Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Vājā vieta – matemātika un vēsture (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos vēsturē un matemātikā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojies, tomēr joprojām tieši šajos mācību priekšmetos vidusskolu absolventu sniegums ir visvājākais.

Par to liecina Valsts izglītības satura centra (VISC)vakar publiskotie šā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti. To analīze gan tiek solīta tikai rudenī.

Visaugstākie skolēnu sasniegumi bijuši, kārtojot krievu valodas kā svešvalodas eksāmenu – te absolventi ieguvuši 70,9 procentpunktus no maksimāli iespējamā vērtējuma. Otrs labākais sasniegums – 
69,32 procentpunkti – iegūts franču valodas eksāmenā. Jāņem gan vērā, ka šo eksāmenu kārtoja vien 40 vidusskolu absolventi.

Savukārt vissliktāk skolēniem veicies, kārtojot vēstures un matemātikas eksāmenus. Tajos vidējais vērtējums sasniedz vien attiecīgi 42,6 un 43,34 procentus. Pērn gan rezultāti bija vēl zemāki: attiecīgi 37,17 un 37,62 procentpunkti no maksimālā iespējamā vērtējuma.

Kāpēc tieši šo mācību priekšmetu eksāmenos skolēniem sekmes ir zemākas? Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs un Rīgas Teikas vidusskolas skolotājs Valdis Klišāns norāda, ka vēsturē vissliktākie rezultāti ir jau vairākus gadus pēc kārtas. Eksāmena vidējos rezultātus uz leju velkot profesionālo vidusskolu audzēkņi, kuru mācību programma izveidota tā, ka viņi visu vidusskolas vēstures kursu apgūst vienā gadā – pirmajā kursā – un tas ir saspiests uz pusi mazākā stundu skaitā nekā vispārējās vidusskolās. Turklāt profesionālo skolu audzēkņi šo eksāmenu kārto uzreiz pēc 1. kursa, kad ir tikai vidēji 16 gadus veci, bet eksāmens veidots tā, lai būtu piemērots vispārējo vidusskolu absolventiem, kuri eksāmenu kārto 18 līdz 19 gadu vecumā. “Šajā vecuma posmā diviem gadiem ir liela nozīme. Pēc 1. kursa vai 10. klases tie ir vēl hormonu vētru un pubertātes plosīti pusaudži, kamēr 12. klases beigās tie ir jau jaunieši, gandrīz studenti,” spriež V. Klišāns. Ja, analizējot eksāmenu rezultātus, raugās tikai uz vispārējo vidusskolu absolventu sniegumu, aina paveras cita. Šogad šāda analīze vēl nav veikta, bet pērno datu izpēte parāda, ka vispārējās vidusskolās eksāmenu rezultāti bijuši virs 50 procentpunktiem.

Savukārt Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone uzskata, ka uztraukumam par skolēnu sekmēm matemātikā nav pamata. “Ir gan jāanalizē, tieši kuri uzdevumi skolēniem radījuši problēmas. Cik esmu dzirdējusi no skolotājiem, labāk skolēniem veicās tieši ar eksāmenu otro daļu, kurā bija jāparāda spējas problēmu risināšanā. Tātad spējas iegūtās zināšanas izmantot praksē. Tāpēc uz šiem rezultātiem skatos optimistiski,” teic R. Andersone.

Kopumā sertifikātus par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu VISC šovasar izsniedzis 22 270 vidusskolu absolventiem; 135 eksāmenu kārtotājiem kādā no eksāmeniem sniegums bijis tik zems, ka pat netika iegūti pieci procenti no maksimālā vērtējuma. Taču arī šādiem absolventiem sertifikāts par vidusskolas pabeigšanu tiek izsniegts, kaut ar tik zemu vērtējumu tikpat kā nav iespējams iestāties augstskolā. Tiem, kuri neapmierināti ar vērtējumu, rezultātu vēl iespējams apstrīdēt.

eksameni_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Sen zināma patiesība, ka „Centralizētie eksāmeni” tomēr daļēji ir arī laimes spēle un parastā metode atzīmēt kādu no atbildēm ļauj veiksmei daudz kur paspīdēt.
    Diemžēl, izglītībā tiek samazināts mācību apjoms un pārbaudījumu grūtības līmenis. Piemēram, matemātikā izņēma no mācību kursa pierādījumus un formulu izvedumus – kāda tur vairs matemātika? Protams, pedagogi arī nav bez grēka, jo visi grib labākus sekmju rādītājus un tos īslaicīgi var dabūt, samazinot prasības. Diemžēl, arī turpmāk var nākties samazināt prasības, jo zināšanu līmenis dilst ātrāk, nekā cerēts! Kāpēc pirms vairākiem gadu desmitiem prasības bija augstākas un neviens nepārpūlējās, bet zināšanu līmenis atsevišķos eksaktos priekšmetos bija tomēr labāks. Viss minētais tomēr ir sava veida radīts komplekss, ko sastāda vecāku, skolotāju, arī politiķu un ministrijas vēlme izdabāt sekmju līmenim ar vieglāko pasākumu palīdzību.
    Šādos apstākļos, lai vismaz noturētu lejupslīdi, ir jāveic permanenti pasākumi, kas neļauj skolēnam atslābt un tikai „uzpumpēties” centralizētam eksāmenam. Šim nolūkam būtu lietderīgi ieviest pastāvīgu obligātu zināšanu un izpratnes diagnostiku, kas ļautu sekot skolēnu zināšanu apgūšanai un izpratnes veidošana, kā arī konstatēt vājos punktus priekšmeta konkrētu tēmu apgūšanā.

Draugiem Facebook Twitter Google+