×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.5°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
12. marts, 2018
Drukāt

Sanita Upleja: Vairāk nekā vienkārši baznīca (13)

Foto no Jāņa Vanaga personiskā krājumaFoto no Jāņa Vanaga personiskā krājuma

Dievkalpojuma laikā Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē.

Šodien vakarā Rīgas Lutera baznīcas draudzes namā ļaudis aicināti pulcēties uz atklātu sabiedrisko sarunu par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) nākotni, analizējot baznīcas virzību pēdējās desmitgades laikā “izteikti konservatīvā virzienā”.

Sarunas rosinātāji ir 14 luterāņu mācītāji, kuri februāra beigās nāca klajā ar publisku aicinājumu “atgriezties pie luteriskās baznīcas skata plašuma un teoloģiskās daudzveidības”. Vēršoties ar šo aicinājumu pie LELB vadības un sabiedrības, garīdznieki neslēpa, ka viņu pacietības vadzis lūzis pēc tam, kad no mācītāja amata LELB aizgājis Juris Rubenis.

J. Rubenis pats nav publiski plaši komentējis savu rīcību, kamēr viņa domubiedri ir norādījuši uz neiecietību baznīcas iekšienē pret citāda viedokļa paudējiem, tādējādi dodot mājienu par viņa aiziešanas iespējamiem iemesliem.

Zīmīgi, ka starp vēstules parakstītājiem ir ne tikai jaunākas paaudzes mācītāji, bet arī Modris Plāte, kurš pieder vienai paaudzei ar J. Rubeni un pašreizējo LELB vadītāju, arhibīskapu Jāni Vanagu. Tolaik, pirms trīsdesmit gadiem, viņi visi kopā LELB iedvesa atjaunotnes un atmodas elpu.

Gan gadījumā ar J. Rubeņa aiziešanu, gan reaģējot uz 14 mācītāju aicinājumu, no arhibīskapa J. Vanaga atbildēm būtībā izriet, ka nav pamata nekādam satraukumam un nekas nav jāpārrunā un jāvērtē.

Tā kā baznīca no valsts pie mums ir atdalīta ar likumu, turklāt LELB nav vienīgā reliģiskā monopola turētāja Latvijā, varētu teikt, ka tā tiešām ir baznīcas un tai piederīgo iekšējā lieta. Vai “čivināšanas” laikmetam raksturīgi apmierināties vien ar asprātību no sērijas “kā vanags noknābāja rubeni” bārstīšanu tīmekļa saziņas tīklos.

Tomēr domāju, ka ir vērts šim sabiedriskās sarunas iedīglim un mēģinājumam aicināt uz pārmaiņām pievērst daudz vairāk un nopietnāku uzmanību. Un darīt to tieši tā iemesla dēļ, ka protestantu baznīca Latvijā un it īpaši jau lielākā un spēcīgākā no tām – LELB – ir ļoti lielā mērā stāvējusi kūmās gan mūsu tautas, gan valsts tapšanai.

Kristietība un baznīca ir viena no stiprākajām saitēm, kas mūs ir vēsturiski saistījusi ar Eiropas kultūrtelpu, kurā nu jau pilntiesīgi esam atgriezušies teju trīsdesmit gadus pēc pusgadsimta totalitārajā padomju verdzībā.

Protams, ka arī Romas katoļu baznīca ir sava veida dzīvības artērija, kas mūs saista ar eiropeisko civilizācijas attīstības ceļu, tomēr šīs baznīcas galva atrodas Vatikānā. Arī trešā lielākā kristīgā konfesija Latvijā – pareizticīgo baznīca – pakļauta savas baznīcas vadībai ārpus Latvijas robežām.

Tikmēr LELB ir mūsu pašu baznīca bez hierarhiskas piederības struktūrām ārpus valsts robežām, un kā tāda varētu kalpot par labāko piemēru nacionālas un eiropeiskas valsts reliģiskai struktūrai jeb, citiem vārdiem runājot, tautas baznīcai. Uz šādu jēdzienu – LELB kā tautas baznīca – arī atsaucas 14 mācītāji savā vēstulē, norādot uz luteriskās baznīcas attīstību Latvijas brīvvalsts pirmajos divdesmit gados.

