Mobilā versija
+17.4°C
Meldra, Meldris, Melisa
Piektdiena, 21. jūlijs, 2017
13. aprīlis, 2017
Drukāt

Vaira Vīķe-Freiberga: Diskusija par Latvijas simtgades svinību finansējumu ir bezjēdzīga (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas simtgade ir ļoti nozīmīga, un diskusijas par nepieciešamību atvēlēt svinībām lielu finansējumu ir bezjēdzīgas, intervijā Latvijas Radio pauda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

“Latviešiem tā ir slimība, padomju laikā viņiem iestāstīja, ka viss nāk par velti, bet nav tādas lietas kā brīvas pusdienas. Visam ir sava cena,” izteicās Vīķe-Freiberga. “Vēl arvien cilvēki nevar iedabūt sev galvā, ka, ja tu kaut ko dari, tas prasa pūles vai naudu, visbiežāk – abus kopā. Bez pūlēm un līdzekļiem neko taču nevar panākt,” uzsvēra eksprezidente.

Viņa sacīja, ka nevajag “sākt strīdēties un ņaudēt par santīmiem”. “Drīz varēs teikt, ka varbūt elpot mums nevajag – tas mums prasa lielu piepūli jeb varbūt gaiss maksā naudu. Es nezinu. Tas nonāk līdz absurdam,” viņa izteicās, paužot, ka “vai nu mēs sevi cienām kā valsts, vai necienām, vai mums neatkarība kaut ko nozīmē, vai nē”.

Vaicāta, ko līdz simtgadei valstij vēl vajadzētu pagūt izdarīt, eksprezidente uzsvēra, ka būtu jāsakārto izglītības un veselības sistēmas, kā arī jāturpina ieviest uzlabojumus tieslietu sistēmā.

Viņa pauda, ka katru reizi, ieslēdzot radio, dzird par kārtējām reformām veselības vai izglītības sistēmā, vai abās uz reiz. “Gadi iet un nāk, reformas arī. Būtu labi, ja varētu vienreiz uzvilkt zeķītes uz augšu, uzlikt biksēm štrumbantes un sakārtot šīs sistēmas,” pauda eksprezidente, piebilstot, ka relatīvi mazā valstī to izdarīt ir daudz vienkāršāk, nekā, piemēram, ASV.

Tāpat viņa norādīja, esot prezidentes amatā, tuvu interesējusies par tieslietu sistēmas darbību. “Viņa mums ir neatkarīga, bet tas nenozīmē, ka lieliska,” sacīja Vīķe-Freiberga. Viņasprāt, daudz vēl šajā sistēmā ir uzlabojams.

Vienlaikus Vīķe-Freiberga vēlētos, lai līdz valsts simtgadei tiktu sakārtotas “skaistās ēkas, kas ir arhitektūras mantojumā” Rīgā. Viņasprāt, Rīgas domei būtu jāgādā par to, lai šo ēku īpašnieki līdz simtgadei saved kārtībā fasādes tā, kā “jūgendstila arhitektūras pieminekļiem pienāktos”. “Man ir kauns katru reizi, kad es braukāju, nupat biju Maltā, pirms tam Varšavā, nekur neredzu tādas nolipušas krāsas un brūkošas fasādes kādas ir Rīgā. Tas ir kauns pa visu ģīmi,” izteicās eksprezidente.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Kultūras ministrijas informatīvo ziņojumu par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021.gadam kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021.gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro. Ziņojumā teikts, ka 2017.gadā kopējais plānotais finansējums ir 12 696 847 eiro, 2017.gadā – 25 254 818 eiro, 2019.gadā – 9 671 559 eiro, savukārt 2020. un 2021.gadā svinību norisēm plānots tērēt 11 452 723 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tà kà dívaini skan no exprezidentes “latviesiem tà ir slimíba,padomju laikà viñiem iestàstíja…”… Strīdëties un ñaudét par santīmiem…”.Tad nu,ja pati ir Latviete,tàpat slima.Kāpëc ar tàdu pàrràkumu jàaizràda,kas kuram un kad iestàstís.Vai nu viña vienígà ar domàsanas spéjām?Tàpat aizskarosi par salídzinàsanu ar kaki,nu vismaz ñaudēsanu.Dievs vien zin,cik bagàtam jàbùt,lai desmitiem miljonus pielídzinàtu santīmiem.Ilgus gadus lepojos ar viñu kà politiki,bet nu sí uzruna pavisam augstpràtíga.
    Protams Latvijas jubileja jàsvin un jàiegulda lídzekli.Varbút tomér vairàk domāt par cilvëkiem,nekà par pompozumu pasaules acís.

  2. ņaudiens par santīmiem Atbildēt

    Man šķiet, ka VVF ar šo priekšnesumu pamatīgajā plaisā starp otrās brīvvalsts “augšiņām” un “apakšiņām” ir iedzinusi krietnu vecišķa snobisma ķīli. Vai patiesi Vaira nesaprot tautu, bet tauta – Vairu?

  3. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

Netiķetes noteikumi, smaidiņi un vārds ar 39 burtiemLatviešu valodas aģentūra (LVA) nesen izdevusi populārzinātniskā rakstu krājuma "Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi" 12. numuru.
Draugiem Facebook Twitter Google+