Vairāk jāpopularizē «Erasmus» programma 
 0

Par visveiksmīgāko studentu apmaiņas programmu 25 gadus pēc tās izveidošanas kļuvusi ES programma “Erasmus”, aizvadītajā mācību gadā vairāk nekā 231 000 studentu radot iespēju gūt jaunas zināšanas un prasmes. 


Reklāma
Reklāma

 

RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Izglītības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Lauma Sīka konferencē “”Erasmus” programma un Boloņas process – to loma izglītības internacionalizācijā” atzinusi: “Studentu un pasniedzēju apmaiņas programma “Erasmus” ir mainījusi tās dalībnieku dzīvi, atvērusi viņu domas un padarījusi Eiropu citādu.”

Ieguvumi no “Erasmus”, pēc Sīkas domām, ikdienā baudāmi ar to jauniešu starpniecību, kas pēc pieredzes gūšanas ārzemēs atgriezušies Latvijā ar citādu un valstij noderīgu pieredzi. Atzinīgi vērtējamas esot arī sāktās sarunas par to, ka, ņemot vērā mūžizglītības pieaugošo popularitāti, būtu jānodrošina “Erasmus” pieejamība visiem, ne tikai jauniešiem un mācībspēkiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis “Erasmus” programmu uzskata par pozitīvu izglītības jomas attīstītāju.

 

“Tā ir iespēja mūsu studentiem un mācībspēkiem gūt jaunu pieredzi un zināšanas, lai pēc tam ar to dalītos tepat Latvijā,” paskaidroja Barševskis.

 

Tāpat viņš atzina, ka “Erasmus” ir viena no draudzīgākajām programmām Latvijas augstskolām. “Tajā var piedalīties visas augstskolas, kas to vēlas,” pamatoja Barševskis.

“Erasmus” programmā var piedalīties augstākās izglītības institūcijas, kam ir piešķirta “Erasmus” universitātes harta. “Erasmus” programma ir viena no piecām mūžizglītības programmām, tā darbojas mūžizglītības programmas dalībvalstīs.

No visa “Erasmus” 2010./2011. gadā atbalstīto studentu kopskaita aptuveni 190 000 studentu izvēlējās pavadīt līdz 12 mēnešiem no savas bakalaura vai maģistra studiju programmas laika kādā universitātē vai citā augstskolā vienā no 32 valstīm, kas tobrīd piedalījās “Erasmus” programmā (27 ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija; 2011./2012. gadā par “Erasmus” 33. dalībnieci kļuva Šveice). Salīdzinājumā ar 2009./2010. gadu to studentu skaits, kuri izvēlējās šādu studiju iespēju, ir palielinājies par 7,2%.

Kopš 2007. gada “Erasmus” programma atbalsta praksi ārvalstu uzņēmumos, un tā kļūst arvien populārāka. 2010./2011. gadā šādu iespēju izvēlējās sestā daļa no visiem “Erasmus” studentiem jeb kopumā gandrīz 41 000 studentu. Tas ir pieaugums par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Reklāma
Reklāma

Vairākumā “Erasmus” dalībvalstu pieprasījums krietni pārsniedz stipendiju pieejamību. Vidējā ikmēneša “Erasmus” stipendija, kas paredzēta, lai daļēji segtu papildu izmaksas dzīvošanai ārzemēs un ceļa izdevumus, bija EUR 250 – neliels samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (EUR 254), kas deva iespēju lielākam studentu skaitam piedalīties programmā.

Turklāt 40 000 stipendiju tika piešķirtas augstskolu mācībspēkiem un skolotājiem mācīšanai vai dalībai apmācībās ārzemēs – par 13% vairāk nekā pērn.