“Zelta hektārs”: Viena no labākajām augsnes uzlabošanas kultūrām – griķi 4
Līvānu novada Turku pagasta z/s “Pļaviņas” īpašnieks Aigars Grugulis griķus audzē galvenokārt 10 – 15 ha platībā. Saimniecībā viņš sēj praktiski visas augkopības kultūras, izņemot rapsi. Ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas un griķi aizņem kopumā 150 ha, no tiem lielākā daļa ir saimnieka īpašumā.
Zemes uzlabošanai
Pagājušajā gadā “Pļaviņās” izdevies nokult vidēji divas tonnas griķu no hektāra, kas salīdzinoši ir laba raža. Arī cenu svārstības ir jūtamas, bet tās neesot tik lielas kā graudu tirgū. Taču pēdējos gados cenas gājušas tikai uz leju – pirms četriem gadiem tonna griķu maksāja ap 500 Ls/t, bet pērn tā sarukusi līdz 180 eiro/t. Līdz ar to ekonomiskais guvums pēdējā gada laikā bijis niecīgs, tik vien kā “zemes uzlabošanas pasākums”. Saimnieks pieļauj, ka varētu vairāk audzēt griķus, bet viss atkarīgs, cik laicīgi tos var nokult. Griķus viņš sēj vietās, kur jāuzlabo augsne. Ja paliek vairāk sēklas pāri, tad tiek apsētas lielākas platības vai arī tos realizē citiem zemniekiem vai uzpircējiem, piemēram, pirms diviem gadiem sēklas materiālu iepirkuši poļi.
Vai griķus audzēt izdevīgi? “Cik nu izdevīgi! Ja rudenī ir saule un laikapstākļi normāli, tad var audzēt. Jo bijis tā, ka uzsnieg sniegs, vēl griķi nav nokulti, tad sniegs nokūst un jākuļ griķi,” stāsta zemnieks, par griķu rentabilitāti gan īpaši nevēloties detalizēti runāt. Agrāk griķus piegādājis “Rīgas dzirnavniekam”, bet tagad izaudzēto iepērk galvenokārt Lietuvas uzņēmumi. “Gandrīz viss aiziet uz Lietuvu. Latvijā tikai divās vietās griķus pārstrādā – Cēsīs un Rīgā, bet mums nav izdevīgi vest attāluma dēļ,” skaidro saimnieks.
