Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. marts, 2015
Drukāt

“Zelta hektārs”: Viena no labākajām augsnes uzlabošanas kultūrām – griķi (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis
Viedoklis

Viedoklis

LLKC vecākā speciāliste augkopībā Inese Magdalenoka: "Z/s "Pļaviņas" īpašnieks Aigars Grugulis ir progresīvi domājoša personība, kura nepārtraukti papildina savas zināšanas, piedaloties LLKC rīkotajos semināros, apmācībās. Nākotnē domā vairāk pievērsties precīzajai lauksaimniecībai, un projektā būs jaunums – globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) izmantošana augsnes mēslošanā. GPS pielietošana ietaupīs mēslošanas līdzekļus un saudzēs vidi. No 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums. Z/s "Pļaviņas" nesagādās grūtības izpildīt nosacījumus, jo arī visus iepriekšējos gadus tika audzētas vairāk nekā trīs kultūras aramzemē. Un ekoloģiski nozīmīgu platību (ENP) 5% no aramzemes platībām gatavs nodrošināt ar slāpekli piesaistošu kultūraugu – pupām."

Līvānu novada Turku pagasta z/s “Pļaviņas” īpašnieks Aigars Grugulis griķus audzē galvenokārt 10 – 15 ha platībā. Saimniecībā viņš sēj praktiski visas augkopības kultūras, izņemot rapsi. Ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas un griķi aizņem kopumā 150 ha, no tiem lielākā daļa ir saimnieka īpašumā.

Zemes uzlabošanai

Pagājušajā gadā “Pļaviņās” izdevies nokult vidēji divas tonnas griķu no hektāra, kas salīdzinoši ir laba raža. Arī cenu svārstības ir jūtamas, bet tās neesot tik lielas kā graudu tirgū. Taču pēdējos gados cenas gājušas tikai uz leju – pirms četriem gadiem tonna griķu maksāja ap 500 Ls/t, bet pērn tā sarukusi līdz 180 eiro/t. Līdz ar to ekonomiskais guvums pēdējā gada laikā bijis niecīgs, tik vien kā “zemes uzlabošanas pasākums”. Saimnieks pieļauj, ka varētu vairāk audzēt griķus, bet viss atkarīgs, cik laicīgi tos var nokult. Griķus viņš sēj vietās, kur jāuzlabo augsne. Ja paliek vairāk sēklas pāri, tad tiek apsētas lielākas platības vai arī tos realizē citiem zemniekiem vai uzpircējiem, piemēram, pirms diviem gadiem sēklas materiālu iepirkuši poļi.

Vai griķus audzēt izdevīgi? “Cik nu izdevīgi! Ja rudenī ir saule un laikapstākļi normāli, tad var audzēt. Jo bijis tā, ka uzsnieg sniegs, vēl griķi nav nokulti, tad sniegs nokūst un jākuļ griķi,” stāsta zemnieks, par griķu rentabilitāti gan īpaši nevēloties detalizēti runāt. Agrāk griķus piegādājis “Rīgas dzirnavniekam”, bet tagad izaudzēto iepērk galvenokārt Lietuvas uzņēmumi. “Gandrīz viss aiziet uz Lietuvu. Latvijā tikai divās vietās griķus pārstrādā – Cēsīs un Rīgā, bet mums nav izdevīgi vest attāluma dēļ,” skaidro saimnieks.

Pēdējos gados tuvākajā apkārtnē pieaug to zemnieku skaits, kas audzē griķus. Galvenokārt tiek iekoptas aiz­augušās zemes, kur kā pirmo kultūru vislabāk sēt griķus un nākamajā gadā – kviešus. Zemes Turku pagastā nav tik auglīgas kā Zemgalē – salīdzinājumam “Pļaviņu” saimnieks nokuļ vidēji ap 4 – 4,5 t/ ha kviešu, kamēr Zemgalē – ap 7 – 8 t. Arī Turku pagastā pērn izsaluši gandrīz visi ziemāji, tāpēc nācās veikt korekcijas un izsalušās platības pārsēt ar vasaras kviešiem. Lai arī augšanas apstākļi bija labi, tomēr galarezultātā graudiem pietrūcis tilpummasas.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nu tad kā tur īsti ir?
    1.”Arī cenu svārstības ir jūtamas, bet tās neesot tik lielas kā graudu tirgū.”
    2.”Griķiem cenas ļoti svārstās, daudz vairāk nekā graudiem. Ja graudiem svārstības ir, sākot no 20 eiro/t, tad griķiem var svārstīties pat par 100 eiro. “
    Lai vai kā- pavasarī taisos pirmo reizi pamēģināt iesēt griķus. Tikai nokulto izkaktēt, noglabāt un gaidīt cenu. 🙂

  2. Aprēķinu tabulu vēl lielākā miglā varēja ielikt!

  3. Zelta hektārs – apsveicama ierosme kas ļauj redzēt, kā saimnieko vidēji lielas saimniecības laukos, man šī ideja ļoti patīk. Tā turpiniet, Latvijas Avīze!

  4. Labs raksts, ne ko pielikt, ne atņemt.

Draugiem Facebook Twitter Google+