Pat ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un latviešu tautas mūsdienās aktīvi nepiedalās reliģiskajās organizācijās un rituālos, tomēr ievērojama daļa savu latvisko identitāti saista tieši ar luterisko baznīcu. Iespējams, arī tādēļ lielāku uzmanību mūsu sabiedrība parasti pievērš tieši dažādiem LELB lēmumiem, tajā skaitā par sieviešu ordinēšanu mācītāja amatā, kā arī mācītāju uzskatiem par dažādiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

Arī padomju okupācijas pusgadsimtā pieturēšanās pie savas – LELB – baznīcas daudziem cilvēkiem Latvijā kalpoja kā klusējošs protests pret pastāvošo varu un kā identitātes zīme tai pasaulei un kultūrai, kurai bijām gadsimtiem piederējuši, bet tad varmācīgi atrauti un izolēti no tās. Ne velti luteriskā baznīca turpināja pastāvēt arī trimdā, kur kalpoja par vienu no latviskās identitātes stūrakmeņiem. Diemžēl pat teju trīsdesmit gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas laikmetu griežu sašķeltā luteriskā baznīca tā arī nav spējusi atkalapvienoties. Tas nenāk par labu nedz mūsu tautas tagadnei, nedz nākotnei Eiropas kultūrtelpā, kuras kristīgās saknes tiek arvien vairāk apšaubītas un drupinātas.

Lai tālāk nedrupinātu paši savas vēsturiskās “ēkas” pamatus, LELB piederošo dažādo mācītāju grupējumu vēsturiskā atbildība un pienākums pret savu tautu ir meklēt vidusceļu starp dažādiem viedokļiem un tādējādi stiprināt tieši šīs konfesijas lomu un nozīmi modernajā Latvijas valstī Eiropas kultūrtelpā. Atteikšanās no sarunas nav risinājums.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Vai tad jūsu vidū nebūtu neviena prātīga vīra, kas brāļu starpā varētu tiesu spriest?
    Bet brālis iet tiesāties ar brāli, un tad vēl pie neticīgajiem. Netīrā veļa jāmazgā mājā!

  3. Kādēļ 14 LELB mācītāji netiek uzklausīti? Politisks zemteksts?

  4. cien. Sanitai Uplejai Atbildēt

    Jūsu vēlme pēc vienotības Latvijas luterāņu ir jauka, bet nevar vienoties vienošanās pēc, jo patiesa vienotība var pastāvēt tikai uz patiesības pamata.

  5. Cien. raksta autorei. Atbildēt

    Tajā mirklī, kad autore noskaidros god. Rubeņa domas un izdabūs konkrētu atbildi no vispārīgo frāžu birdinātājiem, varbūt varēs uzrakstīt arī rakstu par Baznīcu un tās vietu un lomu Latvijas sabiedrībā. Vai Juris Rubenis neveido pats savu baznīcu? Vai pulciņš mācītāju nemeklē ceļu uz vēl vairāk nekonkrētības pusi? Nav atbildes, ko vēlas mācītāji, kuri stāsta par šķelšanos un piesauc Juri Rubeni kā mācītāju. Cits aiz cita runā un runā, un runā, nepasakot neko konkrētu, nepasakot, kas ir tas jaunais un progresīvais, kam īsti būtu jānotiek Baznīcā… Baznīcā iet dažādi ļaudis, dažāda vecuma un katram ir sava iekšējā baznīca un kopīga ir draudze. Cilvēks aiziet meklēt atbildes uz garīgiem jautājumiem, saprot Baznīcas valodu. Ja nesaprot, meklē citu garīgo centru un citu saskarsmi ar Dzīvo Dievu. Jaunā Derība ir saprotama un tā nav jāpārraksta.

  6. eju uz Luterāņu baznīcu lai lūgtu Dievu un dzirdētu Dieva vārdu, nedomāju, ka manai baznīcai vajadzīgs kaut kāds laikmeta un politikas uzspiestais skata plašums un teoloģiskās daudzveidības, viss priekš Baznīcas ir pateikts Bībelē. Nenosodu citus kam pielūgsmes objekti ir kardašjanas dibens, visādas konvencijas untt, bet tā nav Baznīcas sūtība.

