Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. jūlijs, 2013
Drukāt

Vairāk budžeta vietu nelīdzēs


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ir nepieciešama budžeta studiju vietu pārdale par labu dabas, eksaktajiem un inženierzinātņu virzieniem, atzīts valdības protokollēmumā, kas pagājušajā nedēļā tika pieņemts pēc tam, kad ekonomikas ministrs brīdināja: drīzumā darba tirgū trūks inženieru un datorspeciālistu.


Arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzina: “Darba spēka pieprasījuma prognozes norāda uz nepieciešamību veikt budžeta vietu pārdali augstskolās, samazinot budžeta vietu skaitu studiju virzienos, kas jau šobrīd veido darba spēka pārprodukciju, piešķirot papildu budžeta vietas jomās, kur drīzumā akūti trūks profesionāļu. Šogad darbs pie budžeta vietu plānošanas tiks sākts jau septembrī.”

Tātad nākamo studiju gadu solītā pārdale vēl it kā neskar: tam valsts apmaksāto studiju vietu sadalījums jau noteikts.

 

Pārdala jau 
kopš 2001. gada

Tajā pašā laikā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nenoliedz, ka patiesībā budžeta vietu pārdale par labu dabaszinātņu un inženierzinātņu jomai pakāpeniski notikusi jau kopš 2001. gada. Kopumā pēdējos 12 gados sociālo zinātņu jomai atņemtas 2004 vietas. 1799 valsts apmaksātās studiju vietas atņemtas pedagoģiskajām studiju programmām. Lauvas tiesa citiem atņemto studiju vietu – 2154 – gan tikusi veselības aprūpes jomai, dabaszinātņu un inženierzinātņu jomā kopā palielinājums sasniedz vien 1539 vietas. Humanitāro zinātņu un mākslas jomā budžeta vietu skaits tomēr šajā laika posmā pieaudzis par 682 studiju vietām.

Dalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, palielināts valsts apmaksāto studiju vietu skaits inženierzinātnēs, dabas zinātnēs, kā arī pakalpojumu jomā, bet samazināts veselības aprūpes un sociālās labklājības, sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī izglītības jomā.

Ja jau līdz šim notikusī budžeta vietu pārdale nav devusi gaidītos rezultātus un jaunieši tāpat maz izvēlas eksaktās zinātnes, kāda jēga turpināt pārdali? V. Dombrovskis skaidro, ka izglītībai ir ilgtermiņa vērtība, kas parādās tikai pēc 10 – 20 gadiem. Laikam no tā jāsaprot – to, ka labāk studēt eksaktās zinātnes, jaunieši sapratīs tikai gadu gaitā.

Ekonomikas ministrijas rakstītajā ziņojumā par darba tirgus prognozēm, par to, kā budžeta vietu sadalījums ietekmē studentu izvēli, atzīts: “Lai gan 2012. gadā visstraujāk budžeta vietu skaits tika palielināts inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības izglītības tematiskajā grupā, tomēr tikpat straujš pieaugums uzņemto studentu skaita ziņā bija arī sociālo zinātņu, komerc-zinību un tiesību izglītības tematiskajā grupā un veselības aprūpes un sociālās labklājības izglītības tematiskajā grupā, kurās budžeta vietu skaits netika palielināts.”

Studentu skaits sociālo zinātņu, komerczinību un izglītības studiju programmās būtiski nemazinās tāpēc, ka lielākā daļa maksas studiju vietu ir tieši šajās nozarēs.

 

Limitēt maksas studijas?

Varbūt valdībai, ja tā vēlas, lai jaunieši mazāk izvēlētos studēt sociālās zinātnes, jānosaka kvota, cik daudz sociālo zinātņu studētāju augstskolas drīkst uzņemt maksas grupās?

Augstskolu pārstāvji, protams, nav sajūsmā par šādu ieteikumu. Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis teic, ka brīvā valstī ar tik totalitārām metodēm gan nedrīkstētu rīkoties. Katram ir tiesības studēt, ko vien grib. Latvijas Universitātes studiju prorektors Andris Kangro piebilst: pirms pieņemt tik radikālus lēmumus, vispirms būtu jāmaina likumi, tajos mazinot augstskolu autonomiju.

