Vaidere EP prezidentam sniedz ieskatu par “patieso situāciju Latvijā” 0
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V, attēlā) tikusies ar EP prezidentu Martinu Šulcu, mēģinot viņam sniegt ieskatu par “patieso situāciju Latvijā”.
Deputāte atzīst, ka ir konstatējusi atsevišķu EP kolēģu centienus nepatiesas informācijas sniegšanā, kas var graut ieskatu par patieso situāciju Latvijā un problēmu cēloņiem. “Ir svarīgi, lai EP prezidents uzzina par Latvijā patiesi notiekošo, jo nedrīkst pieļaut, ka dažu no Latvijas EP ievēlēto deputātu izplatītā informācija maldina ārvalstu kolēģus,” saka Vaidere.
Vaidere informēja EP prezidentu par sagrozīto skaidrojumu attiecībā uz 16.martu, nepilsoņu stāvokli, kā arī izglītības un valodas situāciju Latvijā, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis. “Patiesas informācijas trūkumu bez ievērības atstāt nedrīkst, jo no tā ir atkarīgs, cik nopietni Eiropas Savienība (ES) raudzīsies uz mūsu iekšpolitiku,” saka eiroparlamentāriete.
Pēc tikšanās Vaidere atzīmēja, ka Šulcs kopumā izprot Latvijas problēmas. “Tomēr sarunas gaitā manīju, ka Šulca kungam bija radušies daži nepilnīgi priekšstati par politiskām niansēm un politisko realitāti mūsu valstī, un varu teikt, ka ir gandarījums, ka šīs tikšanās laikā bija iespēja skaidrot šos būtiskos jautājumus, piemēram, kā Latvijā radās iniciatīva par valodas referendumu, kāda ir patiesā situācija vēstures interpretācijas un pilsonības jomās.” Tikšanās laikā Šulcs paudis viedokli, ka daudzas lietas var risināt dialoga ceļā, veidojot savstarpēju izpratni.
Plānoto 30 minūšu vietā saruna, kas notika vācu valodā, ieilgusi gandrīz stundu. Vaidere Šulcam uzdāvināja filmas “Padomju stāsts” kopiju, kā arī sarunas izskaņā prezidents ierosināja turpināt informācijas apmaiņu jau rudenī.
Tikšanās laikā pārrunātas būtiskas Latvijas un ES aktualitātes un politiskās norises, tostarp skarta kohēzijas politikas nākotne, tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kā arī tika apspriesti vēstures, integrācijas un valodas jautājumi.
“Tā kā tieši šodien kopā ar citiem Baltijas valstu deputātiem EP iesniedzām grozījumus, kuri paredz maksājumus mūsu zemniekiem pielīdzināt Rietumeiropas līmenim, tad uzskatīju, ka prezidenta atbalsts šeit būtu no svara”, uzsver Vaidere.
Vaidere informēja Šulcu arī par to, cik būtiski ir Latvijai līdz ar 2014.-2020.gada kohēzijas politikas izmaiņām nezaudēt tik svarīgo līdzšinējo struktūrfondu atbalsta līmeni.
