Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. jūlijs, 2014
Drukāt

Vai zvēriem aizliegt cirku? (8)

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Kopš pavasara turpinās dzīvnieku aizsardzības biedrības “Dzīvnieku brīvība” kampaņa pret ziloņu izmantošanu cirkā. Piketi norisinās ik nedēļu pirms katras cirka “Vasaras rēvijas” izrādes. Valsts atbildīgās instances apbērtas ar iesniegumiem. Tomēr ir skaidrs, ka tā ir pašas sabiedrības, nevis kādu uzraugošo iestāžu izšķiršanās par to, vai aizliegt zvēru dīdīšanu un dzīvnieku dalību izrādēs.

Pašreiz savākti jau vairāk nekā divarpus tūkstoši parakstu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā, kurus biedrība plāno iesniegt Kultūras ministrijai. “Mēs neesam pret cirku – pilnībā atbalstām tos mākslas veidus, kur cilvēki attīsta savus talantus, taču iestājamies pret jebkādu dzīvnieku izmantošanu cirkā, jo uzskatām, ka viņiem tajā vietas nav,” uzsver “Dzīvnieku brīvība”. Taujāts par dzīvnieku tiesībām zooloģiskajos dārzos, kur tie arī tiek turēti nebrīvē, organizācijas valdes loceklis Aivars Andersons norāda, ka “tā ir divējāda situācija, jo zoodārzā dzīvniekiem necenšas iedzīt nedabisku uzvedību un iespēju robežās rūpējas par tiem”. Vadoties pēc vairāku institūciju atbildēm, aktīvisti domās, kā rīkoties tālāk, lai “Latvija pēc iespējas ātrāk sekotu civilizēto valstu piemēram un aizliegtu dzīvnieku izmantošanu cirkā”. “Tas laiks, kad Latvijas sabiedrība atbalstīja dzīvnieku cirku, jau sen ir pagājis,” spriež Andersons.

Aktīvisti uzmanību pievērsuši diviem cirka ziloņiem, kuri šobrīd atrodas Rīgā un uzstājas ar savu programmu. Daži no biedrības locekļiem esot redzējuši cirka telpas klātienē un sauc tās par nožēlojamām – šauras telpas ar cietu betona grīdu, kur ziloņi savu laiku pārsvarā pavadot pieķēdēti.

Cirka direktore un mākslinieciskā vadītāja Lolita Lipinska turpretī uzsver, ka visas telpas atbilst Eiropas prasībām. Kad pati apskatu ziloņu mītni, secinu, ka remonts te patiesi nenāktu par ļaunu, taču paši dzīvnieki izskatās kopti un apmierināti. Tiem paredzētā telpa būvēta tā, lai tajā vienlaikus varētu uzturēties seši majestātiskie dzīvnieki – šobrīd tur nepiesieti, brīvi pastaigājoties pirms izrādēm, dzīvo dresētāja Larsa Holšera ziloņi Vana Mana un Sonja. Atspēkojot pārmetumus, L. Lipinska izrāda, ka grīdas nav tikai no betona, bet arī no koka, telpa ir vēdināma. Lai arī cirka apstākļi un dzīvnieku labturība ļauj ziloņiem uzturēties šajās telpās visu gadu, viņu saimnieki sarūpējuši arī iespēju tiem regulāri doties ārpus Rīgas un atpūsties dabā, stāsta cirka vadītāja.

Dzīvnieku labturību uzraugošā Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa apstiprina, ka viņi ir saņēmuši vairākus iesniegumus no “Dzīvnieku brīvības” par labturības prasību neievērošanu un iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret konkrētajiem ziloņiem. “Mēs pārkāpumus nekonstatējām, kā arī dokumenti, ar kuriem mākslinieks ieradās, bija atbilstoši, līdz ar to mums nav nekāda pamata aizliegt šīs cirka izrādes.”

