Foto – LETA

Vājā vieta – matemātika un vēsture 1

Latvijas skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos vēsturē un matemātikā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojies, tomēr joprojām tieši šajos mācību priekšmetos vidusskolu absolventu sniegums ir visvājākais.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Par to liecina Valsts izglītības satura centra (VISC)vakar publiskotie šā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti. To analīze gan tiek solīta tikai rudenī.

Visaugstākie skolēnu sasniegumi bijuši, kārtojot krievu valodas kā svešvalodas eksāmenu – te absolventi ieguvuši 70,9 procentpunktus no maksimāli iespējamā vērtējuma. Otrs labākais sasniegums – 
69,32 procentpunkti – iegūts franču valodas eksāmenā. Jāņem gan vērā, ka šo eksāmenu kārtoja vien 40 vidusskolu absolventi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt vissliktāk skolēniem veicies, kārtojot vēstures un matemātikas eksāmenus. Tajos vidējais vērtējums sasniedz vien attiecīgi 42,6 un 43,34 procentus. Pērn gan rezultāti bija vēl zemāki: attiecīgi 37,17 un 37,62 procentpunkti no maksimālā iespējamā vērtējuma.

Kāpēc tieši šo mācību priekšmetu eksāmenos skolēniem sekmes ir zemākas? Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs un Rīgas Teikas vidusskolas skolotājs Valdis Klišāns norāda, ka vēsturē vissliktākie rezultāti ir jau vairākus gadus pēc kārtas. Eksāmena vidējos rezultātus uz leju velkot profesionālo vidusskolu audzēkņi, kuru mācību programma izveidota tā, ka viņi visu vidusskolas vēstures kursu apgūst vienā gadā – pirmajā kursā – un tas ir saspiests uz pusi mazākā stundu skaitā nekā vispārējās vidusskolās. Turklāt profesionālo skolu audzēkņi šo eksāmenu kārto uzreiz pēc 1. kursa, kad ir tikai vidēji 16 gadus veci, bet eksāmens veidots tā, lai būtu piemērots vispārējo vidusskolu absolventiem, kuri eksāmenu kārto 18 līdz 19 gadu vecumā. “Šajā vecuma posmā diviem gadiem ir liela nozīme. Pēc 1. kursa vai 10. klases tie ir vēl hormonu vētru un pubertātes plosīti pusaudži, kamēr 12. klases beigās tie ir jau jaunieši, gandrīz studenti,” spriež V. Klišāns. Ja, analizējot eksāmenu rezultātus, raugās tikai uz vispārējo vidusskolu absolventu sniegumu, aina paveras cita. Šogad šāda analīze vēl nav veikta, bet pērno datu izpēte parāda, ka vispārējās vidusskolās eksāmenu rezultāti bijuši virs 50 procentpunktiem.

Savukārt Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone uzskata, ka uztraukumam par skolēnu sekmēm matemātikā nav pamata. “Ir gan jāanalizē, tieši kuri uzdevumi skolēniem radījuši problēmas. Cik esmu dzirdējusi no skolotājiem, labāk skolēniem veicās tieši ar eksāmenu otro daļu, kurā bija jāparāda spējas problēmu risināšanā. Tātad spējas iegūtās zināšanas izmantot praksē. Tāpēc uz šiem rezultātiem skatos optimistiski,” teic R. Andersone.

Kopumā sertifikātus par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu VISC šovasar izsniedzis 22 270 vidusskolu absolventiem; 135 eksāmenu kārtotājiem kādā no eksāmeniem sniegums bijis tik zems, ka pat netika iegūti pieci procenti no maksimālā vērtējuma. Taču arī šādiem absolventiem sertifikāts par vidusskolas pabeigšanu tiek izsniegts, kaut ar tik zemu vērtējumu tikpat kā nav iespējams iestāties augstskolā. Tiem, kuri neapmierināti ar vērtējumu, rezultātu vēl iespējams apstrīdēt.