Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. februāris, 2015
Drukāt

Vairākums balsotu par akadēmiju (6)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.

Pēc Ilzes Kuzminas raksta “Vai būs Kārļa Ulmaņa universitāte” (“LA”, 11. 02.) ilggadējiem lasītājiem vaicāju, kādai, viņuprāt, Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) vajadzētu būt nākotnē un kuram nosaukumam dotu priekšroku.

Edgars Vimba, Dr. Biol.: “Ļoti šaubos, vai ar nosaukuma maiņu būs iespējams piesaistīt vairāk studēt gribētāju. Ļoti neparasts šķiet “domu grauds”, ka lauksaimniecības vārds atbaida studēt gribētājus. Pierasts ir tagadējais nosaukums. Varbūt to papildināt un teikt – Kārļa Ulmaņa LLU jeb Kārļa Ulmaņa Jelgavas LU? Galīgi nepieņemami būtu to saukt par Dzīvības zinātņu universitāti. Tikpat nepiemērots būtu “Biotehnoloģiju universitāte”. “Latvijas Avīzē” 11. februārī minēts, ka Igaunijas lauksaimniecības universitāte nosaukta par Dzīvo zinātņu universitāti. Tad jau ir arī nedzīvās… Varbūt neprecizitāte tulkojumā?”

Pēteris Daugins Salac­grīvas novadā: “Pirms 52 gadiem beidzu Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA), apgūstot inženiera mehāniķa, bet dzīvesbiedre – inženiera tehnologa profesiju. Lepojos, ka esmu ieguvis akadēmisku izglītību visplašākajā šā vārda nozīmē. Latvijā nebija nozares, arī nesaistītas ar lauksaimniecību, kur nestrādātu LLA absolventi. Žēl, ka jaunatnes vārdā tagad vēlas nocirst latviešu tautas dzīvības koka – lauksaimniecības – saknes. Ja tiek mainīts nosaukums, vienlaikus nopietni jādomā par mācību saturu. Jākoncentrē zināšanas, mācību spēki, kas nodrošinātu augsti kvalificētu tautsaimniecības speciālistu sagatavošanu, kādu mums praktiski nav. Arī aptaujas liecina, ka Valsts prezidenta, premjera un citu augstu amatvīru krēslos mēs gribam redzēt kārtīgu tautsaimnieku. Latviešu tauta atceras tikai vienu tādu – Kārli Ulmani. Tādēļ iesaku augstskolai dot Kārļa Ulmaņa Jelgavas universitātes nosaukumu.”

Tamāra Grigase Krāslavas novadā: “Esmu beigusi lauksaimniecības tehnikumu, un ar tur iegūtajām zināšanām man pietika visam mūžam. LLA iepazinu, vairākkārt papildinot zināšanas kvalifikācijas celšanas kursos. Varu teikt, ka augstskolas beidzēji bija un arī šodien ir ļoti zinoši agronomi un vispār lauksaimnieki. Par to jāpateicas mācību spēkiem, tie ir ļoti spēcīgi pasniedzēji! Varbūt šodienas studentiem pietrūkst prakses, bet teorētisko zināšanu bagāža tikpat vērtīga. Ja runājam par tautsaimnieka profesiju, tas ir kā teicienā par zālēm – ja der visam, neder nekam.”

Jānis Kalniņš Madonas novadā: “Pirmajā brīdī es, kas kādreiz arī mācījies šajā augstskolā (toreiz LLA), gribu protestēt, ka tiek noniecināts vārds “lauksaimniecības”. Bet, iespējams, ka lielai daļai jaunatnes šis vārds varētu būt izšķirošs lēmuma pieņemšanā, jo LLU jau sen māca ne tikai lauksaimniecību – tāda ir mūsdienu realitāte. Domāju, ja nosaukumu mainat, tad uz “Jelgavas universitāte”. Ulmaņa vārdu augstskolai nevajadzētu dot. Saprotu, ka vienkāršajam latviešu cilvēkam tas patiktu, taču varētu atbaidīt demokrātiski un eiropeiski domājošos jauniešus.”

