Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. oktobris, 2013
Drukāt

Apkopoti Latvijas veselības aprūpes dati par 2012. gadu

Foto - LETAFoto - LETA

“Jaunākie apkopotie medicīnas statistikas dati par 2012. gadu liecina, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu cilvēki ir vairāk sākuši apmeklēt ārstus – vidēji katrs iedzīvotājs vismaz septiņas reizes ambulatori bijis pie ārsta. 2012. gadā visā valstī kopā ambulatoro apmeklējumu skaits bijis vairāk nekā 14,3 miljoni,” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate, iepazīstinot ar ikgadējo veselības aprūpes statistikas datu krājumu, kurā apkopoti dati par veselības aprūpi pērn, kā arī sniegta salīdzinošā informācija. “Tas pat ir vairāk nekā pirmskrīzes periodā, kad 2008. gadā bija vairāk nekā 13,5 miljoni ambulatoro apmeklējumu, kas 2010. gadā nokritās līdz 12,4 miljoniem jeb vidēji 5,9 ārsta apmeklējumiem.”

Inga Šmate ambulatoro apmeklējumu skaita izmaiņas skaidro ar vairākiem iemesliem – 2010. gadā to ietekmēja gan krīze, gan cilvēku sliktais finansiālais stāvoklis, mazinājās arī pieejamība, bet pērn apmeklējumu skaits strauji audzis tādēļ, ka parasti slimības progresē un vizīti pie ārsta 
vienkārši vairs nevarēja atlikt, arī finansiālā situācija uzlabojās, un cilvēki varēja atļauties tērēt latu ģimenes ārsta vizītei un ar nosūtījumu trīs latus speciālista apmeklējumam. “Protams, tas nenozīmē, ka katrs iedzīvotājs apmeklē ārstu – gados jaunāki pie viņa vēršas daudz retāk nekā gados vecāki, runa ir par vidējo rādītāju,” piebilst I. Šmate. “Šo gadu laikā mainījās arī veikto manipulāciju un operāciju skaits – no stacionāros izdarītajām uz ambulatori saņemtajām. Arī tas 2010. gadā cilvēkos radīja neizpratni un daudzi nevērsās pie ārsta.” Tas viss negatīvi ietekmēja veselības stāvokli, un tagad cilvēkiem atklāj vairāk saslimšanu nekā iepriekš.

Tagad ļoti esot uzlabojies pašvaldību sniegtais atbalsts savu iedzīvotāju labākai veselības aprūpei. Piemēram, ja sievietei, kas dzīvo laukos un gaida bērniņu, pašai nav sava transporta, lai aizbrauktu pie ārsta, to nodrošina pašvaldība.

Nemainīgi ir tas, ka pirmajā vietā mūsu iedzīvotāju mirstības iemesls ir sirds un asinsvadu slimības (apmēram 55%), pēc tam seko ļaundabīgās saslimšanas un ārējās traumas. “Ja cilvēki vairāk izmantotu valsts piedāvātās skrīninga iespējas, lai atklātu audzējus, tad mirstība ar vēzi būtu daudz mazāka, jo sākuma stadijā to var ārstēt. Jo procentuāli mūsu iedzīvotāji ar vēzi saslimst apmēram tikpat, cik citās valstīs, taču to atklāj daudz vēlākā stadijā. Ir bijis pat tā, ka mamogrāfijas izmeklējumā tiek atklāti krūts audzēji trešajā vai ceturtajā stadijā,” skaidro I. Šmate.

Kā negatīva tendence ārējo nāves cēloņu statistikā iezīmējas tas, ka pieaudzis pašnāvību skaits, jo īpaši, ja tas ir 40 – 50 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo laukos, sirgst ar atkarībām un ir bez darba.

Fakti

“Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatā 2012” apkopota informācija par veselības aprūpi un sabiedrības veselību.

Gadagrāmatu veido šādas galvenās sadaļas: Sabiedrības veselība un saslimstība, Veselības aprūpe, Veselības aprūpes resursi, Mātes un bērna veselība, Mirstība. Šogad gadagrāmatā iekļauta arī plašāka informācija par veselības aprūpes statistiku novados.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+