Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. oktobris, 2013
Drukāt

Vairāk nekā 1000 pedagogu un zinātnieku pie Saeimas izsvilpj budžetu (10)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts “Krīze beigusies, atdodiet algas!”, uz citiem minēts “Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!”, “Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!”, “Cienīgam darbam – cienīgu algu!”.

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja “Zinātniekiem sociālās garantijas”, “Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!”, “Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem”. Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka “Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim”.

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Dodoties uz Saeimas plenārsēdi, vairāki deputāti, tostarp Ina Druviete (V), Valērijs Agešins (SC), Kārlis Seržants (ZZS), Lolita Čigāne (V), piestāja pie piketētājiem īsai sarunai.

Pie protestētājiem bija ieradies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš apstājās, lai aprunātos ar pedagogiem. Vaicāts par pedagogu zemo atalgojumu, viņš norādīja, ka nav šaubu, ka tas ir zems, bet jautājums esot, kā to palielināt. “Nākotne ir mūsu rokās. Jāsaka, ka viņi redz labāk, kas jādara, jo visu mūžu strādā un labāk saprot,” vaicāts, kāds būtu šīs dienas vēstījums pedagogiem, atzina Bērziņš.

Viņš arī sacīja, ka šādi pasākumi notiek ļoti reti un uz tiem sanāk tie, kas grib labu. Runājot par iespējām no nākamā gada palielināt algas, prezidents nedomā, ka 2014.gadā būs lielas izmaiņas salīdzinājumā ar esošo budžetu.

Pirmsskolas skolotājas no Krāslavas izteicās, ka piedalīties protestā pamudinājusi mazā alga. Viņas akcentēja, ka pirmsskolas skolotājiem ir ļoti zemas algas un nav iespējas saņemt piemaksas, kā arī minēja, ka no jaunā gada līdz ar minimālās algas celšanu algas pieaugs, taču ne viņām, lai arī atbildība par bērnu izglītošanu ir liela. Skolotājas pauda cerību, ka valdība atradīs nepieciešamos līdzekļus algu palielināšanai no nākamā gada septembra par likmi līdz 310 latiem, kas, viņuprāt, joprojām nebūs cienīgs atalgojums.

Pie pedagogiem aprunāties bija ieradies arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Ik pa laikam pedagogi izkliedza saukli “Algu! Algu!”.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško  norādīja, ka šis ir pirmais solis un sākums protesta akcijām. Nākamais solis varētu būt streiks. Viņasprāt, politiķu vidū valda neizpratne, jo uz papīra algu pieliek, bet reālajā dzīvē pedagogiem algas tomēr nepalielinās. Viņa uzskata, ka nevar runāt par pārmaiņām un kvalitāti, ja tam neatvēl naudu. Mikiško sacīja, ka pedagogi ir gatavi reformām un pārmaiņām, taču akcentēja, ka mūsu pedagogiem ir zemākā alga Eiropā.

Viņa izteicās, ka Latvija ir tuvu tam, lai zemo algu un skolotāju pārslodzes dēļ zaudētu izglītības kvalitāti. Mikiško necer, ka sarunās ar politiķiem tiks izteikts apmierinošs piedāvājums, bet prognozē, ka tiks teikts, ka naudas nebūs. Ja sekos kāds piedāvājums algu palielināšanai, tas būšot patīkams pārsteigums.

LIZDA priekšsēdētāja arī minēja, ka Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrība ir paudusi atbalstu pedagogu un zinātnes darbinieku piketam un arodbiedrības prasībām. Šī arodorganizācija nosūtījusi arī vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina palielināt algas un nodrošināt adekvātu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Kā pastāstīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, no Valmieras Pārgaujas sākumskolas ar vecāku padomes atbalstu uz piketu ieradās visi skolotāji, līdz ar to mācības tajā šodien nenotiek.

Pēc sarunas ar piketētājiem izglītības un zinātnes ministrs Dombrovskis secināja, ka problēma ar pirmsskolas pedagogiem ir smagāka un dziļāka, nekā iepriekš domāts. Viņš pauda vēlēšanos, lai šāda saruna būtu notikusi jau agrāk un varētu nodrošināt tieši pirmsskolas pedagogu algu palielināšanu un situācijas uzlabošanos. Ministrs izteicās, ka šie pedagogi ir kā pazaudēti starp valsti un pašvaldību atbildības ziņā. Viņaprāt, pašreizējais atalgojums vairākiem tūkstošiem pedagogu nav pietiekams pat, lai nodrošinātu izdzīvošanu.