“Dzīvnieku brīvība” savus protestus pamato arī ne tikai ar necilvēcīgajiem ziloņu turēšanas apstākļiem cirkā, bet arī ar dokumentiem, ko saņēmuši no Vācijas Dabas aizsardzības pārvaldes par dzīvnieku izcelsmi – Āfrikas zilonis Sonja un Āzijas zilonis Vana Mana ir sagūstīti savvaļā un pieder pie apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem. Latvijā šādu dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta ar likumu. Tomēr Latvijas Dabas pārvalde, pārbaudot visus dokumentus, secinājusi, ka šo dzīvnieku komerciāla izmantošana ir atļauta. To apstiprina pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Ilona Vilne.

Kā skaidro antropologs Klāvs Sedlenieks, cilvēkam raksturīga aizsargājoša attieksme pret dzīvniekiem: “Tāpēc mēs nereti asociējam sevi un savas sajūtas, vēlmes ar dzīvnieku sajūtām – ja atrastos viņu vietā. Īpaši situācijās, kad dzīvnieki neatrodas viņu dabiskajā vidē. Mēs domājam, ka zilonis jūtas tāpat, kā justos cilvēks, ja viņš atrastos dzīvnieka vietā cirka manēžā. Taču tas ir visai strīdīgs uzskats. Mēs vēl varbūt varētu to attiecināt uz cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, taču uz citām sugām ne.”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Lūdzu komentēt, kāpēc Rīgas zoodārzā nav ziloņu, cik lielai telpai jābūt viena ziloņa izmetināšanai pēc normām, kuras izstrādātas dzīvnieku labturībai?

    • zinu tikai to, ka zoodārzā neatļāva turēt ziloņus, jo novietne bija par mazu par vienai zilonenei un to aizveda uz Kobu. Kā gan Rīgas cirkā pietiek vietas “6 (sešiem) majestātiskiem ziloņiem”? Kur sēdēs skatītāji? Cirks ir no gumijas vai tur ir ilūzijas kaste telpas apjoma mānīšanai? Zoodārzā ir projekts jaunai plašai ziloņu mājai. Nezinu teikt, uz cik ziloņiem.

  2. Ja ir antipātija pret piketu par dzīvnieku tiesībam, tad padomājiet par cilvēku higiēnu un labklājību! Vai zini, kur iziet šie ziloņu telpas logi ar sastāvējušos gaisu, smaku un infekcijam? – uz to kafejnīcu, kur gatavo cilvēku ēdienu, bet ieeja apmeklētājiem ir no Merķeļa ielas! No mājas augšējiem stāviem tas ir labi saskatāms. Vai vēl nav apēsta ziloņa aste vai s-du piciņa bulciņā.

  3. nu dzīvnieku tiesības – tas ir absurds. Bet iet uz cirku skatīties dresētus dzīvniekus ir barbarisms.

  4. Pamazām attīstāmies uz civilizētu sabiedrību, paldies dabas draugiem par uzņēmību stāvēt par dzīvnieku tiesībām, pret to izmantošanu cirkā!
    Skatos uz raksta fotogrāfiju ar vagara-dresētāja smaidošo portretu un uz ziloņa mūža ķēdes rievu kājā.
    Pretīgi, kā var tā melot !

    • Kāja zilonim tiešām ir ar lielu defektu no ķēdes vietas! Tā jau var sākt kalst. Nav brīnums, visu mūžu ar tādām važām dzīvot. Tas ir vairāk nekā pierādījums meliem par mīlestību uz ziloņiem.

  5. Protams, ka vajag aizliegt.Esmu redzējusi dok.filmu par dzīvnieku dresēšanu cirka vajadzībām. Tas ir ĀRPRĀTS!!!, kā viņi tiek spīdzināti!

    • visus rakstā pieminētos, kuri neredz pārkapumus cirka dzīvnieku dresūrā ir jāsūta sniegu tīrīt vai grāvjus rakt. Šie cilvēkveidīgie nav tiesīgi strādāt amatā, kurā pirmā vieta ir dzīvnieku tiesību aizstāvība.

Draugiem Facebook Twitter Google+