Foto-LETA

Vaidere: nav par katru cenu jācenšas iestāties eirozonā 0

Latvijai ir būtiski saglabāt virzību uz eirozonu, taču nav par katru cenu jācenšas tajā iestāties, intervijā “LETA video” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Virzība uz eirozonu, kas nozīmē ekonomikas sakārtošanu, stingru fiskālo politiku, zemu inflāciju un mazu valsts parādu, mums ir ārkārtīgi svarīga un tā ir jāturpina. Taču mums nav par kuru katru cenu jācenšas iestāties eirozonā – mums jāskatās, vai tā ir spējīga pati sevi sakārtot,” sacīja eiroparlamentāriete.

Vaidere uzskata, ka eirozonai nepieciešami ne tikai iestāšanās mehānismi, bet ir arī jāatrunā kārtība, kādā dalībvalstis no tās var izstāties. “Šai ziņā sistēma ir asimetriska. Izstāšanās mehānismam ir jābūt,” bilda deputāte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat viņa uzsvēra, ka nepieciešama sakārtota kopējā ekonomikas un budžeta politika. “Nedrīkst pieļaut, ka vienotā monetārajā sistēmā dalībvalstu parādi svārstās amplitūdā no 160% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas ir Grieķijai, līdz 6% no IKP, kā tas ir Igaunijai. Šādas disproporcijas nav pieņemamas, tādēļ ir vajadzīga institūcija, kas uzrauga valstu fiskālo politiku.”

Lai arī politiķe ir optimistiski noskaņota, vienlaikus viņa neizslēdz scenāriju, ka Grieķijai var nākties izstāties no eirozonas. “Grieķija ir saimniekojusi reti neveiksmīgi. Atšķirībā no Spānijas, kura tiešām centusies sakārtot savas finanses un veikt strukturālas reformas, Grieķijā tas nav noticis. Redzēsim, ko darīs jaunā valdība, bet līdz šim izskatījās, ka nav šīs vēlmes sakārtot savu saimniecību.”

Vaidere uzskata, ka eirozonas līderi lieliski apzinās situācijas nopietnību un šajā virzienā notiek intensīvs darbs. Kā piemērus viņa minēja ES izaugsmes paktu, Eiropas stabilitātes mehānismu un vienošanos par virzību uz ciešāku ekonomikas un monetāro savienību. Vienlaikus viņa noraidoši izturas pret eiroobligācijām, jo to ieviešana nozīmētu piešķirt Grieķijai kopējo eirozonas kredītkarti. “Domāju, ka šāds solis atņemtu problēmvalstīm stimulu veikt pie sevis strukturālās reformas un veidot atbildīgu budžeta politiku.”