Vairāk nekā 100 miljoni latu modernākai izglītībai 0
“Tehnikuma ēkas būvētas 1969. gadā, un kopš tā laika nopietnu remontu tās nav redzējušas. Tehnikums celts 500 audzēkņiem, bet te mācās 640 audzēkņi. Tāpēc ERAF finansējums ēku rekonstrukcijai, būvniecībai un aprīkojuma iegādei mums ļoti noderēs,” stāsta Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte.
Viņas vadītā profesionālā izglītības iestāde ir viena no tām 11 arodskolām, kurās jau sākusies vai drīzumā sāksies Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētās aktivitātes “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana” otrās kārtas īstenošana. Aktivitātes ietvaros tiks tērēts gandrīz 91 miljons latu, lai modernizētu mācību aprīkojumu un uzlabotu infrastruktūru.
Būs plašāk, skaistāk un ērtāk
Jelgavas tehnikumā, kas ir lielākā profesionālās izglītības iestāde Zemgales reģionā un kā viens no pirmajiem ieguva profesionālās izglītības kompetences centra statusu, ieguldīs teju 11 miljonus latu.
Ēku rekonstruēšanai un būvdarbiem tērēs 7,6 miljonus latu. Apskatot, kādas tehnikuma ēkas izskatās tagad un kādas tās būs pēc projekta īstenošanas, jau vizuāli vien redzams, ka pārmaiņas būs lielas – padomju gados celtās ēkas izskatīsies daudz modernākas un sakoptākas.
Taču J. Rudzīte stāsta, ka plānotā ēku rekonstrukcija un jaunbūves atrisinās arī daudzas tehnikuma problēmas. Pirmkārt, patlaban viens no tehnikuma mācību korpusiem atrodas aptuveni kilometru no pārējām mācību iestādes ēkām. Tas apgrūtina stundu sarakstu sastādīšanu. Skolotāji un audzēkņi starpbrīža laikā nepagūst mērot šo attālumu. Pēc projekta pabeigšanas visas mācību un administrācijas telpas, kā arī dienesta viesnīca vai, vienkāršāk sakot, kopmītne atradīsies vienuviet.
Telpas kļūs plašākas. Šobrīd tehnikuma telpas, neskaitot kopmītni, ir 5629,2 kvadrātmetri, bet pēc rekonstrukcijas telpas būs krietni plašākas – aptuveni 7200 kvadrātmetri. Turklāt būs uzceltas divas jaunas ēkas izglītības programmu “Autotransports” un “Būvdarbi” laboratorijām – katra aptuveni tūkstoš kvadrātmetru plaša.
Pēc rekonstrukcijas tehnikums varēs vienlaikus izglītot līdz pat 900 audzēkņiem.
Otrkārt, ēkas tiks siltinātas, tām nomainīs logus, līdz ar to nākotnē tehnikumam mazāk naudas būs jātērē ēku apkurei. Pie tehnikuma jumta vairs nekarāsies lāsteku mūris.
Patlaban mācību un kopmītnes telpas apkurina vienots siltummezgls, nav iespējams pieslēgt apkuri tikai daļai ēku. Pēc projekta pabeigšanas būs iespējams apkurināt dienesta viesnīcu, bet citām telpām apkuri vēl nepieslēgt.
Treškārt, pēc dienesta viesnīcas rekonstrukcijas uz Jelgavu daudz labprātāk dosies mācīties jaunieši no citiem novadiem, jo kopmītņu telpas būs krietni mūsdienīgākas un ērtākas. Tagad katrā stāvā ir viena dušu un labierīcību telpa, pie kuras mēdz veidoties rinda. Katrā istabā dzīvo trīs vai četri jaunieši. Pēc rekonstrukcijas kopmītnē būs tikai divvietīgas istabiņas. Uz katrām divām līdz trim istabām būs sava dušas un tualetes telpa. Kopmītņu pirmajā stāvā būs istabas audzēkņiem, kam ir kustību traucējumi. Apakšstāvā ierīkos arī modernu bibliotēku, kur būs ne tikai grāmatas un lasītava, bet arī datori ar interneta pieslēgumu.
Auto vispirms labos virtuāli
2,7 miljonus latu tērēs mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādei: aprīkos un modernizēs bibliotēku, kā arī divus mācību kabinetus. Pie jaunām iekārtām tiks topošie apdares darbu tehniķi, automehāniķi un autoatslēdznieki, mēbeļu galdnieki, bārmeņi un viesmīlības pakalpojumu speciālisti.
Visvairāk izmaksās aprīkojums un iekārtas izglītības programmai “Autotransports” – 950 170 latu. To izmantos, lai aprīkotu jauno ēku, kur būs gan autoremonta darbnīcas, gan mācību klases. Darbnīcās būs pacēlāji, ko izmanto automašīnu remonta laikā, virsbūvju stiepšanas stends un citas nepieciešamās iekārtas. Mācību klasē būs datori ar īpašu datorprogrammu, ko topošie speciālisti izmantos, lai meklētu bojājumus automašīnās un meklētu risinājumus, kā tos novērst. Kad virtuāli automašīna būs salabota, audzēkņiem tas būs jāizdara arī praktiski.
