Mobilā versija
+14.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
13. decembris, 2016
Drukāt

Vaiņodes internātpamatskolas direktors: “Bērns ir dzīva nauda!” (5)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Latvijā internātskolās mācītos daudz vairāk skolēnu, ja vien tajās nonāktu visi bērni, kuriem šāds izglītošanās veids ir vispiemērotākais.

Tāda bija viena no diskutablajām atziņām, kas šodien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vaiņodes internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts uzskata: tā kā izglītības iestāžu finansējums atkarīgs no skolēnu skaita, ir pašvaldības, kas cenšas panākt, lai sociālie dienesti nesūtītu nelabvēlīgo ģimeņu bērnus uz internātskolu citas pašvaldības teritorijā. “Viņi grib, lai nauda paliek pašvaldības izglītības iestādēm. Tāpēc bērnus uz internātskolām nesūta. Vienalga, vai viņš ir mājās ēdis, vai neēdis, vai dzīvo aukstumā vai nē,” teica skolas direktors. Esot pat gadījumi, kad pašvaldība tīši nepiešķir ģimenei trūcīgo vai mazturīgo statusu, jo tikai par trūcīgo un mazturīgo internātskolēnu izglītošanu un ēdināšanu maksā valsts. Ja statusa nav, bērns paliek mājās, lai kādas tās arī nebūtu.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns norādīja, ka bieži vien pašvaldībai ir izdevīgi, ka bērns skolojas internātskolā, jo tad izmaksas pilnībā nosedz valsts un pašvaldības dienestiem nav jāgādā, lai bērns būtu paēdis un drošībā.

Komisijas sēdē gan arī izskanēja, ka internātskolās ne vienmēr mācās tikai nabadzīgo un nelabvēlīgo ģimeņu atvases. Ir gadījumi, kad vecāki paši maksā gana lielu naudu – 360 eiro mēnesī -, lai bērnu nosūtītu uz internātskolu. Internātskolu direktori stāstīja, ka šādu lēmumu vecāki pieņemot dažādu iemeslu dēļ: cits ilgi strādā un nevar veltīt bērnam pietiekami daudz vērības, cits piedzīvojis fiasko bērna audzināšanā un cer, ka tiekot prom no lielpilsētas un “savas bandas” atvases uzvedība uzlabosies.

Kandavas internātvidusskolas direktore Elita Lavrinoča pat secinājusi, ka, nosūtot bērnus uz internātskolām, “vecāki rīkojas atbildīgi”.

“Jā, man būs jāpadomā, vai esmu pietiekami atbildīga pret saviem bērniem,” tā par šo izteikumu ironizēja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Viņas vadītā komisija konkrētus lēmumus par internātskolu nākotni šodien gan nepieņēma. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šobrīd strādā darba grupa, kurai līdz nākamā gada 1. martam jāsagatavo priekšlikumi jaunai ilgtspējīgai internātskolu finansēšanas kārtībai, kam būtu jāstājas spēkā no 2018. gada. Tā kā ir acīmredzams, ka internātskolas daļēji pilda arī sociālo funkciju, iespējams, tās nākotnē būtu jāfinansē arī no Labklājības ministrijas budžeta. No IZM puses gan izskanējusi arī ideja, ka uzturēšanas izdevumi, kas pārsvarā ir tēriņi bērnu ēdināšanai, būtu jāfinansē pašvaldībām. Šogad valsts internātskolām tērējusi aptuveni 8 miljonus eiro. No šīs summas aptuveni puse tiek tērēta pedagogu algām un vēl puse – uzturēšanai.

No šā mācību gada algas internātskolu skolotājiem jārēķina pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā citu skolu pedagogiem. Tāpēc šajās skolās būtiski krities pedagogu atalgojums. “Piemēram, Vaiņodes internātpamatskolai iepriekšējā mācību gadā viena mēneša algu fondā bija 48 000 eiro, bet šajā mācību gadā jāiztiek ar 28 000 eiro mēnesī.”

Jāpiebilst gan, ka vismaz daļai internātskolu skolotāju algas ir mazas arī tāpēc, ka viņi strādā nepilnu slodzi. Visās šajās skolās nodarbināti ir krietni vairāk skolotāju, nekā tajās ir tarificētu skolotāju darba likmju. Visvairāk šajā ziņā izceļas Drabešu internātskola, kur 5,6 skolotāju algas tiek sadalītas starp 17 pedagogiem.

