Foto – LETA/SPutnik

Vairs nav iespēju saukt pie atbildības bijušos OMON kaujiniekus, atzīst Kalnmeiers 9

Šobrīd vairāk nav iespējas pie atbildības saukt 1991.gada barikāžu laika notikumos iesaistītos bijušos OMON (Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība) kaujiniekus, intervijā Latvijas Radio sacīja Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš kādreiz strādāja arī Latvijas PSR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Kalnmeiers pastāstīja, ka pie atbildības par dalību 1991.gada traģiskajos notikumos tikusi saukta tikai neliela daļa OMON kaujinieku. Apsūdzības tikušas izvirzītas 74 personām, bet pie atbildības tikuši saukti tikai 15 kaujinieki. Kalnmeiers paskaidroja, ka lielākā daļa OMON darbinieku pēc 1991.gada Augusta puča devās projām no Latvijas, bet valsts lūgumi izdot apsūdzētās personas, nav tikuši apmierināti.

Savukārt no 15 minētajām personām, trijām izdevies aizbēgt, 12 tikušas notiesātas, bet tikai vienai piespriests ticis reāls cietumsods. Soda izciešanai OMON kaujinieks ticis izdots Krievijai, bet kaimiņvalsts viņu amnestējusi. Ģenerālprokurors skaidroja, ka, saskaņā ar Krimināllikuma izmaiņām, tikuši mainīta noilguma termiņi un visās lietās iestājies noilgums.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Visas lietas izbeigtas,” sacīja Kalnmeiers.

Viņš atzina, ka Lietuvā šie noziegumi tikuši traktēti kā genocīds, tādējādi tiem nav noilguma, taču Latvijā skatīti kā nodevība un dienesta stāvokļa izmantošana, pielietojot vardarbību. “Mēs nesaskatījām genocīdu pret tautu. Mēs nevarējām inkriminēt genocīdu,” sacīja Ģenerālprokurors.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka, ja parādītos kādi jauni, svarīgi materiāli, izbeigtās lietas varētu arī atsākt.

1991.gada barikādes notika no no 13.līdz 27.janvārim. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, izveidojot barikādes ap stratēģiskiem objektiem – Augstākās Padomes, Ministru Padomes, televīzijas ēkas un citiem.

20.janvārī pēc deviņiem vakarā sākās uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai. Gāja bojā četri cilvēki – miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un kinooperators Andris Slapiņš, bet vēlāk no gūtajiem ievainojumiem nomira arī kinooperators Gvido Zvaigzne.