Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. janvāris, 2016
Drukāt

Vairs nav iespēju saukt pie atbildības bijušos OMON kaujiniekus, atzīst Kalnmeiers (9)

Foto - LETA/SPutnikFoto - LETA/SPutnik

Šobrīd vairāk nav iespējas pie atbildības saukt 1991.gada barikāžu laika notikumos iesaistītos bijušos OMON (Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība) kaujiniekus, intervijā Latvijas Radio sacīja Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš kādreiz strādāja arī Latvijas PSR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē.

Kalnmeiers pastāstīja, ka pie atbildības par dalību 1991.gada traģiskajos notikumos tikusi saukta tikai neliela daļa OMON kaujinieku. Apsūdzības tikušas izvirzītas 74 personām, bet pie atbildības tikuši saukti tikai 15 kaujinieki. Kalnmeiers paskaidroja, ka lielākā daļa OMON darbinieku pēc 1991.gada Augusta puča devās projām no Latvijas, bet valsts lūgumi izdot apsūdzētās personas, nav tikuši apmierināti.

Savukārt no 15 minētajām personām, trijām izdevies aizbēgt, 12 tikušas notiesātas, bet tikai vienai piespriests ticis reāls cietumsods. Soda izciešanai OMON kaujinieks ticis izdots Krievijai, bet kaimiņvalsts viņu amnestējusi. Ģenerālprokurors skaidroja, ka, saskaņā ar Krimināllikuma izmaiņām, tikuši mainīta noilguma termiņi un visās lietās iestājies noilgums.

“Visas lietas izbeigtas,” sacīja Kalnmeiers.

Viņš atzina, ka Lietuvā šie noziegumi tikuši traktēti kā genocīds, tādējādi tiem nav noilguma, taču Latvijā skatīti kā nodevība un dienesta stāvokļa izmantošana, pielietojot vardarbību. “Mēs nesaskatījām genocīdu pret tautu. Mēs nevarējām inkriminēt genocīdu,” sacīja Ģenerālprokurors.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka, ja parādītos kādi jauni, svarīgi materiāli, izbeigtās lietas varētu arī atsākt.

1991.gada barikādes notika no no 13.līdz 27.janvārim. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, izveidojot barikādes ap stratēģiskiem objektiem – Augstākās Padomes, Ministru Padomes, televīzijas ēkas un citiem.

20.janvārī pēc deviņiem vakarā sākās uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai. Gāja bojā četri cilvēki – miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un kinooperators Andris Slapiņš, bet vēlāk no gūtajiem ievainojumiem nomira arī kinooperators Gvido Zvaigzne.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. “Soda izciešanai OMON kaujinieks ticis izdots Krievijai, bet kaimiņvalsts viņu amnestējusi.”
    – – – – – – – – – – –
    Vai tas Lejasmeijers ir idiots, jeb tikai tēlo vientiesi?

  2. Nu protams – Kalnmeijers ir varonīgs stumt lietas pret Latvijas patriotiem. Par salauztu slotaskātu ar krievu lupatu galā, Kalnmeijers nupat aizstūma lietu līdz Augstākajai tiesai. ..

  3. cik man zinams, tad kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci noilguma nav.

  4. Cilvēki ir gājuši bojā, Atbildēt

    noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, lai arī tiesneši grib šos noziegumus attaisnot. Nožēlojami, ka ģenerālprokurors arī piebalso.

  5. Vārna vārnai acī neknābj!Lietuva var,Latvija kā parasti…

  6. Kāda jēga lūgt Krievijai izdot noziedzniekus,šeit notiesāt (kas praktiski noticis tikai vienā gadījumā),tad izdot Krievijai,kura viņus attaisno?
    Tad vēl nav skaidrs,kāda atšķirība noziegumiem,kuri tika pastrādāti Lietuvā un Latvijā,kāpēc Baltijas valstu tieslietu ministri nevarēja vienoties,ka slepkavas ir slepkavas,kuri jātiesā vienlīdz bargi?

  7. Kāmēr pie stūres bijušiās komunistiskās atpaliekas, neviens okupants var neuztraukties.

  8. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Kā reiz dainoja zcilais komunistu peseņņiks Arvīds Grigulis “Savu lodi nedzird”.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+