“Es saprotu jūsu sāpi, un tās problēmas tik tiešām ir dziļas un pastāv jau ļoti ilgu laiku,” teica Dombrovskis, vaicāts par savu vēstījumu pedagogiem. Viņš norādīja, ka kaut kas tiek darīts situācijas uzlabošanai, taču atzina, ka tas ir nepietiekami. Ministrs akcentēja, ka mērķdotācijās pedagogu algām šogad bija finansējuma pieaugums 7% apmērā, taču atgādināja, ka krīzes laikā finansējums izglītībai bija ievērojami samazināts.

Ministrs teica, ka ar dažiem mēnešiem nepietiek, lai izglītība tiešām kļūtu par valdības patiesu prioritāti. Saistībā ar iespējamo pedagogu streiku ministrs tomēr aicina pedagogus padomāt, kas izglītībā ir galvenais – bērns. Viņaprāt, ar šo piketu pedagogi likumdevējam par sevi ir atgādinājuši, tādēļ streikam neredz pietiekamu pievienoto vērtību.

Kā iepriekš sacīja Grigorjevs, ja politiķi neieklausīsies nozares darbiniekos, arodbiedrība rīkos turpmākas protesta aktivitātes, neizslēdzot streiku.

Arodbiedrība ar brīdinājuma piketu vēlas pievērst deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai. LIZDA nav mierā ar valdības piedāvājumu no 2014.gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes no 280 līdz 295 latiem uz papīra, bet vēlas pamatlikmes palielinājumu līdz 310 latiem. Arodbiedrība vēlas arī redzēt skaidri iezīmētu algu palielinājuma grafiku 2015. un 2016.gadam, tāpat arī mudinās nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai pilnā apmērā.

Atbalstu LIZDA tās prasībās paudusi arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA). Protesta akcijā piedalīties iecerējuši arī citu Latvijas arodbiedrību pārstāvji. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atbalsta skolotāju prasības, tāpēc piketā piedalīsies arī savienības vadība un dalīborganizāciju pārstāvji.

Kā akcentēja Grigorjevs, piketa dēļ mācību process necietīs un skolēni tiks nodarbināti. Katrai skolai atbilstoši tās iekšējai darba kārtībai ir jāizlemj, kā rīkoties, piemēram, kolēģi aizvietos tos, kuri piedalās piketā, vai uzdos kādu pastāvīgo darbu skolotāja uzraudzībā, skaidroja Grigorjevs. Viņš minēja, ka esot arī pedagogi, kuri atbalsta piketu, bet paši nepiedalīsies.

Kā ziņots, LIZDA padome vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu. Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Dombrovskis sacīja, ka pašreizējā budžetā nav finansējuma, lai palielinātu pedagogu zemāko likmi līdz 310 latiem. Viņaprāt, uz 310 latiem par likmi pedagogi varētu cerēt 2015.gadā, jo ministrija ir sagatavojusi strukturālo reformu paketi, kas ļautu rast nepieciešamo finansējumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Interesanti, no kā viņi tās svilpes aizņēmuši, vai no tiem strīpainajiem kuri trokšņoja 16.martā?

  2. Š9odienas skolotāji nav Latvijas brīvvalsts skolotāji. Viņi no sevis neatdod neko. Ja man par dežūru skola’brīvstundā nemaksā, tad lai tie audzēkņi kaut karas, bet mums ir jādzer kafija. Ja vēsturi māca skolotājs ar PSKP biedra stāžu, tad man pat santīmu neceļas roka maksāt tādam skolotājam. Un par patriotisko audzināšanu nav ko runāt , jo nav jau jāiet pie Iļjiča ar puķītēm. Tā kā nav ko diedelēt.

    • Skolotāju rindas jaravē (paceļot skolnieku skaitu klasēs), tad nauda ari atradīsies. Arī ministrijas birokratu rindas derētu paretināt.