2015./2016. gadā, kad skolas reorganizācija būs pabeigta, iecerēts sākt apmācīt arī topošos autoelektriķus – šīs profesijas pārstāvjus pieprasa darba devēji un arī jaunieši interesējas par iespēju to apgūt.
Izglītības programmas ”Kokizstrādājumu izgatavošana” īstenošanai tiks iegādātas iekārtas par 872 268 latiem. Būs moderni ciparu darbgaldi, virpošanas, frēzēšanas un citas iekārtas. Lai aprīkotu 30 darbgaldus ar mēbeļu galdnieka instrumentu komplektu, vien vajag 78 000 latu.
Pirks šujmašīnas tapsēšanai. Pie tām mācīsies ne tikai topošie galdnieki. Plānots rīkot tapsētāju kursus, jo šādas prasmes patlaban pieprasa darba devēji.
Pie jaunas ēkas tiks arī nākamie būvnieki. Namā izvietos darbnīcas, kur izglītības pro-grammas “Būvdarbi” audzēkņi varēs apgūt visu, kas jāmāk, ceļot sauso būvi: apmešana, flīzēšana, rīģipša likšana u. c.
“Arī tagad, protams, audzēkņi to visu mācās. Taču darbnīcu telpas ir ļoti ierobežotas, tāpēc apmācību stendi vienmēr jāuzstāda un jānojauc, jo maz vietas. Turklāt līdz šim audzēkņi praktizējās arī dienesta viesnīcā, veicot tur nelielus remontus. Pēc rekonstrukcijas dienesta viesnīcā viņi vairs nevarēs to darīt, ” stāsta J. Rudzīte.
Plašākas, modernāk aprīkotas mācību telpas iekārtos arī viesmīlības servisa speciālistiem. Patlaban cept, vārīt un apkalpot viņi mācās dažās istabās kopmītnēs. Rekonstrukcijas laikā vienai no tehnikuma ēkas daļām tiks uzbūvēts otrs stāvs, kur būs jaunas telpas tieši izglītības programmai “Viesnīcu pakalpojumi”.
Iecerēts, ka aprīkos un modernizēs ne tikai tās telpas, kur jaunieši apgūst nākamo profesiju. Modernizācija gaidāma arī matemātikas un dabaszinību kabinetos. Piemēram, matemātikas un fizikas stundām plānots iegādāties interaktīvās tāfeles un datu kameras, ķīmijas stundām – jaunu digitālo mikroskopu, binokulāro, destilācijas iekārtu un citas preces. Fizikas nodarbībām iegādāsies arī svarus, dažādus sensorus, elektro- statisko mašīnu un daudz ko citu. “Patlaban dabaszinību stundās ļoti minimāli iespējams veikt eksperimentus. Pēc projekta īstenošanas kabinetu aprīkojums būs modernāks un daudzveidīgāks, tad arī dabaszinību stundas varētu kļūt saistošākas,” sola J. Rudzīte. “Ja audzēkņi kādu dabas likumu redz darbībā, tas labāk paliek atmiņā.” Līdz ar to projekts var palīdzēt uzlabot sasniegumus arī vispārējās izglītības priekšmetos.
Visdāsnākais ieguldījums – Liepājā
Visdāsnākais ERAF finansējums otrajā kārtā gan tiks citam profesionālās izglītības kompetences centram – Liepājas Valsts tehnikumam, kur ieguldīs 13,2 miljonus latu. Arī šajā mācību iestādē gaidāma rekonstrukcija gan mācību un praktisko nodarbību darbnīcu, gan dienesta viesnīcas korpusos. Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts stāsta, ka tik liels ieguldījums vajadzīgs tāpēc, ka tehnikums apvienots ar vēl divām profesionālās izglītības iestādēm: tajā šobrīd mācās 1300 audzēkņu un, protams, tehnikuma struktūrvienības izvietotas daudz un dažādās ēkās. Patlaban tehnikuma ēkas atrodas trīs dažādās vietās Liepājā. Pēc rekonstrukcijas tehnikums varēs strādāt tikai “divās adresēs”. Būs ērtāk darbiniekiem, un arī resursi ietaupīsies.
Modernizēs 11 skolas
Kā pirmais ERAF aktivitātes otrajā kārtā modernizāciju sāka īstenot Ventspils tehnikums, kas vienošanos par finansējuma saņemšanu un projekta īstenošanu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru noslēdza jau aprīlī. 10. decembrī līgums noslēgts ar Daugavpils Profesionālo vidusskolu, bet 17. decembrī – ar Smiltenes tehnikumu – profesionālo vidusskolu.