Ilze Alksnīte Jēkabpilī: “Nelaime tā, ka mums tikpat kā nav ražošanas. Kādus speciālistus kuras augstskolas sagatavos, par to jālemj nozaru pārstāvjiem, nevis kabinetu cilvēkiem. Lai nav dublēšanās profesijās un velti netērētu valsts naudu. Otra nelaime, ka jaunieši vairs negrib nopietni mācīties. Meklē skolas, kur vieglāk.”

Vilhelms Klincāns Jūrmalā: “Esmu autotransporta inženieris, profesiju ieguvu LLA Mehanizācijas fakultātē. Šodien daudzās nozarēs pietrūkst tieši inženieru. Neesmu īpaši interesējies, bet šķiet, ka LLU mainās līdzi laikam. Atceros, deviņdesmito gadu sākumā vēl nevienā skolā nebija datoru klases, bet Jelgavas augstskolā jau varēja apgūt datorspeciālista profesiju. Ļoti augstu vērtēju akadēmijas izglītību. Pirmais nosaukums – LLA – patīk vislabāk. Akadēmija! Tas vien norāda, ka absolventi nav nekādi vienkāršā darba veicēji, bet cilvēki ar akadēmiskām zināšanām, kas prot analizēt situāciju un pieņemt lēmumus.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kalniņš no Madonas saka: ” Ulmaņa vārdu augstskolai nevajadzētu dot…varētu atbaidīt demokrātiski un eiropeiski domājošos jauniešus.”
    ============
    Ja Ulmaņa vārds kādu “atbaida”, tad lai labāk uzreiz mūk! Uz īrijām un anglijām ,- no tāda tikpat jēgas Latvijā nebūs.
    Ulmani necieta komuņaki, nācisti un bankrotējušie latviešu sociķi. Kuru propagandu ir salasījies Kalniņa kungs?

  2. Kārļa Ulmaņa Lauksaimniecības akadēmija.

  3. Cienījamais J.kalniņ!Par to vien varu izteikt atzinību,ka esat mācījies šaja brīnišķīgajā LLA un aizstāvat Latvijas pamatu lauksaimniecību.Tomēr,gribu oponēt par K.Ulmani.Mūs lielākā nelaime ir tā,ka mēs,īpaši aizvadītā gadsimta četredesmito un vēlāko gadu cilvēki pilnīgi nezin latviešu tautas vēsturi.Pats sliktākais,ka nezināšana noved pie tūlītējie spriedumiem.Kur ir latviešu pašapaziņa,lepnums par to,ko kādrez latvieši ir izdarījuši un cik p.artikuši dzīvojuši.Kad mēs reiz beigsim lūrēt apkārt un raustīsimies,ko eiropteši domās! Vispirms,mums vajadzētu katrā jaunietī iemācīt un ieaudzināt latviešu tautas pamatvērtības,kaut vai tās,ko ar mokām iedabūja Satvesmes preambulā.Savā centībā dzenoties pēc Eiropas vērtībām,daudziem,pat politiķiem,sagājis šķērām gan galvā gan dzīvē.Ar savu mīksto ,lokano mugurkaulu,nezinot un noliedzot pagātni,nebūs nākotnes!

  4. Esmu 1966. gada mehanizācijas fak. absolvents. Skumīgi, ka mūsu bijusī LLA necenšas noskaidrot kāpēc tad mūsu lauki izmirst, kāpēc mūsu cilvēki pamet laukus un Latviju un tur, svešumā strādā, bet savās tēva mājās nē? Tā vietā lai ņemtu aktīvu līdzdalību lauksaimniecības saglabāšanā un attīstībā, pieļauj domu atteikties no lauksaimniecības vārda. Varu ieteikt Ekonomikas fakultātes studentiem zinātniskā darba tēmu: 1990. gada 20. decembrī AP pieņemtā diferencētā zemes nodokļa ietekme un lauksaimniecības attīstību.

  5. studente "1974-1979" Atbildēt

    Mana augstskola man bija un arī tagad ir “lauksaimniecības akadēmija”.

Draugiem Facebook Twitter Google+