus). Radītas spēcīgi augošas, izturīgas šķirnes ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ziedneši var sa­sniegt pat 45 cm augstumu. Ziedi 5 – 10 cm diametrā un ļoti plašā krāsu gammā – balti, dzeltenbalti, dzelteni, rozā, sārti, sarkanīgi, gandrīz melni. Tie var būt ar sarkanīgiem plankumiem, arī pildīti. Hibrīdās ziemziedes ir ļoti izplatītas Anglijas dārzos. Tās neizmanto audzēšanai podos, jo pirmajā gadā veido tikai pāris ziedu. Vislabāk zināmas grupas ‘Spring Promise’ šķirnes: ‘SP Bridget’, ‘SP Mary Lou’, ‘SP Rebecca’, ‘SP Roxanne’.

 

Labā zemē, draudzīgā kompānijā

Ziemziedes labi aug trūdvielām bagātā, mitrā, caurlaidīgā un kaļķainā augsnē. Vairāk piemērota daļēji ēnaina vieta, tāpēc ieteicams stādīt lapu koku vainaga noēnojumā un gar košumkrūmu grupām.

Dārzā ziemziedes jauki izskatās forsītiju, zalkteņu, klinšrozīšu, kizila un citu augu sabiedrībā. Līdzās ziemziežu ceriem ieteicams stādīt augus, kas ātri beidz veģetāciju, tāpēc nav jākonkurē par barības vielām vasarā. Labi kaimiņi ziemziedēm var būt, piemēram, krokusi, erantes, sniegpulkstenītes, vizbulītes, prīmulas, kumeļpēdas, kā arī zemās graudzāles un hostas.

Sniega rozes noder gan akmeņdārzos, gan pie baseiniem, gan ziemciešu grupu apmalēs. Var stādīt kā soliteraugus, arī grupās, 30 x 40 cm attālumā augu no auga. Iedēstītas piemērotā vietā un augsnē, ziemziedes vienā vietā var augt gadiem ilgi.

Ja nepieciešams pārstādīt, to vajadzētu darīt jūlija beigās vai augusta sākumā. Stādīšanai augsni gatavo aptuveni 30 cm dziļi, iestrādājot labi sadalījušos kūtsmēslus, lapu zemi vai kompostu, noteikti – krītu vai kaļķi. Vieglu smilts augsni papildus ielabo ar mālzemi. Pēc iestādīšanas augus kārtīgi aplaista un pēc tam pāris nedēļu to dara ik dienu, līdz iesakņojas. Labi iesakņojušies ceri uzzied jau nākamajā gadā.

Pēc noziedēšanas augsni ap augiem mulčē ar kompostu vai neitralizētu kūdru. Vecās lapas rudenī apgriež un sadedzina, galvenokārt tādēļ, lai neizplatītos slimības. Ziemziedes cieš no dažādu sēņu izraisītām slimībām, to apkarošanai izmanto vara preparātus vai fungicīdus. Slimību ierobežošanai gādā arī, lai augsne nebūtu pārmērīgi mitra un skāba (augsnes reakcijai jābūt vismaz pH 6 – 7).

No kaitēkļiem ziemziedēm visvairāk kaitē gliemeži, kas izrobo augu lapas. Šad tad parādās laputis, tās apkaro ar insekticīdiem. Eiropas stādaudzētavās manītas arī stublāju un sakņu nematodes, tripši, ērces.

 

Sniega rozes podiņos

Rietumeiropā ziemziedes ir iecienītas podu puķes. Kad pavairotie augi izauguši pietiekami lieli, tos aprīlī vai maijā iepodo 11 – 19 cm diametra podos (lai augi bagātīgāk zarotos, stāda dziļāk nekā citas puķes) un pierok saulainā vietā pavairošanas laukā labi drenētā, mālainā augsnē ar vienmērīgu mitrumu. Lai augsne nepārkarstu, podaugus noēno. Jāatceras, ka ziemziedes neaugs vietās ar stāvošu ūdeni, tām kaitē gan pārliešana, gan iekaltēšana, tāpēc ilgstošā sausumā vajag laistīt. Aktīvas augšanas periodā augiem ir lielāka nepieciešamība pēc barības vielām, tāpēc tos bagātīgi mēslo. Karstā laikā samazina fosfora devu, jo augi to uzņem ievērojami mazāk. Rudenī ziemziedēm jau ir aizmetušies jaunie ziedpumpuri. Laikus, pirms zeme sasalusi (līdz -5 °C salam), podus ienes siltumnīcā un uzziedina. Siltumā (+15 °C temperatūrā) ziedpumpuri atveras jau pēc nedēļas.

Rietumeiropā pircēji veikalos var izvēlēties ziemziedes pēc ziedu krāsas (tāpat kā pie mums ciklamenas). Ar sniega rozēm parasti dekorē Ziemassvētku galdus (ne velti tās dēvē arī par Ziemassvētku vai Kristus rozēm). Tikko uzplaukuši augi telpās zied pat 4 – 6 nedēļas. Pēc noziedēšanas tos noliek gaišā un vēsā vietā. Pavasarī puķes izņem no podiņiem un stāda dārzā – tās priecēs vēl daudzus gadus.

 

 

UZZIŅA

• Firma “Heuger” dibināta 1950. gadā Rietumvācijā, specializējusies hortenziju un ziemziežu selekcijā.

•”Heuger” ziemziežu sortimentā ir 42 šķirnes, tie ir mūžzaļi, bagātīgi ziedoši augi, lielākā daļa no šķirnēm – ziemcietīgas. Pirms nonāk tirdzniecībā, šķirnes trīs gadus pārbauda dažādās vietās. Uzņēmums labi pazīstams ne vien Eiropā, bet arī Āzijā un Ziemeļ­amerikā. Stādāmo materiālu (jaunstādus) Latvijā izplata SIA “Onava”.

• Kā liecina statistikas dati, ziemziežu pārdošanas apjomi pēdējos gados aizvien pieaug. Piemēram, vairumtirdzniecības bāzēs Nīderlandē pirms četriem gadiem ziemziedes ierindojās 16. vietā, 2011. gadā – jau 7. vietā.

 

PADOMI

• Kā papildmēslojumu ziemziedēm lieto jebkuru pilnmēslojumu, kas satur maz slāpekļa. Ja katru gadu pēc noziedēšanas tās mulčē ar kompostu, ziemziedes veido lielus cerus un bez pārstādīšanas krāšņi zied desmit vai pat vairāk gadu.

• Lai gan ziemziežu sugas un šķirnes mūsu klimata apstākļos ir ziemcietīgas, vēlu rudenī stādījumu der piesegt ar skujām vai ap ceriem apbērt lapas. Īpaši svarīgi tas ir jauniem augiem.

 

INTERESANTI

• Ziemziedes jau izsenis fascinējušas cilvēkus gan ar neparasto ziedēšanas laiku, gan ar citām īpašībām. Antīkajos laikos ziemziede bija populārs dziedniecības un indes augs, bet viduslaikos to godāja par ziedu orākulu, spēka eliksīru ilgam mūžam, dēvēja par uzmundrinājuma zālēm, kā arī par raganu zālīšu sastāvdaļu.

• Melnā ziemziede bijusi pazīstama jau Kārļa Lielā valdīšanas laikos (ap 800. gadu), kad mūsdienu Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Šveices teritoriju, tāpat lielāko daļu tagadējās Vācijas aizņēma franku impērija. Tas ir viens no senākajiem kultūraugiem arī Lielbritānijā.