Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
30. aprīlis, 2017
Drukāt

Latvijai ir neizmantotas zaļās enerģijas rezerves (6)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Pagājušajā nedēļā pētniecības platformas “Ziemeļvalstu enerģētikas izpēte” izpilddirektors Hanss Jergens Kohs aicināja Latviju (arī Igauniju un Lietuvu) strādāt cieši kopā enerģētikas plānošanas un izpētes jomā. Šo aicinājumu viņš izteica konferencē Rīgā, ko organizēja Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts sadarbībā ar ziemeļvalstu vēstniecībām. Es uzskatīju, ka tas ir labs piedāvājums, un arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tam nevilcinoties piekrita. Es ceru, ka iespējamā jaunā partnerība tiks realizēta.

Lielāka ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētiskā integrācija palīdzēs nodrošināt enerģijas avotu daudzveidošanu un paplašinās enerģētikas tirgu. Ļoti pozitīvs fakts ir tas, ka jau tagad Latvija ir “Nord Pool” enerģētikas tirgus daļa, kur elektrību ik dienu var iegādāties par zemāko cenu.

Daļa no šī aicinājuma ietver arī jautājumu, vai mēs visi varētu kļūt zaļāki enerģijas patēriņa ziņā. Šeit Latvija var daudz ko piedāvāt ar tās zaļo elektrības ražošanu, pateicoties hidroelektrostacijām. Šajā nozīmē Latvija ir ļoti zaļa valsts, taču jauni ieguldījumi zaļajā enerģētikā ir kritušies pēdējo 25 gadu laikā.

Tomēr Latvija ražo arī daudz elektrības un siltuma no gāzes – pamatā no Krievijas gāzes. Tas varētu mainīties, kad “Latvijas gāze” tiks sadalīta divos uzņēmumos – sadales operatorā “Connexus Baltic Grid” un “Latvijas gāzē”. Šī sadalīšana ir ļoti pozitīvs solis, un tāda pati attīstība jau notikusi lielākajā daļā ES valstu.

Tomēr vēl aizvien Latvija daudz izmanto gāzi, un šo atkarību no gāzes ir iespējams mazināt. Manuprāt, prezidents Vējonis sacījis gudri – lai Latvija “būtu gatava jauniem izaicinājumiem, nepieciešams veicināt enerģijas pašpietiekamību, pēc iespējas plašāk izmantojot vietējos energoresursus. Enerģijas importa samazināšana ir svarīgākais valsts enerģētiskās un ekonomiskās drošības pasākums.” Lai sasniegtu šo mērķi, es ticu, ka ciešāka ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība būtu ļoti lietderīga.

Piemēram, Latvija ļoti maz izmanto vēja enerģiju – arī salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Es bieži dzirdu argumentu, ka Latvijā pārāk maz pūš vējš, lai tas būtu efektīvi un ienesīgi. Taču eksperti man saka ko citu – vējš pūš pietiekami stipri, jo īpaši Kurzemes piekrastē. Citi iebilst, ka vēja enerģija ir pārāk dārga. Pirms dažām nedēļām Dānijas enerģijas uzņēmums “DONG Energy” paziņoja, ka nākotnē viņu būvētie vējdzirnavu parki būs pilnībā bez valsts subsīdijām. Šī tehnoloģija attīstās ātri.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  2. Visi tikai cer uz lielām ārvalstu investīcijām! Kad mēs vienreiz beigsim domāt kalpa vīra kategorijās? Ko nozīmē investīcija, vienalga liela vai maza? Es par savu naudu uzceļu tev rūpnīcu, bet tu ar saviem strādniekiem tur strādā un ražo produktu. Es savācu sev visu rūpnīcas peļņu, bet tev kā kalpam tiek darbavietas un algas. Un mūsu politiķi to uzskata par baigo sasniegumu. Īstenībā tu kā kalps biji, tā paliki, jo noteikumus tāpat diktē šis investors. Sāksim taču domāt paši ar savu galvu, mums arī ir bagāti cilvēki, kas var investēt nozarēs, vajag ar viņiem strādāt. Un tad peļņa paliks pašu cilvēkiem un pašu valstij.

  3. definē "neizmantotas" Atbildēt

    Cerams, ka Hanss ar to nedomā “neizpārdotas”.

  4. katrā elektrības rēķinā uzrādīta maksa par šīs zaļās enerģijas rezervēm un citām rezervēm, tā uzskrūvējot rēķinu dažreiz pat 10 reizes, salīdzinot ar patērētās elektroenerģijas izmaksām.

  5. Nekas nemainīsies, kamēr Intera Latvija stipendiāti, Vienotība, nebūs aizskalota politikas kanalizācijā.

Draugiem Facebook Twitter Google+