Ekonomika
Īpašums

Vairāk atjaunotu ēku laukos0


Pērn renovētā daudzdzīvokļu ēka “Pūre 22”, kas ir pirmā siltinātā ēka Tukuma novada laukos.
Pērn renovētā daudzdzīvokļu ēka “Pūre 22”, kas ir pirmā siltinātā ēka Tukuma novada laukos.
Foto: Sintija Lukša

Šogad aprit desmit gadi, kopš ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu ir iespēja atjaunot daudzdzīvokļu ēkas. Šajā laikā modernākus dzīves apstākļus un ievērojamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu var novērtēt jau 802 ēku iemītnieki. Veicinot labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, kā arī izglītojot sabiedrību par ieguvumiem, ko sniedz ēku siltināšana, arī šogad tika rīkots konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”, kura ietvaros kopumā saņemti 27 pieteikumi.

 

Visvairāk siltina daudzdzīvokļu ēkas

Visvairāk pieteikumu jau tradicionāli šogad tika saņemti nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” – 22 pieteikumi. Trīs pieteikumi saņemti nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā – jaunbūve” (Gaiļezera iela 15, Rīga; Mālu iela 1, Valmiera; Ķieģeļu iela 8, Valmiera), un pa vienam pieteikumam saņemts nominācijās “Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” (Liepājas vieglatlētikas manēža) un “Energoefektīvākā ražošanas ēka Latvijā” (SIA “Jūrmalas Mežaparki”).

Lai izvērtētu iesniegtos pieteikumus, konkursa žūrija trīs dienu garumā apsekoja objektus, iepazīstoties klātienē ar paveikto un izvērtējot ieguvumus, ko konkrēto ēku atjaunošana ir devusi. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Iveta Muceniece, kas piedalās iesniegto pieteikumu vērtēšanā, norāda: “Patīkams pārsteigums, ka šogad bija iespēja apmeklēt un vērtēt atjaunotās ēkas ārpus lielajām pilsētām. Tā, piemēram, konkursa žūrija viesojās arī Ugālē, Pūrē, Grobiņā, Valkā un Mundigciemā. Atjaunoto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki lielākoties nevēlas apstāties tikai pie ēkas atjaunošanas – fasāžu un jumtu siltināšanas, bet domā arī par apkārtējās vides sakārtošanu. Pie daudzdzīvokļu mājām ir izvietoti soliņi un velonovietnes, kāpņu telpās zied puķes un daudzās mājās plāno arī pagalmu sakārtošanu. Katru gadu arvien vairāk dzīvokļu īpašnieki domā arī par mikroklimatu jeb ventilāciju dzīvokļos un patērētās siltumenerģijas uzskaiti un regulēšanu, kā arī par atkritumu šķirošanu un vides pieejamību.”

 

Ne tikai siltina, bet pagarina ēkas mūžu

Ņemot vērā, ka dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco, šādu ēku uzturēšana ir dārga un nenodrošina ēkas ilgtspēju. Tāpēc, veicot ēkas atjaunošanu, to ir iespējams ne tikai siltināt, bet arī nepieciešamības gadījumā veikt būtiskus uzlabojumus nesošo konstrukciju stiprināšanā, pagarinot ēkas mūžu. I. Muceniece atgādina, ka energoefektivitātes uzlabošana daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās ne tikai samazina iedzīvotājiem izmaksas, bet arī uzlabo komforta līmeni dzīvokļos, dod iespēju katram iedzīvotājam izvēlēties sev vispiemērotāko apkures režīmu un atstāj pozitīvu iespaidu uz iedzīvotāju veselību.

Valsts līmenī katra renovētā ēka dod būtisku ieguldījumu valsts ilgtspējīgā attīstībā un kopējā energoefektivitātes mērķa sasniegšanā. Desmit gadu laikā, līdz 2019. gadam, ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanu sasniegts apmēram 383 GWh liels enerģijas ietaupījums.

Pērn renovāciju piedzīvoja daudzdzīvokļu ēka “Pūre 22”, kas ir pirmā siltinātā ēka Tukuma novada laukos. Doma par mājas atjaunošanu iedzīvotājiem radās jau 2014. gadā, tāpēc viņi sāka atlikt finanšu līdzekļus tehniskās dokumentācijas izstrādei, kas noveda līdz savas biedrības nodibināšanai 2016. gadā, ļaujot piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu ēkas renovācijai.

Jau nākamā gada augustā tika sākti būvniecības darbi, kas ilga līdz 2018. gada februārim. Rezultātā māja ieguva mūsdienīgu, nosiltinātu fasādi, atjaunotu pagrabu un bēniņus, jaunu jumtu, kā arī inženierkomunikācijas un apkures sistēmu, tāpat tika pārbūvēta kanalizācija. Līdz ēkas siltināšanai tās iedzīvotājiem virtuvēs nebija karstā ūdens, kas nu viņiem ir pieejams visā dzīvojamajā platībā.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kopējais siltuma ietaupījums mājā ir nedaudz virs 50%, līdz ar to iedzīvotāji maksā mazāk, neskatoties uz apkures tarifu kāpumiem.

