Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. februāris, 2013
Drukāt

Vairāk piedāvājumu braucieniem ar kuģi un Krievijas vidienē

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Klejojot pa starptautiskās tūrisma izstādes gadatirgus “Balttour 2013” ārzemju ceļojumu halli, radās iespaids, ka lielas pārmaiņas Latvijas ceļotāju paradumos nav novērojamas – ļaudis, kā parasts mūsu platuma grādos, meklē siltumu Turcijā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Spānijā un Itālijā.

 

Vismaz lielākais un manāmākais piedāvājums izstādē šķita no šīm valstīm. Jā, vairs tā netiek izcelts Ēģiptes virziens, kur nemieri pārāk ieilguši. Tomēr izstādē bija arī jaunumi un dažas jaunas tendences.

 

Ar kuģi pa…

Biežāk nekā agrāk ”Balttour” šogad redzēja firmas, kas piedāvāja pasažieru kruīzus praktiski pa visām pasaules jūrām un okeāniem. Acīmredzot esam pietuvojušies tai turīgo rietumnieku daļai, kam šāds ceļošanas veids šķiet tīkams. Cenas braucieniem svārstījās no kādiem Ls 300 līdz Ls 500 – 600.

Kruīzu pārdevēji atzīst, ka viņu prece nav lētākais ceļošanas veids, taču tam ir arī vairākas priekšrocības. Pirmkārt, kuģi piestāj saliņās un vietās, kam no sauszemes bieži vien ir grūti piekļūt. Otrkārt, kuģī atkrīt viesnīcas izmaksas; visa ēdināšana kruīza laikā ir apmaksāta un apmeklēt attiecīgās ģeogrāfiskās pieturvietas citādā veidā iznāktu pat četras piecas reizes dārgāk un ceļojuma plānošanas ziņā piņķerīgāk. Pieturvietās pasažieriem ir iespēja vai nu piedalīties organizētās ekskursijās, vai arī apmest kādu loku pašiem.

”Kruīza kuģis taču ir kā liela viesnīca, kas pārvietojas no viena punkta uz otru!” – apmēram šādu salīdzinājumu dzirdu teju pie visiem kruīzu ceļojumu stendiem. Ja nu izvēlaties doties braucienā pa Karību jūru, tad jāņem vērā, ka tas, kā tiksiet līdz bāzes ostai Maiami un pēc tam atpakaļ uz mājām, ir jūsu pašu ziņā un ceļojuma cenā neietilpst.

Dažas firmas gan prototies vienoties ar aviokompānijām, lai sagādātu savu kruīzu klientiem atlaides, citas organizē čarterus, taču tā nav vispārpieņemta prakse.

 

Autentiskā Taivāna

Taivāna ir viena no zemēm, kas izstādē bija pārstāvēta pirmoreiz. Tās stenda ļaudis cildināja šo zemi kā ”autentisko Ķīnu”, jo kontinentālā lielvalsts daudz ko no savām kultūras un tradīciju vērtībām iznīcinājusi ”kultūras revolūcijas” laikos. Turklāt 1949. gadā, kad pilsoņu karā komunisti guva virsroku un Ķīnas pilsoniskā valdība evakuējās uz minēto salu, līdzi tā paņēmusi arī pamatīgu seno priekšmetu kolekciju. Iznāk, ka, pašu taivāniešu ieskatā, vērtīgākā un tūristiem izrādāmākā ķīniešu kultūras mantojuma daļa meklējama Taivānā.

Neatbilstot patiesībai arī priekšstati par Taivānu kā ļoti pārapdzīvotu zemi – 70% tās teritorijas aizņem kalni, līdz ar to liela ļaužu koncentrācija ir tikai pilsētās, visupirms galvaspilsētā Taipejā, kā arī citās rietumu piekrastes vietās.

”Taivānas burvība ir plašā lietu daudzveidībā mazā teritorijā,” man tiek stāstīts. Vidiene ir kalnaina, un to labprāt apmeklē taku tūrisma cienītāji un klinšu kāpēji.

Savukārt mazapdzīvotajā austrumu piekrastē, kur kalni pietuvojas jūrai, meklējami vietējo iedzīvotāju etnogrāfiskie ciemi. Tur viesiem tiek demonstrētas senās tradīcijas. Lūgts nosaukt Taivānas populārākos tūrisma galamērķus, stenda darbinieks vispirms norāda uz galvaspilsētu Taipeju. Tajā vien varot pavadīt trīs četras dienas, katru reizi ieraugot ko jaunu. Tālāk seko ziemeļu piekraste ar ciemiem, kur cieņā tējas kultūra.

 

Nezināmā Krievija

Krievijas stends izstādes vidusdaļā izcēlās ar plašo reģionu piedāvājumu, uzskatāmi demonstrējot austrumu kaimiņa vēlmi kliedēt stereotipu, ka Krievijā apskates vērta ir tikai Maskava un Sanktpēterburga.

Ļeņingradas apgabala tūrisma informācijas centrs uz izstādi pat bija sagādājis bukletu latviešu valodā, tādējādi izceļoties uz pārējo kolēģu fona.

Pēdējā laikā šajā apgabalā kā tūrisma objekts tiek piedāvāts Starolādogas cietoksnis. Ar to saistoties daudz leģendu, un cietoksnis šogad grasās atzīmēt 1200 gadu kopš dibināšanas. Viena no leģendām apgalvo, ka cietokšņa apkaimē apbedīts vikingu cilmes Krievijas valsts izveidotājs kņazs Rūriks.

Otrs popularizējamais apgabalā ir zviedru celtais Šliselburgas cietok-snis, kas atrodas vēl tuvāk Sanktpēterburgai un saistāms ar Pētera I karagājienu pret zviedriem Lielā Ziemeļu kara laikā 18. gadsimta sākumā. ”Ļoti skaisti ir arī Podporožjē, tur ir 17. – 18. gadsimta koka ēkas, bet līdz turienei jābrauc piecas stundas pa ļoti sliktu ceļu,” atvainodamās stāsta Sanktpēterburgas pārstāve.

Ja gribas iepazīt autentisko krievu senkultūru, tad droši vien jādodas uz Novgorodu, kur senatnes pieminekļi patiešām tikuši kopti un uzturēti ne tikai pēdējo gadu desmitu vien.

Pilsētas pārstāve ar zināmu rūgtumu atzīst, ka Rietumeiropā bijušo Hanzas pilsētu Novgorodu atpazīstot un novērtējot krietni augstāk nekā pašā Krievijā, kur to hroniski jaucot ar pavisam citu pilsētu – Ņižņijnovgorodu. Ticu, ka Veļikijnovgorodā ir interesanti, tāpat kā Ļipeckas apgabala mazpilsētā Jeļecā, kas ir sena krievu ”kupču” jeb tirgotāju pilsēta un kuras labklājības laiku arhitektūras pieminekļiem kaut kā izdevies paglābties no padomju ”dzelzs slotas”.

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+