  3. Šogad pirmajā ceturksnī vidējā mēnešalga Valsts kancelejā, Pārresoru koordinācijas centrā un ministrijās bija 804 lati, bet vidējā darba samaksa – 858 lati. Tie nu tur gan strādā tik kvalitatīvi, ka 500 000 Latvijas iedzīvotāju ir ekonomiskie bēgļi un dzīvo ārpus Latvijas.
    Patlaban zemākā pedagogu darba samaksa par likmi ir 287, 69 lati, bet augstākā – 432, 41 lats. Viena piektā daļa Latvijas skolotāju atalgojumā no valsts budžeta mērķdotācijām saņem zem 280 latiem pirms nodokļu nomaksas, strādājot vienu vai nepilnu slodzi, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieejamie dati šā gada 8.oktobrī.
    Tas nozīmē, ka šie skolotāji pēc nodokļu nomaksas algā saņem vien nedaudz vairāk kā valstī noteiktais iztikas minimums, kas septembrī bija 178,13 lati.
    Tā kā daudzi skolotāji tomēr strādā arī vairāk kā vienu slodzi, tad saskaņā ar VIIS datiem, 14% pedagogu saņem no 280 līdz 350 latus pirms nodokļu nomaksas, 15% pedagogu darba samaksa ir no 350 – 450 latiem, bet 16% pedagogu darba algā saņem no 450 – 550 latu, 23% pedagogu darba alga ir no 550 – 700 latiem, savukārt 12% pedagogu alga pirms nodokļu nomaksas ir vairāk nekā 750 lati.
    Viena mācību stunda tiek atalgota apmēram ar Ls 3,5. Vai tas ir pieklājīgi tik atbildīga darba veicējiem?

  4. Vai mūsu likumdevēju un valdības vīru un sievu bērni mācās ārzemēs? Laikam gan, jo citādi grūti saprast, kāpēc viņiem ir uzspļaut Latvijas izglītības sistēmai. Par tādu naudu, ko saņem skolotājs, nevienā valstī nestrādā pat nekvalificēts darbinieks. Vai Latvijā nevienam nerūp tās nākotne? Tā šobrīd ir problēmu nomocītu, parādos iestigušu, vairākos darbos strādājošu cilvēku rokās. Piedevām, ļoti daudziem skolotājiem ir veselības problēmas, jo nav iespēju un līdzekļu par to rūpēties. Kāda var būt darba kvalitāte? Kā var labi strādāt, ja zini, ka par tevi ņirgājas, uzskata par zemākas šķiras radījumu? STREIKOT!!!!

  5. Nelieši, kaunieties no skolotājiem, kuri visu sevi atdod skolēnu izglītošanai un KĀ PASAULES LIELĀKIE NABAGI spiesti braukt uz Rīgu un piedalities šajā nožēlojumā piketā… Nauda atrodas visam, TIKAI NE PEDAGOGU ATALGOŠANAI!?? LŪDZU publicēt tās skolas un pedagogu atlagojumu tajās, kur ir tās pasakainās algas…90% skolu tādas algas nav!!? KAS PAMATĀ TĀDAM ATALGOJUMAM??? KĀPĒC visi tie pedagogi, kuri VAR un GRIB paaugstināt savu kategoriju, NETIEK GADIEM PIELAISTI ŠO IESPĒJU IZMANTOT UN CIK ILGI TĀ TAS BŪS (skolotājam ar labiem darba rezultātiem nav jānikst uz zemāko likmi, ja tālāk aiziet ĻOTI DAUDZ VIŅA SKOLĒNU!?). KUR TE LOĢIKA??? Vienreiz ir JĀSĀK sakārtot lietas un JĀBEIDZ ŅEMTIES GAR IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ HAOSA RADĪSANU!!!

  6. jaameklee zudusho naudu Atbildēt

    paga ko dara toposhie doktorantuuristi diikaa sanemot 800 ls meenesii par laika vilcinaashanu.jaaizmeklee cik aiziet nebuutiibaa.norma 4 liidz 6 meenesii nodod darbus vai atmaksaat paraadus.

  7. Kuri zinātnieki tad tur bija? Tie kuri izaferē Eiropas miljonus (ņemot vērā, ka kopējais zin. skaits ir ap 4000, tad Latvijā zinātnes finansējums ir fantastisks) vai tie, kuriem pagaidām nekas nav ticis? Vienīgā reālā veikuma uztaisītāju bīda uz cietumu (to lidināšanās trubu). Vidējā alga pedagogiem ir fantastiska, vai tiešām skolās tik daudz pelna? Tad jau ienesīgākā profesija. Idioti, kuri nāk laukā no skolām, laikam algu nesaņem, tāpēc arī neko nemācās. Varbūt jāmaksā arī skolniekiem alga?

  8. Tas ir kauns valstij ka tiem kas no sevis atdod visvairāk tiek piešķirts relatīvi vismazāk. Tāds nu ir mūsu kapitālisms.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+