Foto – LETA

Liene, divu skolēnu mamma Kuldīgā:
 “Tur jau tā lieta, ka nezinām. Sludina, ka būšot bezmaksas izglītība, bet īsti nesaprotu, vai tiešām tā ir. Skolai neko daudz no vajadzīgā neesam pirkuši, vienīgi skolas somas abiem bērniem. Nezinu vēl konkrēti, kas būtu jāpērk dēlam, viņš mācīsies 9. klasē, meita 1. klasē. Mana draudzene ir dēla skolotāja, prasīšu viņai padomu. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192

Lasīt citas ziņas

Vērtējot tiesībsarga iestāšanos par bezmaksas izglītību, noteikti viņu atbalstu. Tik ilgus gadus solīja, ka grāmatas būs bez maksas, bet nekas nenotika. Zinu vecākus, kuriem sagatavot savus bērnus skolai bija ļoti grūti. Priecājos, ka vismaz mazajai meitai ne skolas grāmatas, ne darba burtnīcas vairs nebūs jāpērk. Bet vecākajam bērnam visus šos gadus tērēju lielu naudu, apmēram 50 – 60 latus. Tad pēc pusgada pasaka, ka vecā burtnīca vairs neder, vajadzīga cita, lai gan iepriekšējā vēl nav līdz galam izmantota. Tad kādēļ nauda jāmet zemē? Gada beigās arī jaunā burtnīca tikai līdz pusei pilna. Tas pats sakāms par grāmatām. Kāpēc tāda vai tāda grāmata vajadzīga?”

Ilga, 
3. klases skolēna mamma Kuldīgā:
 “Ko pirkt un ko nepirkt – tas man šobrīd ir aktuāls jautājums. Skolā par darba burtnīcām sacīja tā: nav jāpērk, bet būtu vēlams. Tagad eju uz grāmatnīcu un nesaprotu – ir vai nav jāpērk… Skolotāji it kā došot izkopētas lapas, bet es zinu, ka manam bērnam izkopētas lapas neder, viņš tās pazaudēs. Mācību grāmatas gan nav jāpērk, to es zinu droši, jo tās jau pagājušajā gadā deva skola. Pārējās lietas, protams, ir jāpērk pašiem. Nupat dēla klasesbiedrene sapirka visu pārējo skolai vajadzīgo un samaksāja aptuveni 40 latus. Dēls mācās arī mākslas skolā. Tur mācību piederumiem būs nepieciešami vēl 15 lati.”

VIDEO. Kokteiļa dzeršana un sitiens šoferim pa seju autobusa reisā Valka-Rīga beidzies ar pamatīgu kautiņu

Krīzes gadījumā Latvijas armijā plāno uzņemt ārvalstu pilsoņus, tostarp arī no Ukrainas

Maksims Krivuņecs: LFF filozofijas centrā jābūt klubiem un spēlētājiem, un tikai pēc tam visam pārējam

Ieva Priedniece, 
psihoterapeite Rīgā:
 “Manas mazmeitas mācās Valdorfa skolā. Tā ir maksas skola, kur visu mācībām nepieciešamo sagādā skola. Par tiesībsargu varu teikt – cik labi, ka viņš panāca, ka darba burtnīcas un mācību grāmatas tagad izsniegs bērniem bez maksas! Salīdzinu savas bēniņos glabātās mācību grāmatas ar šodienas, un jāsaka, būtība ir tāda pati, bet īstenībā domāju, ko lai daru ar savējām. Pagaidām tās pieturu, bet reāli tā ir makulatūra. Un kāpēc maksāt naudu par makulatūru! Turklāt vēl postīt Latvijas mežus, bērniem šķobīt muguras, jo smagās somas bija briesmīgas. Mācību grāmatas ir ļoti dārgas, un katram autoram ir savs redzējums. Pati esmu daudz mācījusies, un varu teikt, ka nav bijis nevienas mācību grāmatas, ko gadiem ilgi būtu šķirstījusi. No katras paņemu to, ko man vajag. Arī šodien grāmatu daudz, bet ir vajadzīga informācija. Skolotājiem ir svarīgi iemācīt, kā sameklēt informāciju un attīstīt domāšanu.”

Valda, 
12. klases skolniece Aizputē: 
”Grāmatas man nav jāpērk, tās izsniedz skola. Tas mūsu skolā ir ļoti labi. Darba burtnīcas iepriekš bija jāpērk. Tās bija dārgas. Šodien speciāli atbraucām uz Kuldīgu, lai skolai nopirktu apģērbu. Veiksmīgi. Vajadzēs klades, bet šo pirkumu atstāšu uz septembri. Kādas vajadzēs, tādas arī nopirkšu.”

Vladimirs Osmanovs, 
Kuldīgas pamatskolas direktors:
 “Jau pirms sešiem gadiem skolā nospriedām, ka darba burtnīcas ir padārgas, un puse burtnīcas tāpat paliek neizmatota. Pamazām tikām no tām vaļā. Mācību grāmatas jau gadiem ilgi nodrošina skola. Uzreiz tas nenotika. Pirkām, cik varējām atļauties vairākus gadus pēc kārtas. Izsludinājām akciju “Uzdāvini skolai mācību grāmatu”. Runājām ar bērniem, viņu vecākiem, un mācību gada beigās savas lietotās grāmatas viņi atdāvināja skolai. Nākamajā gadā visi skolēni ar tām bija nodrošināti.

Vācijā noteikts, ka mācību grāmatas nedrīkst mainīt desmit gadus. Diemžēl pie mums tā nenotiek. Piemēram, vēsturē pašlaik ir jau ceturtā grāmata. Runājot par kvalitāti, es mācu skolā fiziku un varu teikt, ka daudzas nodaļas nemaz nav izmantojamas. Tāpēc nospriedām, ka vecāki ir jāatbrīvo no šiem nevajadzīgajiem tēriņiem.”