Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. jūnijs, 2013
Drukāt

Vairāk jākustas

Medicīnas māsa Santa Gricinska (27) eksperimentā piedalījās ar mērķi atsākt fiziskās aktivitātes, jo juta, ka ikdienā pietrūkst kustību.

– Nekad neesmu piederējusi tiem, kas pāris pieturas pilsētā brauc ar sabiedrisko transportu. Skolas laikā dejoju ritmiskās dejas, pēc tam apmeklēju aerobikas nodarbības un no rītiem vingroju.


Pēdējā laikā man īpašu fizisku aktivitāšu nebija, taču vasarā ļoti patīk braukt ar velosipēdu un skrituļot.


Agrāk uz darbu gan ar kājām negāju, taču brīvajos brīžos mēdzu pastaigāties. Tiesa, ne tik mērķtiecīgi un ātri kā eksperimenta laikā. 


Ko ieteica Santai


Staigāšanu sākt ar izstiepšanos, noliekšanos, roku izapļošanu, nelielu izklupienu izdarīšanu.


Pievērst uzmanību elpošanas ritmam, uzsvaru liekot uz izelpu un skaitot līdzi: divi soļi ieelpa, divi – izelpa. 


Pirmajā nedēļā doties pastaigā divreiz, pēc tam trīs četras reizes. 


Sākt savā vidējā iešanas tempā – lai ejot varētu sarunāties. 


Pastaigai veltīt 40 minūtes, bet vēlāk, kad organisms būs pieradis, paildzināt pastaigu līdz stundai.


Gājiena vidū palielināt slodzi, pastaigājot uz pirkstgaliem un papēžiem, virzīties kā galopā, sperot soļus sānis. 


Uz darbu doties kājām, turklāt ar mugursomu plecos, lai būtu brīvas rokas. Ja tomēr ir pleca soma, tās novietojumu iešanas laikā mainīt vismaz četras reizes. 


Labāk kājām nekā ar autobusu


Santa eksperimenta laikā gāja uz darbu kājām divas līdz trīs reizes nedēļā, kam bija nepieciešamas 40 minūtes ātrā solī. Vairāk nav sanācis laika, jo viņa daudz strādā. Brīvdienās staigājusi pa Biķernieku mežu apmēram stundu, pusotru un ilgāk, kas ļoti iepaticies. 


– Garajās pastaigās sākumā devos lēnā tempā, 50 minūtes ātrā solī un tad – atkal lēnākā. Ar autobusu darbā varu nokļūt desmit minūšu laikā, bet vairs negribas braukt, labāk dodos kājām. Diemžēl ne vienmēr spēju agrāk piecelties. Ja būtu vairāk laika, labprāt dotos staigāt gar jūras krastu, kur gaiss smaržo un labi var atpūsties. 


Ejot kājām, ģērbos plānāk nekā parasti, vilku ērtas kurpes un ņēmu mugursomu, lai varētu brīvi kustināt rokas. Vairākas reizes no pastaigas nācās atteikties migrēnas lēkmju dēļ. Pieļauju, ka pēc ilgāka laika aktivitāšu ietekmē galvassāpes varētu mazināties. 


Sāpes sānā neradās, jo centos elpot ritmiski, skaitot līdzi. Brīvdienās pēc pastaigas nejutu vis nogurumu, bet enerģijas pieplūdumu. Arī vakaros pēc darba ir vēlēšanās pastaigāties, taču virsroku ņem nogurums. Tad ļauju organismam atpūsties, lai uzkrātu spēkus nākamajai dienai.


Sākoties eksperimentam, diezgan ātri satumsa. Garajos vasaras vakaros būs pastaigām labvēlīgāki apstākļi.


Vērtē Sandra Rozenštoka


Tā kā Santai ikdienā nebija fizisku aktivitāšu, veicu viņai komplekso slodzes testu, lai pārbaudītu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, novērtējot elpošanas rādītājus, sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas sadarbību. Testa rezultāti liecināja, ka Santas fiziskā sagatavotība ir augstāka par vidējo līmeni, taču viņai vajag vairāk fizisku aktivitāšu. Regulāras pastaigas ir labs veids, kā tās uzsākt. Pirmajā mēnesī vissvarīgākais ir noticēt, ka iespējams organizēt laiku un radīt vēlēšanos darboties.


Tā kā regulārās aktivitātes vairs nesagādā piepūli, tās var palielināt, piemēram, staigāt tā, lai iešana mītos ar tipināšanu. Arī turpmāk ieteicams iesildīties pirms slodzes. 


Eksperimenta laikā ir ielikts labs pamats un tagad vajadzētu pievērsties nopietnākai slodzei. Ar pastaigām vien jaunam cilvēkam ir par maz!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+