Latvijas nacionālais stends jau trešo gadu top sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Tā balti melnais koncepts labi kalpo kā fons grāmatām.
Latvijas nacionālais stends jau trešo gadu top sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Tā balti melnais koncepts labi kalpo kā fons grāmatām.
Foto – Evija Veide

Vairāk nekā 1,6 maratoni 2

Sestdienas rītā pie izstādes galvenās ieejas izceļas Frankfurtes maratona vārti. 42 kilometri, kas pierāda skrējēja izturību, spēku, uzdrošināšanos, apliecinājumu sev un pasaulei – es to varu. Frankfurtes grāmatu izstāde šogad notika jau 68. reizi – arī apliecinot, ka, par spīti vai pateicoties visam, kas pasaulē notiek, grāmatai vēl joprojām ir maratonista izturība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Veselam
“Es mazliet samulstu, kāpēc rentgens rokai, bet man jāizģērbjas!” Sieviete dalās pieredzes stāstā par radiologa apmeklējumu 17
Lasīt citas ziņas

Kā ik gadu oktobrī, Frankfurte dzīvo grāmatās. Jāpiekrīt, ka no tām nevar glābties pat pilsētas centrā, kur jau krēslā pāri rātslaukumam skan kāds literārs lasījums. Centrālās stacijas rajonā vienu vakaru pat šīgada izstādes galveno viesu – flāmu un nīderlandiešu virtuves – iznāciens. Kopš 1976. gada Frankfurtes grāmatu izstādē iedibināts viesvalsts statuss. Viena valsts sevi atrāda īpaši veidotā viesu paviljonā, dominē pasākumu programmā, uzstājas ar autoriem, ilustratoriem utt. Šis gads īpašs ar to, ka viesa statuss paplašināts – ne valsts, bet valoda un kultūras telpa, jo viesi ir flāmi un nīderlandieši. Viesu paviljons pirmajā mirklī šķiet tukšs un kluss, taču jāpiekrīt veidotājiem, ka sasniegts mērķis – pretmets izstādes drūzmai un murdoņai. Telpas lielākā daļa grimst puskrēslā, atrādot caurspīdīgu projekciju uz sienām, kur cauri jūras viļņiem un krasta līnijai izceļas grāmatu silueti. Izrādās, audums, uz kura redzama jūras projekcija, ir aizsegs otrā pusē novietotiem grāmatu plauktiem. Šogad vien tapuši 454 izdevumi vācu valodā! Protams, pirmais iespaids par tukšumu bija mānīgs – varēja gan klausīties, gan skatīties, gan piedalīties flāmu un nīderlandiešu kultūras iznācienā, taču tikpat neuzbāzīgi – atkrist kādā atpūtas krēslā šajā improvizētajā pludmalē un atvilkt elpu, skatoties uz jūru. Kāpēc jūra? Pavisam vienkārši – tā vieno Nīderlandi, Beļģiju, Vāciju. Viesu izvēlētais sauklis: “This is what we share.” Ikvienam skaidrs – viņiem ir arī ar ko dalīties.

Ar lietām, kas vieno, nākas saskarties ik uz soļa, jo drukātās grāmatas arī sen vairs nav izstādē vienas. E-grāmatas, digitalizācija, kino, spēles. Visur atrodas kopīgais un pārtopošais. Kāda seriāla vai spēles varoņu pārtapšana grāmatā ir tikpat ierasta lieta kā grāmatas ekranizācija. Saskarsmes punkti “Grāmata-Filma-Spēle” lika atcerēties, ka bērniem arī no grāmatām labi zināmo Dusmīgo putnu pirmsākums ir spēle – viss pārējais nācis tikai pēc tam. Stāsts un tēls dzīvo, pārtopot no vienas izteiksmes formas citā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī grāmatu tapšanā bieži teksts nevar dzīvot bez ilustrācijas. Tā nu šogad pirmo reizi Frankfurtē tika godināti ilustratori. Pirmo gadu pasniegta Pasaules ilustrāciju balva (The Global Illustration Award) piecās kategorijās ar kopējo balvu fondu – 30 000 eiro. Dalībnieki: visu žanru un tēmu drukāto un elektronisko bērniem un pieaugušajiem domāto grāmatu ilustratori no visas pasaules. Godalgotie – no Ķīnas, Francijas, Vācijas, Beļģijas, Indijas, ASV. Tā ka sarosieties, latviešu grāmatu mākslinieki!

Latvijas nacionālais stends jau trešo gadu top sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Melni baltais vai, pareizāk sakot, balti melnais koncepts labi kalpo kā fons grāmatām. Rosība stendā nemitīga. Sarunas, tikšanās, interesenti. No Latvijas izstādē piedalās izdevēji, literārie aģenti, poligrāfiķi un ar grāmatniecību saistītu organizāciju pārstāvji. Pieņemšana stendā pulcēja tikpat kuplu viesu skaitu kā kaimiņiem. Tas uzmundrināja un iepriecināja, jo soli pa solim šādi turpinās mūsu grāmatu un kultūras ceļš pasaulē, kur grāmatniekiem nākamais nozīmīgais punkts ir viesu valsts gods Londonas grāmatu izstādē 2018. gadā. Kopā ar abām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Taču, lai šo izdevību pilnvērtīgi izmantotu, jāstrādā jau tagad – ar ārvalstu izdevējiem, literārajiem aģentiem, tulkotājiem, lai mūs pamanītu un vēlētos sadarboties. Arī tas ir maratons, kur nedrīkst zaudēt dūšu pēc neveiksmēm, jo rezultāti un atdeve gaidāma tikai nākotnē.

Ar ko šīgada izstāde atšķīrās? Varētu jau filozofēt par senākiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un grāmatu vairāk, kad viena no izstāžu hallēm bija tikai un vienīgi vācu izdevēju apdzīvota, kad angliski runājošajām un rakstošajām valstīm bija sava atsevišķa halle. BET laiks rit, pasaule mainās, un arī grāmatniekiem jāmainās tai līdzi – lietojot izstādes lietotni savos telefonos un pasmaidot par jauno selfiju punktu, kur var atzīmēties un tādējādi virtuālās realitātes draugiem atgādināt – re, es esmu Frankfurtes grāmatu izstādē. Vai uzmanīgi pārvietojoties pa izstādes celiņiem ar īpašām brillēm, kas lietotāju pārceļ citā – virtuālajā – īstenībā, brīnoties par Taivānas izdevēju 3D grāmatām vai arī par izstādes apmeklētāju brīvdienu ekstru, kad dažādos jestros pasaku un fantāzijas pasaules tēlu kostīmos izstādi apmeklē simtiem un droši vien pat tūkstošiem jaunu un ne tik jaunu cilvēku. Jo viņiem tas patīk un – kādēļ gan ne? Lai jau tiek taisnība Vikipēdijai, kas saka – Frankfurte pasaulē ir pazīstama ar Frankfurtes desiņām un grāmatu gadatirgu.

Reklāma
Reklāma

UZZIŅA

Frankfurtes grāmatu izstāde notiek jau 68. reizi.

Tajā piedalās 7100 dalībnieki no vairāk nekā 100 valstīm un viesojas ap 270 000 apmeklētāju.

Izstāde piedāvā vairāk nekā 4000 pasākumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.