Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. decembris, 2014
Drukāt

Vairāk bioloģiskā jogurta un cietes

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

SIA "Aloja Starkelsen" kļuvis par otru lielāko bioloģiskās kartupeļu cietes ražotāju pasaulē.

Pēdējo trīs gadu laikā strauji palielinājies uzņēmumu skaits, kuriem izdots bioloģiskās lauksaimniecības pārstrādes sertifikāts, un līdz ar to arvien vairāk bioloģiski saražotās produkcijas nonāk tirgū. No 2005. gada, kad tirgū darbojās astoņi bioloģiskie pārstrādes uzņēmumi, to skaits pieaudzis līdz 125.

Kā secinājuši pētījuma “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstība Latvijā (2005 – 2014)” autori – Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, vairāk nekā puse jeb 58% pārstrādes uzņēmumu ir balstīti uz saimniecības bāzes, un daļai no tiem jeb vairāk nekā 20% ir statuss “ražotājs mājas apstākļos”.

Tomēr arvien vairāk bioloģiskajā pārstrādē ienāk arī tā saucamie tīrie pārstrādes uzņēmumi. 2014. gada oktobrī tādi bija 59 uzņēmumi, no kuriem puse ir atzītie ražošanas uzņēmumi. Jāpiebilst, ka lielākai daļai no lielajiem pārstrādātājiem ir dalītās pārstrādes līnijas ar bioloģisko produktu ražošanas nodalīšanu laikā.

Pāris procentu

Pagājušajā gadā pavisam tika pārstrādātas 3880 tonnas bioloģiskās produkcijas, kas ir 2,6% salīdzinājumā ar visas bioloģiskajās saimniecības saražotās bioloģiskās produkcijas apjomu. Tādējādi var secināt, ka joprojām pārstrādāts tiek neliels daudzums bioloģiskās izej­vielas. Tiesa, pārstrādātā bioloģiskā produkcija pēdējo piecu gadu laikā ir vairāk nekā dubultojusies.

Visstraujāk pēdējos piecos gados ir pieaugusi bioloģiskā piena un piena produktu pārstrāde, un šobrīd tā veido vairāk nekā pusi jeb 53% no visas bioloģiskās produkcijas pārstrādes apjoma. Otrajā vietā pēc apjoma ir graudu malšanas produktu un cietes ražošana ar 18%, bet trešajā vietā – gaļas un gaļas produktu ražošana ar 11%.

Pagājušajā gadā saražotas 709,7 tonnas graudu malšanas produktu. Šī produktu kategorija piedzīvoja apjomu pieaugumu 2011. gadā, bet 2012. gadā tai bija kritums. Kopā 2013. gadā tika saražotas 50 900 t bioloģisko graudaugu, no tiem pārstrādāti tikai 1,39%. Daļa graudu tiek eksportēta, bet liela daļa izmantota saimniecībās uz vietas lopbarībā, tomēr arī šajā produktu kategorijā pastāv liels pārstrādes potenciāls, secina pētījuma autori.

Bioloģisko gaļas produktu ražošana no 9 tonnām 2009. gadā pieaugusi līdz 415 tonnām 2013. gadā, un arī šai nozarei ir lielas nākotnes perspektīvas. Turpina palielināties arī augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārstrādes apjomi. Savukārt maizes un mīklas izstrādājumu ražošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir samazinājušies, un tas lielākoties saistīts ar “Maiznīcas Ieva” darbības pārtraukšanu. Pēdējo trīs gadu laikā ir sākusi attīstīties arī bioloģisko dzērienu ražošana, kas ir piedzīvojusi strauju pieaugumu, 2013. gadā sasniedzot jau 230 tonnas.

Bioloģiskās produkcijas pārstrādes attīstību visus šos gadus veicināja atbalsts no valsts subsīdijām apstrādātās un pārstrādātās produkcijas ražotājiem, kuri piedalījās bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, nodrošinot produkcijas realizāciju mazumtirdzniecībā, secināts pētījumā.

Lielāks sortiments

Visstraujāk pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi bioloģiskā piena un piena produktu pārstrāde – 
no 188 tonnām 2009. gadā līdz 2037 tonnām 2013. gadā, kas ir vairāk nekā desmitkārtīgs pieaugums. Tas saistīts ar to, ka lielie piena pārstrādes uzņēmumi – a/s “Tukuma piens”, a/s “Talsu piensaimnieks”, kas nodarbojas ar bioloģiskā piena pārstrādi, būtiski paplašinājuši bioloģisko piena produktu sortimentu un ražošanas apjomus.

A/s “Tukuma piens” bioloģiskā piena pārstrādi uzsāka 2011. gadā ar bioloģisko jogurtu ražošanu un šobrīd ražo jau bioloģisko skābo krējumu, kefīru, septiņu veidu jogurtus, biezpienu, divu veidu biezpiena sieriņus un trīs veidu putras. Uzņēmuma vadība atzīst, ka bioloģisko produktu ražošana ir uzņēmuma prioritāte.

Vēl agrāk – 2008. gadā – bioloģiskā piena pārstrādi sāka a/s “Talsu piensaimnieks”, kas šobrīd ražo bioloģisko pienu, kefīru, vājpiena un pilnpiena biezpienu.