Plānots, ka jau šogad projektu īstenošanu sāks arī Jelgavas tehnikums un Valmieras Profesionālā vidusskola.
Savukārt sešām profesionālās izglītības iestādēm – Austrumlatgales Profesionālajai vidusskolai, Cēsu Profesionālajai vidusskolai, Daugavpils Celtnieku profesionālajai vidusskolai, Ogres Valsts tehnikumam, Liepājas Valsts tehnikumam un Rīgas Valsts tehnikumam – vēl jāiesniedz plānoto darbu projekts un jāslēdz vienošanās par to īstenošanu un piešķiramo finansējumu.
Kā stāsta VIAA pārstāve Ruta Mihalovska, visur plānota ēku, būvju, telpu, tajā skaitā dienesta viesnīcu, un infrastruktūras renovācija, rekonstrukcija un jaunu ēku vai būvju būvniecība.
Profesionālās izglītības ie-stādes tiks pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Rekonstrukcija un modernizācija būtu jāpabeidz līdz 2015. gada 31. augustam.
Jāpiebilst, ka daļā profesionālo izglītības iestāžu šīs ERAF aktivitātes pirmās kārtas ietvaros jau pabeigti rekonstrukcijas un modernizācijas projekti. Šajā kārtā gan skolas varēja veikt mazāk vērienīgus darbus un iepirkumus, jo 22 miljoni latu tika sadalīti 21 profesionālās izglītības iestādei. Astoņās izglītības iestādēs darbi jau pabeigti, bet 13 – vēl turpinās.
Uzziņa
Plānotais ieguldījums (latos) profesionālās izglītības iestādēs ERAF aktivitātes “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” (3.1.1.1.) otrajā kārtā
Austrumlatgales Profesionālā vidusskola 8 522 371
Cēsu Profesionālā vidusskola 2 302 928
Daugavpils Profesionālā vidusskola 7 943 823
Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola 6 686 155
Jelgavas tehnikums 10 910 409
Liepājas Valsts tehnikums 13 218 296
Ogres Valsts tehnikums 8 878 401
Rīgas Valsts tehnikums 6 723 544
Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola 6 130 199
Valmieras Profesionālā vidusskola 8 500 500
Ventspils tehnikums 10 892 114
Viedoklis
Kādus ieguvumus redzat pēc ERAF aktivitātes projekta īstenošanas jūsu skolā?
Rīgas 3. arodskolas direktora vietnieks Ilgvars Ruņģis: “Aktivitātes pirmajā kārtā skolas modernizācijā un infrastruktūras uzlabošanā tika ieguldīti 718 436 lati. Pilnībā tika atjaunota materiāltehniskā bāze izglītības programmā “Virpotājs”. Nu audzēkņus varam apmācīt, izmantojot modernas un energoefektīvas virpas, kuras turklāt ir pilnībā aprīkotas. Agrāk varējām tikai rādīt bildes un stāstīt, ka, lūk, vēl ir iespējams izvirpot šādas detaļas, toties tagad audzēkņi paši var izvirpot daudz dažādākas un precīzākas detaļas nekā agrāk.
Turklāt elektrības patēriņš samazinājies vismaz par 30 procentiem. Vienā no metināšanas darbnīcām nomainīja ventilācijas sistēmu. Beidzot gaiss tur ir tīrs, nevis putekļains.
Atslēdznieku mācību darbnīcā nu ir moderns un universāls frēzēšanas darbgalds.
Iegādājāmies arī citu mācībām vajadzīgo aprīkojumu.
Telpas, kurās izvietoja jauno aprīkojumu, renovēja. Uzbūvēja jaunu piebūvi, pārbūvēja bēniņus, tur ierīkoja dušas un ģērb-tuves. Visā skolā nomainīja apkures sistēmu. Tagad katrā telpā var regulēt temperatūru. Arī tas noteikti dos ietaupījumu.
Kopumā projektu gan nebija viegli virzīt. Piemēram, rekonstrukcijas darbu projektētājs bankrotēja. Ar iepirkumiem negāja viegli. Kolēģi, kuri piedalīsies otrajā kārtā, varēs no mums mācīties, ka iepirkumā specifikācija jāizstrādā ļoti precīzi.
Vēl ir problēma, ka projekta vadītāju nevar algot par projekta līdzekļiem, skolai pašai jāmeklē tam finansējums. Bet skolai finansējums ir trūcīgs, tāpēc sanāk tā, ka projekta vadītājs galvenokārt strādā, patriotisma vadīts. Taču, protams, projektā iegūtās iekārtas un aprīkojums ir ļoti liels ieguvums. Šajā skolā strādāju 38 gadus. Smejos, ka tik ilgi arī nācās gaidīt modernizāciju un novecojušo iekārtu nomaiņu.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju
