Vaidere par darba vietām un vietējiem enerģētikas resursiem
 0

Šobrīd Latvija ir gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas energoresursu piegādēm. Monopolstāvoklis Maskavai dod iespēju prasīt no Latvijas augstāku cenu par gāzi, nekā no Rietumeiropas valstīm.


Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“Enerģētikas atkarību Krievija veiksmīgi izmanto kā politiskā spiediena līdzekli, atslēdzot gāzes padevi tām valstīm, ar kurām Maskavai ir politiski strīdi,” atzīmē Inese Vaidere, atceroties gāzes padeves apturēšanu Ukrainai un Baltkrievijai, kas savulaik negatīvi atsaucās uz vairāku ES valstu enerģētiku un lika ne vienam vien Eiropas politiķim nopietni izvērtēt energoatkarību gan no ekonomiskā, gan no nacionālās drošības viedokļa.

Deputāte pauž bažas par Baltijas reģiona energoapgādes tīkla izolāciju no pārējās Eiropas un atkarību no Krievijas. Viņa rosina lūkoties uz kaimiņvalstu pozitīvo pieredzi. Piemēram, Somijā, kur tāpat kā Latvijā purvos ir miljoniem tonnu kūdras, to iegūst un izmanto, apkurinot vairāk nekā pusmiljonu māju. Kūdra veido 5 – 7% no Somijas primāro energoresursu patēriņa. To izmanto arī citās valstīs, īpaši Zviedrijā, Īrijā un Igaunijā. 

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvija ir izņēmums,” ar nožēlu atzīst deputāte. “Lai arī purvi aizņem 10,7% teritorijas un kopējie kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu, Latvijā to kā kurināmo praktiski vairs neizmanto. Tā vietā kurināmā kūdra tiek eksportēta uz Igauniju, Zviedriju un Somiju.”

Vaidere uzsver: “Diemžēl Latvijā ir izvēlēts cits ceļš – neizmantot savu nacionālo bagātību, bet pirkt dārgo Krievijas gāzi. Saskaņā ar projektu “Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030″ arī turpmākajos 20 gados Latvijā kūdras izmantošanu veicināt nav paredzēts.”

Latvijā ir senas un bagātas kūdras ieguves un izmantošanas tradīcijas. Vēl 20. gs. vidū ar kūdru tika apsildīta lielākā daļa Rīgas.

Latvijā vislielākie kūdras resursi ir Latgalē, kur ir arī vislielākais bezdarbs. Viens no risinājumiem, lai radītu jaunas darba vietas, ir kurināmās kūdras ražošanas atjaunošana un izmantošana. Tā dotu ne tikai darbu un ienākumus vietējiem iedzīvotājiem, bet palielinātu arī Latvijas energoapgādes stabilitāti un drošību.

 

Eiropas Tautas partijas grupas apmaksāta publikācija. Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas preses dienests.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.