Pasaulē
Eiropa

Latvijai ir neizmantotas zaļās enerģijas rezerves 6


Hanss Brasks, Dānijas vēstnieks Latvijā

Hanss Brasks, Dānijas vēstnieks Latvijā

Foto – Edijs Pālens/LETA

Pagājušajā nedēļā pētniecības platformas “Ziemeļvalstu enerģētikas izpēte” izpilddirektors Hanss Jergens Kohs aicināja Latviju (arī Igauniju un Lietuvu) strādāt cieši kopā enerģētikas plānošanas un izpētes jomā. Šo aicinājumu viņš izteica konferencē Rīgā, ko organizēja Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts sadarbībā ar ziemeļvalstu vēstniecībām. Es uzskatīju, ka tas ir labs piedāvājums, un arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tam nevilcinoties piekrita. Es ceru, ka iespējamā jaunā partnerība tiks realizēta.

Lielāka ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētiskā integrācija palīdzēs nodrošināt enerģijas avotu daudzveidošanu un paplašinās enerģētikas tirgu. Ļoti pozitīvs fakts ir tas, ka jau tagad Latvija ir “Nord Pool” enerģētikas tirgus daļa, kur elektrību ik dienu var iegādāties par zemāko cenu.

Daļa no šī aicinājuma ietver arī jautājumu, vai mēs visi varētu kļūt zaļāki enerģijas patēriņa ziņā. Šeit Latvija var daudz ko piedāvāt ar tās zaļo elektrības ražošanu, pateicoties hidroelektrostacijām. Šajā nozīmē Latvija ir ļoti zaļa valsts, taču jauni ieguldījumi zaļajā enerģētikā ir kritušies pēdējo 25 gadu laikā.

Tomēr Latvija ražo arī daudz elektrības un siltuma no gāzes – pamatā no Krievijas gāzes. Tas varētu mainīties, kad “Latvijas gāze” tiks sadalīta divos uzņēmumos – sadales operatorā “Connexus Baltic Grid” un “Latvijas gāzē”. Šī sadalīšana ir ļoti pozitīvs solis, un tāda pati attīstība jau notikusi lielākajā daļā ES valstu.

Tomēr vēl aizvien Latvija daudz izmanto gāzi, un šo atkarību no gāzes ir iespējams mazināt. Manuprāt, prezidents Vējonis sacījis gudri – lai Latvija “būtu gatava jauniem izaicinājumiem, nepieciešams veicināt enerģijas pašpietiekamību, pēc iespējas plašāk izmantojot vietējos energoresursus. Enerģijas importa samazināšana ir svarīgākais valsts enerģētiskās un ekonomiskās drošības pasākums.” Lai sasniegtu šo mērķi, es ticu, ka ciešāka ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība būtu ļoti lietderīga.

Piemēram, Latvija ļoti maz izmanto vēja enerģiju – arī salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Es bieži dzirdu argumentu, ka Latvijā pārāk maz pūš vējš, lai tas būtu efektīvi un ienesīgi. Taču eksperti man saka ko citu – vējš pūš pietiekami stipri, jo īpaši Kurzemes piekrastē. Citi iebilst, ka vēja enerģija ir pārāk dārga. Pirms dažām nedēļām Dānijas enerģijas uzņēmums “DONG Energy” paziņoja, ka nākotnē viņu būvētie vējdzirnavu parki būs pilnībā bez valsts subsīdijām. Šī tehnoloģija attīstās ātri.

Es ceru, ka Latvijas zaļais profils nesamazināsies, ja vien tiks veiktas investīcijas un radīti citi stimuli, lai ieviestu ilgtspējīgas enerģijas. Tā vietā, lai eksportētu biomasu, piemēram, uz Dāniju, Latvijai vajadzētu to izmantot pašai un vairāk eksportēt zaļo elektrību saviem kaimiņiem.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas izpētes sadarbība varētu būt pieņemams veids, kā gūt labāku ieskatu zaļajā attīstībā. Ziemeļvalstis ir ieviesušas vairāk atjaunojamo enerģijas avotu, nezaudējot savu konkurētspēju. Tieši otrādi. “Apple” ir nolēmis dibināt vienu no pasaulē lielākajiem datu centriem Dānijā. “Facebook” ir nolēmis darīt to pašu, jo mēs daudz ražojam zaļo enerģiju un esam energoaktīvi. “Facebook” jau ir radījis līdzīgu energoaktīvo datu centru Zviedrijā.

Latvijai ir labs starta punkts, lai gūtu labumu no tādām pašām zaļās konkurences priekšrocībām. Globālā konkurētspēja nav tikai jautājums par enerģijas cenām.

Ja ziemeļvalstis un Baltijas valstis varētu atrast veidu, kā kopīgi uzrunāt globālos izaicinājumus, mēs visi kļūtu interesantāki lielo starptautisko investoru acīs. Un mēs visi tad stāvētu vēstures pareizajā pusē, raugoties mūsu bērnu nākotnē, kuru aizvien vairāk ietekmē pasaules klimata izmaiņas.

LA.lv