Sildās pie barikāžu laika atmiņu ugunskuriem 1
Vairāk nekā 100 cilvēku šodien piedalījās 1991.gada barikāžu atceres pasākumā pie Saeimas ēkas.
Klātesošajiem bija iespēja gan sildīties pie piemiņas ugunskura, gan nobaudīt biezputru ar kartupeļiem, speķi un sīpoliem, gan arī iedzert siltu tēju.
Lai aprunātos ar pasākuma dalībniekiem, bija atnākusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V). Tāpat klāt bija deputāti Romualds Ražuks (RP), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Klāvs Olšteins un citi parlamentārieši.
Pasākumā bija ieradies arī bijušais Saeimas deputāts Juris Dobelis.
Tāpat šodien Saeimā notika parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) tikšanās ar žurnālistiem, kuri 1991.gada janvārī informēja sabiedrību par vēsturiskajiem notikumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Kopš barikāžu laika ir piedzimusi jauna paaudze, bet žurnālista misija ir palikusi nemainīga – informēt sabiedrību un palīdzēt izšķirties starp labo un ļauno. “Es ticu, ka profesionalitāte, lai atšķirtu graudus no pelavām, ir jūsos palikusi un jūs saprotat, ka tā ir misija,” tikšanās laikā sacīja Āboltiņa.
Barikāžu laikā žurnālisti riskēja ar dzīvību, bet šodien šajā strauji mainīgajā pasaulē bieži vien ir bažas par vieglprātīgu attieksmi pret barikāžu laikā izcīnīto, teica Āboltiņa, uzsverot – šodien var gausties par Briseles birokrātiju, bet mūsu kopīgais uzdevums ir atgādināt, ka to nevar salīdzināt ar situāciju, ka tev nav savas valsts un nevari paust savus uzskatus.
Tikšanās noslēgumā Āboltiņa klātesošajiem citēja skolnieces Kitijas Teilānes rakstīto eseju, kurā šodienas acīm skatīti tā laika notikumi. Meitene raksta par savu tēti, kurš pirms divdesmit trīs gadiem devās uz barikādēm Rīgas ielās, lai aizstāvētu savu zemi, un par to, vai šodien spējam novērtēt par brīvību atdotās dzīvības. “Es pateicos tētim, ka viņš devās, pārvarēja savas bailes un aizstāvēja šo zemi. Kad pār viņa lūpām ripo atmiņas par barikāžu dienām, ieskatos acīs un aizvien ieraugu bailes, šausmas, izmisumu. Tās atmiņas, tās sajūtas nav izdzēšamas un iznīcināmas,” raksta skolniece.
“Es tieši tāpat kā Kitija Teilāne un daudzie bērni, kas arī šodien ies pie Brīvības pieminekļa un sanāks Doma laukumā pie ugunskura, saku jums paldies, ka jūs ticējāt, bijāt un aizstāvējāt, lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu sava valsts. Tā ir ne tikai mūsu sirdīs, bet tā ir arī reāla – mīlama un kopjama katru dienu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tikšanās ar barikāžu laika žurnālistiem, operatoriem un fotogrāfiem ir ikgadēja tradīcija, kas iedibināta jau 8.Saeimas laikā. Piedalīties tajā bija aicināti vairāk nekā 160 žurnālisti, kas 1991.gadā aktīvi iesaistījās barikāžu laika notikumu atspoguļošanā.
Kā ziņots, Rīgā šodien notiek vairāki 1991.gada barikāžu piemiņas un atceres pasākumi.
Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.
1991.gada 13.janvāra vakarā Rīgā sāka celt barikādes, lai aizsargātu Augstākās Padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Asiņainākie notikumi risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt IeM ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