Pēdējos gados skolēnu skaits internātskolās sarūk. 1. septembrī šajās skolās mācījās 2117 skolēnu. Pirms pieciem gadiem tajās bija aptuveni 2700 skolēnu. Dati par visām 15 pašvaldību dibinātajām, bet valsts uzturētajām internātskolām liecina, ka skolēnu skaits tajās ir ļoti atšķirīgs. Lielākā ar 355 skolēniem ir Kandavas internātvidusskola, bet mazākā ir Drabešu internātpamatskola ar 45 skolēniem.

IZM pārstāvjus satrauc fakts, ka pēdējos gados internātskolās aizvien biežāk dzīvo arī bērni, kuri skolas vecumu vēl nav sasnieguši. Daļā internātskolu izveidotas arī bērnudārza grupas. Izrādās, ka arī pēc tādām ir pieprasījums, arī mazuļi dzīvo skolā visu nedēļu.

Tāpat ierēdņi ir neizpratnē, kāpēc bērni, kam kādu iemeslu dēļ jāmācās internātskolā, nemācās dzīvesvietai tuvākajā šāda veida skolā. Piemēram, kaut arī Rīgā ir divas internātskolas, rīdzinieki mācās visās lauku novados esošajās internātskolās. Arī citu pašvaldību bērni dodas uz internātskolām otrā Latvijas galā. Iespējams gan, ka dažkārt tas saistīts ar jau minēto nepieciešamību krasi mainīt skolēna dzīves vidi.

Ne visi internātskolu skolēni skolās arī nakšņo – daļa tikai mācās, bet vakarā dodas mājup.

tabula

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Paldies, ka ir pašlaik tādas internātskolas Latvijā. Liepnas internātpamatskolā man mācījās bērni , jo pati paliku bez darba. Patīk tas mums vai nepatīk, katram bērnam ir sava dzīves pieredze, raksturs un ne vienmēr tikai pozitīvais. Līdz ar problēmām ģimenē cieš arī bērns. Liepnas internātpamatskolā strādā pedagogi un darbinieki kam ir daudzu gadu darba pieredze, kuri prata grūtā brīdī piedāvāt vajadzīgo atbalstu ne tikai maniem bērniem, bet arī man. Direktore tiešām iegulda daudz darba lai piesaistītu dažādus atbalstītājus. Jau daudzus gadus skola sadarbojas ar Somiju, kuri atbalsta bērnus pēc 9.klases beigšanas ar stipendiju profesijas apgūšanai un mācību gada garumā ar dažādām lietām sadzīvei.Domāju, ka internātskolām Latvijā vajadzētu pastāvēt, jo neviena ģimene nav pasargāta no trūkuma un ne visi bērni( ģimenēs, kur trūkst naudas ) var apmeklēt skolu pilsētā.

  2. Liepnas internatpamatskola berni jau no pasa rita klaino pa centru un mekle cigaretes skolotajs nak uz darbu tikai tad kad nakts dezurants un apkopeja bernus ir piecelusi pabarojusi un aizvedusi uz skolu un nodevusi skolotaju rokas .Jautajums par ko sanem skolotajs naudu!

  3. Liepnas internātskolā mācās bērni no tuvākajiem pagastiem – viņiem ir trūcīgo statuss, paši strādā ārzemēs, bērni ” dzīvo ” pie vecmammas.Valsts viņus skolo pa brīvu.Dažas audžuģimenes pamanās ielikt bērnu šādā skolā.Saņem arī dubultā.Direktore tik sasola pasaules labumus – līdz pat tehnikas dāvināšanai katram skolēnam, kas mācīsies skolā.IZM noteikti jāpārskata šo skolu darbība un vecāku atbildība.
    Viena lieta ir normālu skolu internāts, kad bērns netiek mājās, otra – šāda valsts izšķērdība, kad trūkst naudas pamatizglītības programmām.
    Un lai direktors pasaka, cik darbinieku šādā skolā ir.Un kāda ir skolotāju atbildība par izglītības kvalitāti….

  4. internatskolas, diemžēl, ir pašlaik racionālākais variants,
    salīdzinot ar katras dienas vizināšanu un bērnu mājās
    ēdināšanu.

    • Lai šadurskis šodien iekāpj skolas autobusā un paslidinās 20 km kopā ar bērniem uz pilsētu.Lielāka daļa no laukiem nebūs tuvāko dienu laikā.Diez vai vecāki riskēs ar bērnu dzīvību.
      Sakārtojiet ceļus un tad slēdziet skolas!

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+