  7. Cienījāmā raksta autore! Baznīca vai nu ir, vai nu tās nav. Baznīca nevar sevi koriģēt pkārtojoties tautas, valsts vēsturiskiem notikumiem. Problēma ir pašā baznīcā un ne tikai pie protestantiem, tas ir visur, tā tas ir noteikts, jo pasaule iet uz galu. Baznīcas tikai to parāda savā veidā. Kas jādara? Jaliek baznīcas mierā, lai tās pašas iekšēji tiek ar visu galā….

  8. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Būs ļoti interesanti, pie kāda secinājuma nonāks “sabiedrība” un no Baznīcas atkritušie mācītāji pulkā pārkliedzot viens otru ar emocionāliem aicinājumiem. Ceru, kādam izdosies šo ierakstīt… lai izmantotu kā mācību līdzekli.

  9. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Pasaulei ir ļoti patīkami izmantot baznīcu politikas taisīšanai. Arī baznīcai ir patīkami, bet tikai no sākuma. Pēc tam vairs nav patīkami.

  10. Jautājums LA redakcijai Atbildēt

    Sakiet, vai ir iespējams neielaist viedokļu apmaiņā idiotus, aptrakušus un citādi prātā vājos? Proti, es jautāju par “Iz “Ontūna Mazpusāna” palagiem t.i, plānprātiņa murgiem. Vai jūs esat lasījuši šos murgus? Vai jums nav radusies pārliecība, ka šim “Mazpusānaam” ir vieta Tvaika ielā? Vai Latvijas Avīzes politika ir kļūt par mēslu bedri visu pshiski nelīdzsvarotu cilvēku murgiem? Lūdzu izņemiet no viedokļu ampaiņas šī Ontūna Mazpusāna idiotismus.

  11. novēlējums Sanitai Uplejai Atbildēt

    Izskatās, ka jūs arī esat ūdens lējēja, bet nevis nesēja. Vai jūs apzināties, ka jūs lejat ūdeni uz svešām iseoloģijas dzirnavām? Visupirms izprotiet ideoloģiju sadursmi Latvijā ,proti, Eiropas kontinentālās filosofijas pretnostaījumu anglo-amerikāniskai analītiskajai filosofijai un Krievijas inmeriālistisko “ruskij mir” filosofiju. Apskatiet masonu (anglo-amerikānisms) un krievu “ruskij mir” sadursmi Latvijā, kur vairs netiek ņemta vērā mūsu- Eiropas – identitāte! Kāda var būt apvienšanās ar cilvēkiem, kuriem domāšana ir izskalota, kurā nav vietas Eiropas vērtībām?

  12. Eiropā liberālismu un “daudzveidību” sludinošie luterāņu dievnami stāv pustukši, ļaudis meklē stabilas vērtības. Vai mums Latvijā ir labs viss tas, ar ko citur samierinās, tiem skaļākajiem un kašķigākajiem kliedzējiem, kuri ir stabils mazākums? Visu cieņu LEBL par stabilu stāju. Neapmierinātie tik plašā organizācijā būs vienmēr. Pie tam lielākā daļa no nemieru organizētājiem nav priesteri.

  13. Komisārs Reksis Atbildēt

    Te prasās paskaidrojums, ko īsti nozīmē aicinājums – “atgriezties pie luteriskās baznīcas skata plašuma un teoloģiskās daudzveidības”? Lakmusa papīrītis nu jau daudzviet ir attieksme pret Stambulas konvenciju. Varbūt arī šajā jautājumā starp mācītājiem ir šķelšanās? Gaidām atklātu, godīgu diskusiju.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. VID vadītāja krēslam ies apkārt ar līkumu?

Pēc tam, kad konkursa uzvarētājs Māris Skujiņš atteicās ieņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, tika paziņots, ka VID vadītājs atkal tiks meklēts jaunā konkursā. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijā “LA” izteicies, ka “būs liels izaicinājums noorganizēt jaunu konkursu”, “būs jāpieliek milzīgas pūles, lai pārliecinātu cilvēkus piedalīties konkursā,” un “ja neatradīsies pietiekami kvalificēti, godīgi cilvēki, situācija būs neapskaužama”.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+