Foto – AFP/LETA

Kā vērtējat Latvijas olimpiešu iespēto Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs? 5

Latvijas olimpieši pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas vasaras olimpiskajās spēlēs palika bez medaļām. Kāpēc Rio olimpiāde Latvijai bija tik neveiksmīga, vaicāju vairākiem ar sportu saistītiem cilvēkiem.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Ģirts Mihelsons, futbola skolas “METTA” vadītājs: “Ņemot vērā apstākļus, kādi viņiem ir Latvijā, sportisti izdarīja fantastisku darbu, un viņiem nav ko pārmest. Bez nekādām garantijām viņi riskē ar savu dzīvi, veselību, jo valsts atbalsts ir minimāls. Zinu, ko nozīmē jau agrā bērnībā atteikties no ģimenes, draugiem. Jākaunas, ka nespējam izveidot sistēmu, lai varam pamatoti cerēt uz panākumiem, nevis gaidīt veiksmi vai citu neveiksmes. Visas mazās kļūdas, arī svarcelšanā, notika ikdienas spriedzes dēļ. Ko mēs varam gribēt, ja mums nav pat vienas halles, kur labākajiem trenēties visu gadu? Saka, mums ir profesionālās ievirzes sporta skolas. Apstākļi tur ir drīzāk kā tautas klasei. Treneriem nākas rauties vairākos darbos, lai izdzīvotu.”

Daumants Znatnajs, bijušais vieglatlēts, Latvijas Sporta veterānu–senioru savienības prezidents: “Sāp sirds, ka mēs varam un mums ir labi sportisti, bet mēs nespējam viņiem dot visu labāko. Ne jau sportisti ir vainīgi, bet gan sistēma, kas mums ir brutāli nojaukta. Kāpēc vairs nav normatīvi skolās? Trūkst arī treneru. No sporta akadēmijas nāk fizioterapeiti un citi speciālisti, bet treneri nerodas. Visam pamatā ir tas, ka sporta vadībā nav neviena sporta speciālista, izņemot Žoržu Tikmeru, kam ir olimpiskā pieredze un atbilstoša izglītība. Pārējie ir funkcionāri, kuri nesaprot, kas ir nepieciešams, lai sportisti būtu labi sagatavoti. Lielākā problēma Rio spēlēs bija psiholoģiskā sagatavotība. Esmu bijis piecās olimpiādēs un zinu, ko nozīmē iet atklāšanas ceremonijā – tās ir piecas stundas uz kājām – fiziski un emocionāli ļoti grūti. Esmu drošs, ka volejbolisti būtu medaļnieki, ja nebūtu gājuši parādē. Arī viss notiekošais olimpiskajā ciematā liek sportistiem sadegt – zvaigznes pa labi un pa kreisi, spiediens no medijiem, no pašiem. Finanšu līdzekļi ir pietiekami. To, ko tagad dod sportam, mēs nekad nesaņēmām, bet tam jāpāriet kvalitātē. Spēlēs mani pārsteidza Rebeka Koha ar savu cīņassparu. Visu cieņu BMX puišiem – viņi nokļuva gaļas mašīnā, un var saprast, ka vairs negribas bāzt galvu cilpā. Vienīgi pārsteidz, ka Štrombergs nebija apguvis trasi.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ingrīda Amantova, bijusī kamaniņu braucēja, Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore: “Sportistiem bija pārāk liels psiholoģiskais spiediens – viņi vienkārši sadega. Fiziski bija gatavi, bet psiholoģiski ne. Latvijā psiholoģijai būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība jau no jauniešu vecuma, jo mēs esam tādi, kas visu tur sevī iekšā. Citas valstis par psiholoģiju domā daudz vairāk, savukārt mūsu sportistiem paveicas, ja treneris ir labs psihologs. Ja nav, tad starts bieži neizdodas. Man patika Lauras Ikaunieces-Admidiņas sniegums, arī Rebekas Kohas. Ne jau viņas vaina, ka nav medaļas – tīri treneru vaina. Uzskatu, ka viņai bija jākāpj uz pjedestāla. Olimpiskajās spēlēs katram sīkumam un nieciņam ir loma, un pilnīgi visam jābūt sakārtotam. Diemžēl Latvijā tā nav, bet jāstrādā un jācīnās tālāk, jāiet uz priekšu.”

Jānis Barkāns, sporta draugu kopas “Namejs” vadītājs: “Nākamajās reizēs būtu jāpiebremzē ar skaļiem paziņojumiem, kas ietekmē sportistus – cik medaļas izcīnīsim, kuros sporta veidos. Sportisti tiek saslavēti, un rodas liels spiediens. Sportisti ne pie kā nav vainīgi – viņi cīnījās no sirds. Dažiem vienkārši nepaveicās – ja tev priekšā kāds nokrīt, tad tā ir vienkārši neveiksme, no kuras nevar izbēgt. Pirms olimpiādes teicu, ka būs viena bronzas medaļa, un pie tā arī turos – medaļai bija jābūt obligāti. Zelts bija sapnis, bet bronza bija reāla.”

UZZIŅA

 Rio labākās vietas izcīnīja Laura Ikauniece-Admidiņa un Rebeka Koha, kuras attiecīgi septiņcīņā un svarcelšanā ieguva 4. vietu, bet smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs palika 5. vietā. Lietuva Rio spēlēs tika pie sudraba un trim bronzām, bet igauņi izcīnīja vienu bronzas medaļu. Kopumā kaut vienu medaļu izcīnīja 87 valstu pārstāvji.