Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. jūlijs, 2015
Drukāt

Vairāk nekā desmitā daļa hepatīta pacientu inficējušies tetovējoties

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

“Eiropas Slimību un kontroles centra dati liecina, ka desmitā daļa cilvēku ir inficējušies ar C hepatītu tetovēšanas laikā, veicot pīrsingu un citas invazīvas kosmētiskās procedūras. Tomēr pēc neoficiālām sarunām ar pacientiem, kuri veikuši šīs procedūras, ir zināms, ka inficēto pacientu skaits pēc tetovēšanas procedūrām ir krietni augstāks, nekā to rāda statistika,” atzīst Rīgas Stradiņa universitātes infektoloģe prof. Angelika Krūmiņa.

Lai higiēnas normu neievērošanas dēļ mēs nekļūtu par C hepatīta upuriem tetovēšanas salonos, Hepatīta biedrība centās noskaidrot, vai tetovēšanas procedūru laikā pastāv inficēšanās riski un vai Latvijā šo pakalpojumu veicēji tiek kontrolēti.

“Jebkura veida ādas un gļotādu traumatizācija (duršana, caurduršana, griešana utt.) rada draudus veselībai. Un bīstamākie riski ir tad, ja cilvēki šīs manipulācijas izvēlas veikt “skaistuma vārdā”, ignorējot riskus inficēties ar hepatītiem B vai C,” stāsta profesore Krūmiņa.

Kaut arī ir noteiktas dažādas regulas un citi reglamentējoši pasākumi, lai ierobežotu inficēšanās riskus, tie ir formāli un riskus ierobežo tikai daļēji. Tamdēļ profesore uzskata, ka pareizākais rīcības modelis būtu nedarīt to, kas nav dzīvībai nepieciešams, un lieki neriskēt, jo neviens tetovēšanas salons nekad nav uzņēmies atbildību par klientu veselību.

“Manā praksē ir nonākuši jaunieši, kuri tikai daļēji ir dzirdējuši par tetovēšanas riskiem saistībā ar infekciju draudiem un ir ignorējuši šo faktu. Tāpēc vitāli svarīgi ir informēt jauniešus par pastāvošajiem riskiem inficēties, jo šī sabiedrības grupa ir visvieglāk ietekmējamā, tamdēļ darbs ar jauniešiem ir jāintensificē. Nepareizas informācijas pārbagātība mūs “nogalina”, un mēs pamatīgi varam iedragāt savu vienīgo dārgumu – veselību,” uzskata profesore.

Agnese Gusaravo, Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas vadītāja:
“2013. gadā Veselības inspekcija veica aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju pieredzi un viedokli par to, kā tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzēji ievēro higiēnas pasākumus procedūru laikā. Pēc aptaujas noslēgšanas tika izanalizētas 386 respondentu atbildes. Iegūtie rezultāti netieši atspoguļoja esošās problēmas un veselības riskus minēto pakalpojumu sniegšanā un pamatoja higiēnas prasību ieviešanas nepieciešamību.

Aizpildot aptaujas anketu, 16 % respondentu norādīja, ka pēc tetovēšanas vai pīrsinga procedūras ir radušās dažādas komplikācijas (iekaisums vai strutošana, ilgs brūces dzīšanas process, nepareizi izdurts pīrsings u. c.). Daži aptaujātie pirms pakalpojuma saņemšanas par procedūras norisi un riskiem tika informēti tikai daļēji.

Atbildot uz jautājumiem par izmantoto instrumentu tīrību un dezinfekciju un telpu higiēnu, daļa respondentu norādīja, ka nebija pārliecināti, ka personāls izmanto tīrus, dezinficētus darba piederumus (6%), bet 2% respondentu norādīja, ka telpas un darba instrumenti nebija tīri un darba kārtībā. Lai arī aptaujas rezultāti liecināja, ka vairākums pakalpojuma saņēmēju apzinās riskus un pievērš uzmanību pakalpojuma sniegšanai, instrumentu un darba vides tīrībai, daļa aptaujāto tomēr nepievērsa uzmanību būtiskiem aspektiem un paļāvās uz pakalpojuma sniedzēja godprātību.

Līdz šim Latvijā nebija spēkā esošu normatīvo aktu, kas reglamentētu prasības tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai. Tāpēc no 2016. gada 1. janvāra stāsies spēkā Ministru kabineta izdotie “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem”, kas paredzēs noteiktas higiēnas prasības tetovēšanas, mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas un pīrsinga pakalpojumiem, to sniedzējiem, pakalpojumu sniegšanas telpām, telpu aprīkojumam un darba piederumiem, kā arī speciālas prasības tetovēšanas līdzekļiem un noteiks to uzraudzības un kontroles kārtību.

Speciālisti skaidro – tā kā šie noteikumi stāsies spēkā nākamgad, arī statistikas dati par obligāto prasību ievērošanu būs pieejami tikai tad, kad būs veiktas plānveida kontroles konkrētajos objektos – ne agrāk kā 2016. gada beigās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+