Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. februāris, 2013
Drukāt

Vaidere: Vairāk runājot krieviski, nepanāksim patiesu integrāciju

Foto - LETAFoto - LETA

Valodas politika Latvijā šā gada laikā ir nevis virzījusies, lai nostiprinātu valsts valodu, bet lai to vājinātu, tāpēc man ir sajūta, ka konference šajā datumā ir absolūti nepieciešama, – “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V), kura šodien rīko konferenci “Gads pēc valodas referenduma: paveiktais un darāmais”.

“Man šķiet, ka patiesībā nekas daudz nav mainījies, un tieši tāpēc man ir sajūta, ka konference šajā datumā ir absolūti nepieciešama,” atbildot uz jautājumu, kas mainījies gadā pēc valodas referenduma, sacīja Vaidere. Viņa norāda, ka pēc saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām un publikācijām presē var spriest, ka valodas politika šā gada laikā nevis ir virzījusies, lai nostiprinātu valsts valodu, bet lai to vājinātu. Lai runātu par šo situāciju, Vaidere konferencē aicinājusi piedalīties vairākus ministrus un Saeimas atbildīgo komisiju vadītājus. “Iespējams, ka ir iezīmētas daudzas lietas, kas būtu jādara, bet es nezinu, cik tālu tās ir pavirzījušās,” piebilda EP deputāte.

Vaidere pauž neizpratni, ka daži politikas pētnieki kā pozitīvas tendences min faktu, ka Latvijas televīzijas programmās parādījušies vairāki jauni raidījumi krievu valodā un arī militārās parādes norise šogad pirmoreiz tulkota krievu valodā. “Manā skatījumā kaut kas nav kārtībā ar loģiku – tā vietā, lai mēs nostiprinātu latviešu valodu, lai mudinātu cittautiešus runāt latviski, mēs tieši otrādi – pārejam uz krievu valodu,” pauda Vaidere.

Kā atzina EP deputāte, joprojām bērni un jaunieši, kuri dzimuši pēc 1990.gada un beiguši tā dēvētās krievu skolas, slikti zina latviešu valodu. “Vēl sliktāk ir tas, ka bērns bērnudārzā, skolā, draugu vidū visu laiku ir pieradis runāt tikai krievu valodā – kāpēc, lai, ieejot veikalā, viņš ar latviešu pārdevēju sāktu runāt latviešu valodā. Tātad ļoti svarīga lieta ir pieradums un motivācijas trūkums,” uzskata Vaidere. Viņa atzīst, ka nereti veidojas situācijas, ka krievu valodas lietošana poliklīnikās, veikalos un citviet tiek pieprasīta ultimatīvā tonī un tas neesot pieļaujams.

Kā norāda Vaidere, patiesu integrāciju “mēs nekad nepanāksim pēc iespējas vairāk runājot krievu valodā”. Viņa ir pārliecināta, ka ir jābūt ilgtermiņa programmai, kas krievu skolas un bērnudārzus “pārvestu tikai un vienīgi uz mācībām valsts valodā”.

Atbildot uz jautājumu, kam valodas referendums bija izdevīgs, Vaidere sacīja: “Referendums bija izdevīgs visiem – tas parādīja, cik ļoti Latvijas iedzīvotāji nobažījušies par savas valodas stāvokli. Ja trīs ceturtdaļas pilsoņu pateica ”nē” otrajai valsts valodai, acīmredzot, viņi ir jutušies apdraudēti,” uzskata eiroparlamenta deputāte.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) mājas Rīgā Konferenču zālē plkst.12.30 šodien notiks konference “Gads pēc valodas referenduma: paveiktais un darāmais”.

Konferencē tiks spriests par latviešu valodas stāvokli pirms un pēc tautas nobalsošanas, kā arī par valsts valodas politiku – īstenoto un plānoto latviešu valodas aizsardzībai un attīstībai.

Konferencē aicināti piedalīties tieslietu, izglītības un zinātnes un kultūras ministri, Saeimas atbildīgo komisiju vadītāji, Valsts valodas centra, Latviešu valodas aģentūras, Valsts valodas komisijas vadītāji, kā arī citi jomas eksperti un sabiedrības pārstāvji.

Šodien aprit gads kopš tautas nobalsošanas par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 74,8% vēlētāju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+