Foto – Lauris Nagliņš/LETA

Vairākums par čekas maisu atvēršanu 5

Vairāk nekā 62% tirgus un sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd Sa­tversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC) glabātā Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka, tā sauktie čekas maisi, būtu jāpublicē. Aptauju SKDS veica pēc LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas dalībnieka Ilmāra Poikāna rosinājuma.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā 28% aptaujāto uzsvēra, ka čekas maisu saturs ir jāatklāj nekavējoties. Starp šāda uzskata paudējiem visbiežāk ir respondenti vīrieši, aptaujātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem, ar pamatizglītību, latviešu valodu kā galveno sarunvalodu ģimenē. Tie pārsvarā ir ļaudis no Pierīgas, Vidzemes un Kurzemes. Tie teju 34%, kas balsojuši par kartotēkas publiskošanu ar zinātniskiem vēsturnieku komentāriem, biežāk pārstāv 25 līdz 34 gadus vecus Pierīgā un Latgalē dzīvojošus respondentus ar augstāko izglītību, latviešu sarunvalodu ģimenē. Tikmēr par VDK dokumentu tālākas slepenības saglabāšanu ir 18,2% – pārsvarā sievietes, 55 gadu veci un vecāki cilvēki, krievvalodīgie, respondenti bez Latvijas pilsonības, ar vidēji zemiem ienākumiem.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka no socioloģisko aptauju prakses 62% nepārprotami nozīmē sabiedrības vairākumu, jo ir gandrīz divas trešdaļas: “Tas nav tā, kā “Brexit”, kur bija 52% pret 48%.” Viņu neizbrīna, ka starp tiem, kam grūti formulēt viedokli, bieži gadās jaunieši, krievvalodīgie un nepilsoņi: “Tie ir cilvēki, kam nemaz neinteresē politika un kas tai nemaz neseko līdzi.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, sazvanīts Vācijā, sacīja, ka aptauja bijusi Ilmāra Poikāna ideja. Jautāts, vai aptaujas rezultāti kādā veidā ietekmēs komisijas tālāko darbu, vēstures doktors atbildēja: “Tauta tā izteicās. Ja tautas balsojums būtu negatīvs, tad varētu domāt, kā to mainīt.” Mudinājums pieņemt kādu politisku lēmumu no komisijas puses pagaidām nav sekojis.

Čekas maisos – VDK kartotēkā atrodas ap 4300 aģentu personas dati, taču TSDC rīcībā nav šo aģentu ziņojumu un personīgo lietu, kas 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā aizvestas uz Krieviju. Līdz ar to nav iespējams izvērtēt, cik aktīvi bijuši šie aģenti. TSDC iepriekšējie pētījumi liecina, ka patiesais aģentu skaits bijis vēl lielāks. Piemēram, 1991. gadā LPSR VDK aktīvajā aģentūrā bija ap 4500 cilvēku, no kuriem ap 570 aģentu uzraudzījuši Latvijas ideoloģisko klimatu. Par vairākiem tūkstošiem personu – bijušo VDK aģentu – jākonstatē, ka viņu uzskaites kartīšu Latvijā nav.