Foto – Karīna Miezāja

Vaidere par izaugsmi un vērtībām
 0

Pirms “Vienotības” 2. kongresa sarunājos ar tās Eiroparlamenta deputāti Inesi Vaideri. 


Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

– Lūdzu, novērtējiet “Vienotības” pirmo gadu pēc triju partiju apvienošanās.

– Man liekas, tas bijis itin veiksmīgs. Valstī mūsu premjerministra Valda Dombrovska vadībā ir panākts galvenais mērķis – atjaunojusies saimnieciskā augšupeja. Konsolidācijas periods ir pagājis. Lietuvai un Igaunijai nacionālā ienākuma pieaugums ir ap 3% gadā, bet Latvijai – 5,4%, labākais Eiropas Savienībā. No trim sastāvdaļām veidotajā “Vienotībā” iepriekšējās robežas ir izgaisušas, jūtamies kā veselums.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Pret valdošo partiju vēlētāju prasības ir paaugstinātas. “Vienotību” sludinājāt kā organizāciju ar tīrām rokām, bet praksē vairāki biedri iepinušies nepievilcīgās lietās, un izvērtējums partijā nesekoja. Otrkārt, no vadošā politiskā spēka gaida risinājumus, tostarp ideoloģiskā piedāvājumā.

– Taisnība, pārkāpumus valdošā partijā uztver sevišķi asi, pat ja citiem tos neievēro. Ja kāds ir kļūdījies, tad pirmajam secinājumi jāizdara vainīgajam pašam. Kas attiecas uz vērtībām, tās ir formulētas dokumentos, bet reāla diskusija “Vienotībai” vēl priekšā. Ceru, ka tas sestdienas kongresā, līdzās izaugsmei, būs debašu temats, jāplāno, kā vērtības iemiesot dzīvē. Eiroparlamentā “Vienotības” deputāti darbojas Eiropas Tautas partiju grupā. Lasītājiem kā pazīstamāko partiju varu minēt Vācijas Kristīgo demokrātu savienību. Vācu kolēģi politiskos kredo balsta uz eiropeiskām vērtībām, sakņojoties zināmā konservatīvismā. “Vienotībai” vēl jāuztausta zeme, kur stabilāk iesakņoties.

Mums ir labi, raksturā atšķirīgi līderi. Lūk, Valdis Dombrovskis, itin kā sausāks, piezemētāks, nekā parasti iedomājas līderi, bet tāda tipa vīri latviešiem patīk. Viņš necenšas dominēt, tajā pašā laikā ir pārliecināts par sevi. Uzklausa citus, bet pats pieņem lēmumu. Solvita Āboltiņa savukārt ir ļoti spilgta personība.

– Uz kuru pusi Inese Vaidere ieteiktu “Vienotībai” ideoloģiski virzīties – ieturēt nacionālāku, labējāku, konservatīvāku līniju?

– Esam centriska partija, taču es gribētu redzēt izteiktāku nacionālkonservatīvo uzsvaru. Latvijā netrūkst spēku, kas vēlētos destabilizēt situāciju, un viņi gatavi rīkoties līdz pat ļoti naidīgām izpausmēm pret nacionālu valsti. Nedomāju, ka ar viņiem vajag vienoties vai izlīgt. Daudz darāmā vēl valsts valodas jomā. Referendumā politiķi skaidri saņēma vēlētāju uzdevumu – nostiprināt valsts valodas pozīcijas. Tomēr joprojām latviešu jaunieši tiek diskriminēti darba tirgū – lai gan bieži prot divas trīs citas svešvalodas, bet ne krieviski. Mums pašiem jāciena sava valoda, politiķiem ar vietējiem medijiem jārunā latviski. Vēl gribētos vairāk pašlepnuma latviešos.

Reklāma
Reklāma

Kāpēc mūždien gausties, cik viss ir slikti, ka nākotne drūma. Ja tā ir neviltota stāvokļa izjūta, tad šādu cilvēku dzīves modelis ir neapskaužams, bez tam viņi nosit dūšu citiem. Uzsvērsim Latvijas sasniegumus, to, ka esam izturējuši.

– Ko sagaidāt no vēlēšanām kongresā, kad jāizraugās vadība uz diviem gadiem, kurai jāiet cauri trim nākamo vēlēšanu karuseļiem? Iekšējā sarakstē partijā kritizējuši priekšsēdētāju Āboltiņu.

– Solvitai partijas vadība jāturpina. Viņa izvilka “Jauno laiku”, bija dzinējspēks “Vienotības” dibināšanā. Sabiedrības pieprasītās jaunās sejas “Vienotībai” ir – konstruktīvi un talantīgi jaunieši. Bet ir ļoti svarīgi, ka “Vienotībā” saglabājas arī pieredzējušo kodols. To īpaši prasa specifiskā ģeopolitiskā situācija, spiediens no kaimiņvalsts visās dzīves sfērās. Lai tam simetriski atbildētu, jābūt ar rūdījumu. Valdes locekļu kandidātu ir vairāk nekā vietu, arī es esmu izvirzīta – delegātiem ir izvēle.

– Jūs piekrītat, ka “Vienotība” pirms kongresa nestāv krustcelēs? Droši vien izraudzīsiet viduslīniju un – tālāk uz priekšu?

– Jāturpina sāktais.

Ekonomikā galvenais ir izaugsme, darba vietas, iespēja strādāt dzimtajā vietā. Jāatbalsta mūsu pašu resursi – mazie, vidējie uzņēmumi, vietējo izejvielu bāze eksportam un enerģijai, samazinot Krievijas gāzes patēriņu. Pamatoti pārmetumi ir par nodokļu progresīvisma trūkumu.

Vācijā ir progresīva nodokļu sistēma, bet to nesauc par sociālistisku. Bagātāki cilvēki izturas atbildīgāk pret sabiedrību, kurā ir cilvēki, kam dzīvē nav paveicies, ir vārgāki, kuri sev nespēj palīdzēt. Pārāk ilgi esam aizkavējušies 90. gados ar liberālismu kapitāla uzkrāšanas apstākļos. Eiropas modelis ir sociāla tirgus ekonomika, kur ir atbildības, taisnīguma moments. Ziniet – es patiešām nejūtos labi, ja man ir pietiekama alga, bet pensionāri spiesti knapināt santīmus pārtikai, lai atlicinātu zālēm, un jaunām ģimenēm neizdodas savilkt galus. Jālieto visiedarbīgākie instrumenti, lai šiem Latvijas cilvēkiem pavilktu dzīves līmeni uz augšu.