Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. jūlijs, 2012
Drukāt

Vai zināt, pa kādu numuru zvanīt ārkārtas gadījumos?


Vika Oļehnoviča, filoloģe: “Stresa situācijās nav viegli reaģēt, tāpēc grūti atcerēties šos numurus. Vairāk piepūloties, varu atcerēties numuru 112. Domāju, ka tie tiek nepietiekami popularizēti. Cilvēkam ir grūti atcerēties, ja tos tikai pāris reižu redzējis vai dzirdējis.

 

Jāveido speciāli bukleti, vairāk jāreklamē. Lai cilvēks bez piepūles atcerētos, šie numuri jāskandina visur! Jārēķinās, ka cilvēki ir ļoti dažādi – kādam labāk attīstīta redzes atmiņa, kādam – dzirdes.”

Aleksandra Smirnova, studente: “Domājot par šiem numuriem, uzreiz atceros numuru 911, bet tās ir zināšanas no Holivudas filmām. Par visiem numuriem neesmu informēta, daļēji esmu droša tikai par 112, jo pašai reiz nācās uz to zvanīt. Uzskatu, ka ārkārtas zvanu numuri jāpopularizē daudz vairāk. Neesmu vienīgā, kas ir tik maz informēta. Kā viens no popularizēšanas veidiem varētu būt speciāli informācijas plakāti daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās. Vēl varētu tos ieprogrammēt arī mobilo sakaru operatoru SIM kartēs.”

Ruta Šeršņova, bibliotekāre: “Ja atgadītos kāda nelaime, es zvanītu pa tālruni 112. Zinu, ka 113 ir ātrās palīdzības numurs, taču stresa situācijā var aizmirst gan šo numuru, gan visus pārējos. Šos numurus esmu redzējusi internetā un televīzijā, taču uzskatu, ka tos noteikti vajadzētu vairāk popularizēt gan sociālajā vidē, gan televīzijā, gan avīzēs. Protams, jāstrādā arī ar bērniem skolās, lai viņi kopš mazām dienām zinātu, kā rīkoties.”

Indulis Ķēniņš, pensionēts pedagoģijas zinātņu doktors, vēsturnieks: “Numurus, kur zvanīt nelaimes gadījumos, pārzinu pietiekami labi. Informācijas netrūkst, un arī tās kvalitāte ir pietiekami laba. Informāciju vienmēr esmu guvis televīzijas pārraidēs. Pagājušajā gadā, kad man bija pēkšņas veselības problēmas, es zvanīju pa 113 un saņēmu nepieciešamo palīdzību. Neskatoties uz savām labajām zināšanām, uzskatu, ka šie numuri ir jāpopularizē – ļoti daudziem cilvēkiem vēl aizvien nav pietiekama izpratne par šo numuru lietošanu. Popularizēšanai ieteiktu presē un televīzijā biežāk ievietot reklāmas, ielās plakātus un tamlīdzīgus informatīvos materiālus.”

Līga Salceviča, skolniece: “Vienmēr esmu zinājusi, kur jāzvana, ja notiek kāda nelaime. Ļoti bieži skolotāji stāsta, kurš numurs attiecīgajā situācijā ir jāizmanto. Taču skola nav vienīgā vieta, kur es par to uzzinu, mājās arī tētis palaikam atgādina, kur zvanīt un kā rīkoties. Man liekas, ka par šiem numuriem būtu vairāk jāinformē cilvēki, izmantojot televīziju, radio un avīzes. Taču arī vecākiem, vecvecākiem un citiem pieaugušajiem jāmāca bērni, lai pieaugot viņi zinātu visus numurus un ārkārtas gadījumā varētu palīdzēt gan sev, gan citiem.”

 

Uzziņa

Vienotais ārkārtējo notikumu tālrunis ir 112, kura zvanu apstrādi un pāradresēšanu citiem operatīvajiem dienestiem veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Valsts policijai var zvanīt 110, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113, gāzes avārijas dienesta numurs ir 114.

Lai gan jebkurā ārkārtas situācijā spēs palīdzēt arī vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa 112 operators, zvanot uzreiz tieši nepieciešamajam dienestam, nelaimē nonākušais cilvēks var ietaupīt sekundes, jo 112 operatoram vairs nebūs šis zvans jāpāradresē, kas tomēr prasa laiku. Ārkārtas situ-ācijās pat dažām sekundēm var būt dzīvības cena.

Pēc AS “Latvijas gāze” iniciatīvas ir izgatavoti 250 000 uzlīmju operatīvo dienestu tālruņu atpazīstamības veicināšanai. Uzlīmes plānots izlīmēt māju kāpņutelpās un liftos.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+