Vaino viens otru krāpšanā 10
“Normatīvo aktu ietvaros viss ir ievērots. Kādam tas var patikt vai nepatikt, bet tā tas ir. Mūs tagad apsūdz likumu ievērošanā – tas ir absurds! “Sadales tīkls” (“ST”) izdotajos noteikumos viss ir ļoti detalizēti aprakstīts, arī Ministru kabineta (MK) noteikumos. To visu mēs pildām. Stacijas top! Piemēram, Strenčos līdz gada beigām plānojam tikt zem jumta. Tieši šajās dienās atveda lielu daļu iekārtu. Mēs attīstāmies pa etapiem, turklāt tikai šā gada maijā kļuva lielāka skaidrība par tirgus situāciju un varēja normāli sākt strādāt. Vai tad termoelektrostacijas uzbūvēja vienā dienā un uzreiz ar 100 megavatu jaudu? Visu laiku jaudu audzē klāt. Tā nedrīkst darīt.” sarunā ar “LA” uzsver Andis Dābols – četru uzņēmumu valdes loceklis, kuriem 2012. gadā Ekonomikas ministrija izsniedza atļauju ražot elektrību koģenerācijas stacijās.
Kopumā šogad rudenī pabeigtām bija jābūt 28 koģenerācijas stacijām. Kā vēstīja raidījums “Nekā personīga”, ja projekts būs pabeigts un stacija darbosies – staciju īpašnieki saražoto elektroenerģiju varēs pārdot par daudz augstāku cenu, kas patērētājiem izmaksātu līdz pat 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos desmit gados. Tomēr stacijas pabeigtas nav – trijās vietās nav sākta pat būvniecība. Savukārt uzņēmums “Rīgas enerģija”, kaut pabeigta, elektrību neražojot.
Līdz ar to gan EM, gan “ST” vērsušies policijā saistībā ar krāpšanu. Tāpat EM gaida paskaidrojumus no “Sadales tīkla” par to, kāpēc nav atņemtas licences septiņiem uzņēmumiem, ja daudziem citiem nepabeigtiem un neražojošiem tīkotājiem licences jau sen noņemtas.
Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš norāda, ka situācija esot neviennozīmīga neprecīzo Ministru kabineta noteikumu dēļ.
Veiks auditu un gatavos jaunu regulējumu
Piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks norādīja, ka EM veiks OIK saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas.
“Ja tiešām konstatēsim krāpšanos, tas būs kliedzošs gadījums, kad atsevišķi uzņēmēji un uzraugošo institūciju pārstāvji, apejot normatīvo bāzi, sev iegūst ekonomisko labumu, tādējādi pakļaujot aizdomām visu nozari un liekot apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību, kā arī iedragājot sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu,” sacīja ekonomikas ministrs.
Ministrija sagatavojusi grozījumus MK noteikumos “Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, nosakot galīgo termiņu atļaujas izmantošanai tiem komersantiem, kuri vēl nav sākuši elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Grozījumi noteikumos šiem komersantiem liegs iespēju vilcināties ar OIK sistēmas ietvaros izsniegto atļauju izmantošanu.
Tā kā ne ar vienu no šiem komersantiem nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi, valsts atbalstu tie nav saņēmuši.
Apsūdzības noraida
Tikšot vērtēta arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un tās iespējamā loma krāpniecības nefiksēšanā.
Komisijas vadītājs Rolands Irklis norādīja, ka SPRK kontrolē tikai tās stacijas, kuras nodotas ekspluatācijā. “Regulatora kompetencē esošo elektrostaciju kontroles pasākumi tiek veikti pēc tam, kad tās ir nodotas ekspluatācijā. Tāpēc arī SPRK nav apsekojusi tās stacijas, kuras minētas saistībā ar iespējamu krāpniecību, jo šo staciju reāli nav. Mēs saņemam informāciju tikai par tām stacijām, kas darbojas,” uzsvēra R. Irklis. Viņš aicina pievērst uzmanību “Sadales tīkliem”, kura darbinieki parakstījuši aktus par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā, pirms tas reāli noticis. Ja tā esot tiesa, tad pārkāpts likums.
“Sadales tīkla” pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai “LETA” sacīja, ka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem “Sadales tīkla” atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un “Sadales tīkla” elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 stundu garumā, un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei. “Pamatojoties uz veikto pārbaudi, “Sadales tīkls” izsniedz atļauju elektrostacijas paralēlam darbam ar sadales sistēmas elektrotīklu, kas nav atzinums par objekta nodošanu ekspluatācijā. Tomēr enerģijas ražošanas iekārtu nodošana ekspluatācijā nebeidzas vien ar 72 stundu pārbaudi, jo katra enerģijas ražotāja iekārtas ir tehniski sarežģītas un jāveic virkne laikietilpīgu izmēģinājumu, lai izpildītu iekārtas pasūtītājam pielīgtās funkcionālās garantijas. Visu izmēģinājumu laikā iekārta nodod enerģiju elektrotīklā,” skaidroja T. Smirnova.