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce gan saka: “Studijas, pēc kurām absolventus apdraud bezdarbs, vispār nevajadzētu īstenot.” Viņasprāt, studiju programmām būtu jānosaka tādi kvalitātes kritēriji, lai bezdarbnieku ražotnes nevarētu pastāvēt.

Runājot par to, vai būs labums no valsts apmaksāto studiju vietu pārdales par labu eksaktajām programmām, augstskolu pārstāvji uzsver, ka drīzāk būtu jāpalielina finansējums augstākajai izglītībai, jo Latvijas valsts viena studenta izglītošanai jo-projām tērē vismazāk Eiropas Savienībā. Tam piekrīt arī A. Līce: “Svarīgāk par budžeta vietu skaita palielināšanu šajās studijās ir nodrošināt pilnu izmaksu segšanu, jo pašreiz valsts piešķirtā finansējuma apmērs sedz tikai daļu no reālām izmaksām.”

Turklāt, ja budžeta vietas mehāniski atņem sociālajām zinātnēm un piešķir eksaktajām, kopējais budžeta vietu skaits samazinās, jo inženiera studijas valstij izmaksā dārgāk nekā politologa skološana.

Augstskolu pārstāvji arī norāda: iespējai studēt par valsts budžeta līdzekļiem, protams, ir nozīme, kad jaunie cilvēki lemj, kur mācīties tālāk, tomēr ļoti svarīgi ir arī citi faktori.

U. Sukovskis uzsver, ka bieži jaunieši diemžēl nav vidusskolā sasnieguši pietiekami augstu līmeni eksaktajos un dabaszinātņu priekšmetos, tāpēc viņiem pat nav cita ceļa kā vien izvēlēties sociālās zinātnes.

Pēc U. Sukovska novērojumiem, lielākās problēmas vidusskolu absolventiem ir ar matemātikas un fizikas zināšanām. Diemžēl tie, kurus studēt ko eksaktu stimulē tikai budžeta vieta, ātri vien arī studijas pamet: atbirums eksaktajās studiju programmās 1. kursā esot pat trīsdesmit procenti.

“Šobrīd no lielāka budžeta vietu skaita eksaktajās zinātnēs nebūtu jēgas arī tāpēc, ka uz šīs jomas studiju programmām tikpat kā nav konkursa,” teic A. Kangro, tādējādi norādot, ka eksaktajām fakultātēm budžeta grupā jāņem gandrīz visi, kas tajās grib iestāties, kamēr sociālo un humanitāro zinātņu fakultātes konkursā budžeta grupai var izraudzīties labākos no labākajām.

Viņaprāt, ja valsts atrastu finanses eksakto nozaru popularitātes veicināšanai, tai būtu jāapmaksā kursi, kuros jaunieši varētu celt savu sagatavotības līmeni matemātikā un dabaszinātnēs, lai veiksmīgāk varētu studēt šīs nozares.

A. Kangro spriež, ka vispirms jāsāk ar skolu un tur jācenšas panākt skolēnu pozitīva attieksme pret eksaktajām zinātnēm. Turklāt jauniešiem vairāk jāstāsta, ko iespējams darīt, piemēram, ar inženiera izglītību.

 

Studentu skaits studiju tematiskajās grupās 2012./2013. gadā

 

 

 

 

 

 

 

 

Grupa Studē kopā Par budžeta līdzekļiem Par maksu
Izglītība 5867 2402 3465
Humanitārās zinātnes un māksla 8474 4324 4150
Sociālās zinības, komerczinības un tiesības 39 252 4850 34 402
Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 6440 4603 1837
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 13 751 8938 4831
Lauksaimniecība 1366 771 595
Veselības aprūpe un sociālā labklājība 11 832 6422 5410
Pakalpojumi 7492 2544 4948

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+