“Lazdonas piens” bioloģiskā piena pārstrādi sācis šogad un ražo bioloģisko kefīru un balto biezpiena sieru. SIA “Latvijas piens”, kas 2013. gadā pārņēma no “Trikātas siera” arī bioloģisko sieru ražošanu, uz laiku to apturējis.

Ar bioloģiskā piena pārstrādi nelielos apjomos nodarbojas arī z/s “Muižgaļi”, kas ražo govs piena cieto sieru, ir viens kazas piena pārstrādes uzņēmums, un ar piena pārstrādi mājas apstākļos nodarbojas 13 bioloģiskās saimniecības, no kurām viena – ar kazas piena pārstrādi.

Bioloģiskos piena produktus plānoja ražot arī piensaimnieku kooperatīvs “Māršava”, bet pagaidām šis plāns nav realizējies. Visvairāk no bioloģiskā piena pērn saražots jogurts (67% no visiem bioloģiskajiem piena produktiem) un kefīrs (12%). 2013. gadā kopā pārstrādātas 2037,5 tonnas bioloģiskā piena, bet tas vēl joprojām ir tikai 2,93% no visa saražotā bioloģiskā piena. Līdz ar to vēl ir ļoti liels potenciāls bioloģiskā piena pārstrādei, jo šobrīd ap 80% no realizētā bioloģiski saražotā piena tiek nodots un pārstrādāts kopā ar konvencionālo pienu.

Kļūst par lielākajiem

SIA “Aloja Starkelsen” bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanas apjomi ik gadu ir auguši. Gandrīz visu bioloģisko produkciju uzņēmums eksportē uz Rietumeiropu un ASV. Nākamgad plānots sākt eksportu uz Āzijas valstīm.

Savukārt vislielākā perspektīva bioloģisko augļu un dārzeņu pārstrādei ir uzņēmumam “Lat Eko Food”, kas līdz šim savus bioloģiskos bērnu biezenīšus “Rūdolfs” ražoja SIA “Milda KM” ražošanas telpās un pildīja tikai loģistikas funkciju, bet 2014. gada oktobrī Ādažos atklāja no jauna uzbūvētu rūpnīcu. Tā ir pirmā rūpnīca Latvijā speciāli bioloģiskās produkcijas ražošanai, jo pārējās rūpnīcās, kas ražo bioloģiskos produktus, ir dalītā ražošana un bioloģisko produktu līnija ir nodalīta tikai laikā. Tā būs laba iespēja Latvijas bioloģisko augļu un dārzeņu audzētājiem realizēt savu ražu, secināts pētījumā. “Lat Eko Food” izaudzis no neliela nišas uzņēmuma un jau tuvākajos gados plāno saražot ap piecām tonnām augstvērtīgas bērnu pārtikas dienā. Paredzēts, ka 80% saražoto biezeņu tiks eksportēti, jau šobrīd uzņēmums tos tirgo Kuveitā, Korejā un Lielbritānijā. Uzņēmums turpina sadarboties ar Latvijas valsts augļkopības institūtu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologiem un strādā pie jauniem produktiem.

Atsaucas patērētāju prasībām

Kāda bijusi uzņēmumu motivācija sākt ražot bioloģiskos produktus? Gandrīz trešdaļai no uzņēmumiem, kurus aptaujājuši pētījuma autori, tā bijusi reaģēšana uz patērētāju pieaugošo interesi par bioloģiskiem produktiem, kā arī brīvas tirgus nišas izmantošana. Tiesa, vairāk nekā puse no aptaujas dalībniekiem atzina, ka ir lielākas vai mazākas problēmas ar bioloģisko izejvielu nodrošināšanu. Kā problēmas uzņēmēji min vietējo izejvielu – vistu olu, ogu, ķirbju sēklu, kāpostu, miltu – trūkumu nepieciešamajā apjomā, bioloģisko zemnieku saimniecību atrašanu, izej­vielu neatbilstošo kvalitāti un izejvielas cenu.

Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku minējuši, ka saskaras ar dažādām grūtībām savas bioloģiskās produkcijas realizācijā. Tomēr lielākā daļa norādījuši, ka viņu uzņēmumiem ir nopietni nākotnes plāni attiecībā uz bioloģiskajiem produktiem, kas ietver sortimenta paplašināšanu, apgrozījuma palielināšanu, kā arī daļai eksporta attīstīšanu.

Uzziņa

Tirgū darbojas 125 bioloģiskie pārstrādes uzņēmumi.

58% pārstrādes uzņēmumu ir balstīti uz saimniecības bāzes, no tiem katrs piektais ir mājražotājs.

Bioloģiskās pārstrādes apgrozījums 2013. gadā bija ap 15 miljoniem eiro, kas ir par sešiem miljoniem eiro vairāk nekā 2012. gadā.

2013. gadā pārstrādātas 3879,8 t bioloģiskās produkcijas, kas ir 2,6% no visas bioloģiskajās saimniecībās saražotās bioloģiskās produkcijas apjoma.

Izveidots 61 fasēšanas, pārpakošanas, pārtikas produktu noliktavu un tirdzniecības uzņēmums.

Sertificēts pirmais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums – SIA “Augstceltne”.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+