Ja kāds elektrostacijas īpašnieks papildu atļaujai jaunas jaudas ieviešanai EM ir saņēmis arī atļauju elektroenerģijas obligātajam iepirkumam, tad pēc stacijas nodošanas ekspluatācijā un pašvaldības būvvaldes akta saņemšanas ražotājs, neiesaistot “Sadales tīklu”, līguma noslēgšanai vēršas pie elektroenerģijas publiskā tirgotāja, kas savukārt pārbauda iesniegto informāciju un noslēdz līgumu ar ražotāju par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros.
T. Smirnova atzīmēja, ka darbu turpina ST iekšējā izmeklēšanas komisija. Uz izmeklēšanas laiku atstādināti trīs darbinieki, kā arī ST valde uzdevusi attīstības direktoram Rolandam Lūsverim, kurš atbildēja par pieslēgumu procesa darba organizēšanu, līdz 30. oktobrim sniegt visaptverošu pārskatu par savu darbību.
Apsūdzības noraida arī uzņēmums “Rīgas enerģija”. “Uzņēmums elektrostacijas būvniecības laikā skrupulozi ievērojis visas Latvijā pastāvošās likumdošanas normas, nemaz nerunājot par tiem EM izstrādātajiem un Eiropas Komisijā saskaņotajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē enerģētikas nozari Latvijā, bez kuru ievērošanas nebūtu iespējama nedz šāda mēroga elektrostacijas projektēšana, nedz saskaņošana, nedz būvniecība,” teikts uzņēmuma publiskajā paziņojumā. Tajā arī norādīts, ka tvaika katls elektrostacijā darbojas, arī turbīna ir uzstādīta, enerģijas ražošanai nepieciešamā šķelda ir ievesta un enerģija līdz šim nepieciešamo testu režīmā ir saražota.
Norāda uz “spalvainās rokas” faktoru
Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam ir pretrunīgas sajūtas. “Ja notikusi krāpniecība, tad jebkurā variantā vainīgie ir ātri un stingri jāsoda. Taču jāsaprot, vai bilde tiešām ir tāda, kādu žurnālisti šobrīd mālē. 2012. gadā dotajās kvotās biomasas ražošanai bija noteikts, ka pēc pieciem gadiem jāsāk ražošana. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ražošana jāsāk brīdī, kad gatavību apliecina “Sadales tīkls”. Neviens vārds normatīvajos aktos nenosaka, ka 4 megavatu stacija nevar sākt strādāt testa režīmā ar jaudu 10 kilovati. Problēma ir tajā, ka MK noteikumi nav precīzi definēti. Līdz ar to arī “ST” neko nav pārkāpis, jo “Rīgas enerģija” ir pārbaudīta un viņi strādājuši ar 10 kilovatu jaudu,” komentējot apsūdzības “Rīgas enerģijai”, teica A. Kalniņš.
Nozares parstāvis domā, ka vēršanās policijā vairāk izskatoties pēc politiska gājiena. “Varbūt ekonomikas ministrs Ašeradens pirms aiziešanas no amata grib celt savas akcijas,” pieļauj A. Kalniņš.
“Cits stāsts ir par tām pļavām. Tam gan “ST” vajadzēja pievērst uzmanību. Kaut gan formāli viņiem nav pamata to darīt. Bet vismaz pievērst uzmanību un dot signālu ministrijai viņi varēja. Kaut gan to, vai notiek kāda darbība, ministrija var redzēt tāpat – pēc ikmēneša pārskatiem,” domā Biogāzes ražotāju asociācijas vadītājs. Viņš arī norāda, ka “lielākās muļķības” ar atļauju izsniegšanu “savārītas” Arta Kampara un Daniela Pavļuta laikā. “Bija periods, kad kvotas sāka tuvoties beigām un tās mēģināja realizēt. Kāda “spalvaina roka” tās vienkārši paņēma. Ja šai “rokai” ir kontakti Ekonomikas ministrijā un “Sadales tīklā”, tad visu varēja sarunāt, bet EM pievērtu acis. Jautājums, kurš viņus nodeva,” sacīja A. Kalniņš.
Interesanti, ka SIA “Madonas eko”, SIA “E Strenči”, SIA “Elektro rīdzene” un SIA “E Seda”, kuru valdes loceklis ir jau minētais A. Dābols, daļēji pieder AS “Nilex grupa” un kādam Igaunijā reģistrētam OU “Mannid ja Rahnud”, kam simtprocentīgi pieder cita neuzbūvētā stacija SIA “Briedis būve”, kurā valdes loceklis ir Uldis Laizāns, kurš ir valdes loceklis tieši “Mannid ja Rahnud”. Savukārt SIA “Tektus” un SIA “M parks” valdes priekšsēdētājs un 65,01% daļu īpašnieks ir Mareks Cišeiko, bet valdes loceklis un 34,99% īpašnieks ir Armands Zemītis.
Armandu Zemīti “Latvijas Avīzei” izdevās sazvanīt, bet viņš šobrīd neatrodoties Latvijā, tāpēc komentārus nesniegšot. A. Zemītis 2014. gadā “Vienotībai” ziedojis 15 tūkst. eiro, taču tolaik uzsvēris, ka ziedojis jau pēc kvotu un licenču piešķiršanas.