Pie atjaunotām un siltākām ražošana telpām ticis arī uzņēmums SIA “Jūrmalas Mežaparki”, kuri ražošanas ēkas renovācijas darbus veica 2017. gadā. Uzņēmums nodarbojas ar bērnu rotaļu laukumu izgatavošanu gan vietējam tirgum, gan eksportam. Kā stāsta uzņēmuma izpilddirektors Andris Čuda, darbinieki ļoti novērtējot moderno, silto un motivējošo vidi, kas tagad viņiem ir pieejama. Renovācijas rezultātā ir nosiltinātas biroja telpas, kas atrodas ēkas otrajā stāvā, kā arī ražošanas telpas pirmajā stāvā, nomainīts jumts un logi, izveidota jauna apkures sistēma. Ēka ieguvusi gaumīgu un pārdomātu kopējo izskatu.

 

Uzziņa

Atjaunotas 802 daudzdzīvokļu ēkas

Kopš 2009. gada 14. aprīļa, kad daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu iespējams veikt ar ES fondu līdzfinansējumu, kopumā atjaunotas 802 ēkas visā Latvijā.

Šo ēku atjaunošanā kopumā ieguldīts 92,28 milj. eiro ES fondu finansējums.

Iepriekšējā ES fondu periodā 2009. līdz 2015. gadam kopumā tika atjaunota 741 daudzdzīvokļu ēka. Savukārt šajā ES fondu periodā no 2016. līdz 2019. gada 14. aprīlim atjaunota vēl 61 daudzdzīvokļu ēka visā Latvijā.

Vidējais siltumenerģijas samazinājums ir vismaz 45%, kas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi par siltumenerģiju ir samazinājušies gandrīz uz pusi.

Desmit gadu griezumā visvairāk atjaunoto daudzdzīvokļu ēku ir Kurzemes plānošanas reģionā – 245 ēkas, tad seko Rīgas plānošanas reģions ar 240 ēkām un Vidzemes plānošanas reģions ar 178 ēkām.

Visaktīvākās pilsētas un līdz ar to visaktīvākie dzīvokļu īpašnieki ir Liepājā, kur kopumā atjaunotas 114 daudzdzīvokļu ēkas, savukārt Valmierā atjaunotas 64 ēkas, Ventspilī – 57, Rīgā – 50 un Jelgavā – 19 ēkas.

Šajā 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” kopumā ir saņēmusi 508 projektus atbalsta saņemšanai ēku atjaunošanai, kopumā pieprasot ES fondu līdzfinansējumu 84,5 milj. eiro.

No šiem projektiem būvniecība jau beigusies 61 daudzdzīvokļu ēkā, būvniecības procesā šobrīd ir 95 ēkas, savukārt pārējie projekti vēl ir izskatīšanas un dažādās iepirkumu stadijās.

Šajā plānošanas periodā aktīvākais ir Rīgas plānošanas reģions, no kura kopumā saņemti 215 ēku atjaunošanas projekti, un Kurzemes plānošanas reģions ar 146 projektiem.

Pilsētu griezumā, analizējot iesniegto projektu statistiku, secināms, ka visvairāk projektu saņemts no Liepājas – 83 projekti, Rīgas – 60, Ventspils pilsētas – 15, Olaines novada – 23, Salaspils novada – 23, Ogres novada – 19, Siguldas novada – 19, Saldus novada – 18, Valmieras pilsētas – 15, Jelgavas pilsētas – 14, Valkas novada – 11, Grobiņas novada – 9, Cēsu novada – 9, Inčukalna novada (Vangaži) – 9, Ādažu novada – 9 projekti.

Konkursa organizatori aicina iedzīvotājus līdz šā gada 18. jūnija plkst. 23.59 balsot par sev simpātiskāko šā gada konkursam pieteikto energoefektīvāko ēku Latvijā tīmekļa vietnē: http://energoefektivakaeka.lv/index.php/balsosana-2019.

Konkursa organizatori aicina iedzīvotājus līdz šā gada 18. jūnija plkst. 23.59 balsot par sev simpātiskāko šā gada konkursam pieteikto energoefektīvāko ēku Latvijā tīmekļa vietnē: http://energoefektivakaeka.lv/index.php/balsosana-2019.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Apstiprināts lielākais ES fondu projekts – Latvijas dzelzceļa elektrifikācija
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Latvijā palaists pirmais 5G internets LMT tīklā un iedarbināts pirmais 5G rūteris 1
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Atklāta pirmā hibrīddrukas iekārta Baltijā
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.LV
Pasaulē
Publicēts video, kā sagrāba britu tankkuģi
8 minūtes
LA
LA.LV
Ekonomika
Atkritumu tarifi “kāpj debesīs”: sitiens “pa maku” būs nenovēršams
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Fukusimas AES tuvumā pirmo reizi 8 gadu laikā atpūtniekiem atvērta pludmale
23 minūtes
LE
LETA-INTERFAX
Pasaulē
Maskavas centrā 21,5 tūkstoši cilvēku pieprasa brīvas un godīgas vēlēšanas
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Rojas dabas takā izveidoti septiņi virtuālie skatu torņi
1 stunda