Foto – Timurs Subhankulovs

Jaunas lauksaimniecības tehnikas tirgus šogad piedzīvo stagnāciju 2

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

2013. gads bija pirmais bez lauksaimniecības tehnikas modernizācijas subsīdijām, kas viesa korekcijas šīs tehnikas tirgotāju finanšu rādītājos, produkcijas sortimentā un sniegto pakalpojumu klāstā. Vēl nākamā gada pirmo pusi daudzi dēvē par izaicinājumu laiku, bet jau cerīgāk tirgotāji, ražotāji un lauksaimnieki skatās uz turpmāko periodu, kad zemniekiem atkal varētu būt pieejama ES nauda. “Cerības ir pamatotas,” saka Zemkopības ministrijas lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītājas vietniece Aiva Zvirbule, norādīdama, ka modernizācijas atbalstam Eiropas Komisijā tiekot gatavots attiecīgs tiesiskais regulējums, atbalstu lauksaimniekiem paredzot arī komisijā iesniegtā Lauku attīstības programma 2014. – 2020. gadam. “Plānojam atbalstu modernizācijai sākt piešķirt jau 2014. gada otrajā pusē,” skaidro A. Zvirbule.

Reklāma
Reklāma

Jaunas tehnikas 
tirgus stagnē


Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

“Šogad ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā lauksaimniecības tehnikas tirgus stagnē, tostarp arī Somijā, kas ir viens no lielākajiem Āzenes ražojumu noieta tirgiem. Līdz ar to šogad apgrozījums saruks,” stāsta Latvijas lauksaimniecības un mežizstrādes tehnikas ražotāja SIA “LMR Āzene” pārstāvis Sergejs Mahņovs. Lielās zemnieku saimniecības tehniku turpina pirkt, taču piesardzīgs kļuvis vidējo lauksaimnieku slānis. Āzene tirgū galvenokārt piedāvā vidējas tonnāžas traktorvilkmes puspiekabes un mēslojuma izkliedētājus. Lielākā daļa tehnikas tiek eksportēta uz Eiropas valstīm, NVS. SIA “LMR Āzene” produkcijas realizācijas apjomu pērn kāpināja par 18% salīdzinājumā ar 2011. gadu, sasniedzot 2,7 milj. latu apgrozījumu un gūstot nelielu peļņu, liecina SIA “Lursoft I” informācija.

Šā gada sākumā lauksaimniecības tehnikas tirdzniecībā nebija jūtams pieprasījuma samazinājums, jo bija pieejami iepriekš piešķirtie un vēl neapgūtie līdzekļi, bet jau gada otrajā pusē bija manāms aptuveni 30% jaunās tehnikas pārdošanas kritums, skaidro viena no tirgus līderiem SIA “Konekesko” pārstāve Gundega Brakanska. Šogad vērojams neliels pieprasījuma kāpums lietotai tehnikai, traktoriem, bet kombainiem tas palicis nemainīgs. Pasīvs ir lopbarības sagatavošanas tehnikas tirgus. SIA “Konekesko” pērnais gads bija īpaši veiksmīgs, apgrozījums sasniedza 35,48 milj. latu, gūta Ls 2,2 milj. peļņa pēc nodokļu nomaksas, liecina SIA “Lursoft IT” apkopotā informācija. “Konekesko” Latvijā pārstāv vairākus lauksaimniecības tehnikas ražotāju zīmolus, tostarp “Claas”, “Massey Ferguson” un “Lemken”. “Pērno gadu nevar ņemt par atskaites punktu darbības izvērtēšanai, jo sakrita vairāki tirgu veicinoši faktori, galvenokārt izcilā graudu raža kombinācijā ar augsto graudu iepirkuma cenu,” uzsver SIA “Konekesko” valdes loceklis Valdis Dainis. “Savukārt šis ir viens normāls gads, un līdzīgu mēs pro­gnozējam arī nākamo.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad jūtams pieklusums jaunas tehnikas iegādē, īpaši gada otrajā pusē, apstiprina Lietuvas kompānijas “Dojus” meitasuzņēmuma SIA “Dojus Latvija” valdes priekšsēdētājs Māris Kanderāns. Tomēr uzņēmums gadu plāno noslēgt līdzīgi kā pērn, kad tika apgrozīti Ls 14,67 milj., pieļaujot tirgus korekciju 5% robežās. Uzņēmums 2011. gadā pārņēma zīmola “John De­ere” dīlera tiesības Latvijā. “Lielie lauksaimnieki, ja viņiem tehnika ir nepieciešama, to arī pērk. Vidējie zemnieki rūpīgi izvērtē, apdomā, bet mazie sakož zobus un gaida atbalstu,” tā M. Kanderāns.

Izceļ servisu


“Jaunās tehnikas pārdošanas apjoma samazinājumu mēs kompensējam ar lietotas tehnikas un rezerves daļu tirdzniecību, servisa pakalpojumiem, tehnikas nomu, ” stāsta M. Kanderāns. Savukārt SIA “LMR Āzene” galvenā priekšrocība ir Latvijā ražotās tehnikas izturība, ko nosakot izvēlēto izejmateriālu kvalitāte, kā arī individuālā pieeja klientam, uzsver S. Mahņovs. “Tehnikas bāzes modeļus varam pielāgot katra pircēja individuālajām vēlmēm. Saimniecības ir dažādas, atšķiras pēc grunts stāvokļa, pievedceļu tuvuma utt., šobrīd jau aptuveni puse klientu izvēlas individuālus projektus,” viņš skaidro. Ar lielāku optimismu Latvijas ražotājs skatās uz nākamajiem gadiem. “Ir cerība, ka Eiropa tomēr kaut ko varētu piešķirt modernizācijai, turklāt zemniekiem ir nobriedusi vajadzība pēc jaunas tehnikas,” saka S. Mahņovs.

Nākamo gadu SIA “Dojus Latvija” pārstāvis raksturo kā izaicinājuma gadu jaunas tehnikas tirdzniecībā un cerīgāk raugās uz 2015. gadu, kad atkal šim mērķim varētu būt pieejama ES nauda, bet SIA “Konekesko” cerības liek arī uz modernizācijas programmu graudu kombainu iegādei jau nākamgad.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.