Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Vajadzētu un varētu vēl augstāk

Foto - Fiorenzo GalbiatiFoto - Fiorenzo Galbiati

“Ziemā kārtīgi patrenējāmies, un te ir rezultāts,” pludmales volejbolistu Aleksan­dra Samoilova un Ruslana Sorokina treneris Genādijs Samoilovs jūtas apmierināts ar sezonas pirmo pusi. 


 

Ziema Ēģiptē

Galvenais uzdevums bija kvalificēties olimpiskajām spēlēm Londonā, un tas paveikts pārliecinoši. Samoilovs un Sorokins, sākuši ar devīto vietu Pasaules kausa izcīņas posmos gan Brazīlijā, gan Polijā, Šanhajā palika tikai 25. vietā, bet jau nākamajā posmā Ķīnas galvaspilsētā Pekinā uzlēca uz piekto un tajā noturējās arī atlikušajos trijos olimpiskās kvalifikācijas turnīros Prāgā, Maskavā un Romā.

“Augstāk nekādi nevaram pakāpties – pēdējā mirklī kaut kas notiek, mazliet psiholoģija pieviļ. Romā pret amerikāņiem trešajā setā bijām priekšā ar 13:11, taču zaudējām ar 14:16 un netikām pusfinālā,” Genādijs Samoilovs norāda, ka nav iemesla pašapmierinātībai, jo ir sajūta, ka varētu un vajadzētu tikt arī augstāk. Lielāko gandarījumu devušas sacensības Maskavā, kur agrāk nekad neesot veicies. Eiropas čempionātā viņi ieņēma devīto vietu.

Olimpiskajām spēlēm kvalificējās 16 labākie pludmales volejbola pāri. Samoilovs un Sorokins no 17. vietas pirms šīs sezonas pakāpās uz trīspadsmito, nākamie aiz viņiem ir Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš. Londonā startēs pavisam 24 pāri. “Pa diviem būs tikai ASV, Brazīlijai, Šveicei, Vācijai un Latvijai,” ar pamatotu lepnumu saka treneris. “Toties Krievijai, kas pludmales volejbolam atvēl trīs miljonus ASV dolāru gadā, vīriešu konkurencē nebūs neviena. Vienā no pēdējiem vilcieniem ielēca krievu dāmu duets. Ko Latvijā izdarītu ar trīs miljoniem? Nē, čempionu es nesolu, bet tādu naudu noteikti izmantotu daudz sakarīgāk.”

Genādijs Samoilovs aug­šup sperto soli skaidro ar ziemā ieguldīto darbu. Ruslans Sorokins ziedoja klasiskā volejbola sezonu, lai labāk sagatavotos šai vasarai. Viņam gan septembrī tika veikta muguras operācija, un lēnā ritmā trenēties varēja sākt tikai novembrī. Samoilovi, kā jau katru gadu, sagaidot aukstā laika iestāšanos, posās uz Ēģipti, bet Ruslans viņiem pievienojās janvārī.

Treneris kritiski atzīst, ka problēmu audzēkņu spēlē esot ļoti daudz, un noskaita teju visus tehniskos elementus. “Potenciāls mums ir ļoti liels, bet jāuzlabo tehniskais arsenāls,” viņš piebilst. “Fiziski viss kārtībā. Jāstrādā ar bumbu un vēl arī ar psiholoģiju, lai galotnes varētu nospēlēt ar vēsu prātu. Tam laikam jānāk ar pieredzi. Lielākajai daļa no pasaules pirmā desmitnieka pāriem ir 35 un vairāk gadu. Ruslanam šobrīd ir 30, Aleksan­dram – 27. Tā kā mēs vēl desmit gadus varam spēlēt.”

 

Treneris internetā

Pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs Aleksandrs cīnījās pārī ar Mārtiņu Pļaviņu, ieņemot dalītu devīto vietu. Šķiršanās vēlāk daudziem nebija saprotama, tomēr attaisnojās, jo tagad Latvijai ir divi visaugstākajā līmenī konkurētspējīgi dueti. Šmēdiņam ar Pļaviņu salīdzinājumā ar tautiešiem šosezon tik labi gan neveicas. “Jančuks spēlēja zālē klasisko volejbolu, tāpēc pāris nav ideāli saspēlējies, bet tehniski viņi ir ļoti labi – manā vērtējumā labākais pāris pasaulē. Pietrūkst auguma centimetru blokā,” vērtē Samoilovs seniors.

Vai viņa audzēkņi Londonā būs favorītu vidū? “Grūti spriest, jo olimpiskās spēles ir olimpiskās spēles. Pekinā droši varēja prognozēt, ka uzvarēs amerikāņi Rodžers un Dālhauzers, bet šogad nav viena izteikta kandidāta uz zeltu. Pirms četriem gadiem atbraucām ar devīto vietu, ceru, ka šoreiz spersim soli uz priekšu,” trenerim apetīte augusi. Viņš cer, ka Londonā ceļi nekrustosies ar diviem ļoti neērtiem sāncenšiem – vāciešiem Šulli un Numerdoru (piektā vieta olimpiskajā rangā), kā arī čehiem Benešu un Kubalu (12. v.). “Visus pārējos esam uzvarējuši, bet pret šiem veterāniem nekādi nesanāk. Cerams, pēc desmit gadiem par mums kāds tā sūdzēsies,” smejas Genādijs Samoilovs, piebilstot, ka noskaņojums, gaidot atbildīgo startu, ir labs, veselība – arī.

Interesanti, ka viņš šosezon nedodas līdzi puišiem uz sacensībām. “Viens iemesls ir naudas trūkums – sezonas sākumā bija liela braukāšana, tāpēc paliku mājās. Viņi tur izšāva, un nolēmām, ka neko nedrīkst mainīt. Tagad skatos spēles internetā, rak­stu vēstules, dodu padomus.” Aleksandrs atklājis, ka spēle labāk sokas, ja viņš sevi izjūt kā līderis – pirmā vijole. Klāt esot tēvam, diriģēšana notiek malā. Ģimenē bijusi par to runāšana, un, lai arī ne bez grūtībām, nonākuši pie secinājuma, ka trenerim jāpaliek mājās. Un tas palīdz. Uz Londonu gan pošas arī Genādijs Samoilovs. Aleksandrs un Ruslans plāno līdz olimpiskajām spēlēm piedalīties visos trijos Pasaules kausa izcīņas posmos – šonedēļ Šveicē, pēc tam Vācijā un Austrijā.

Starptautiskās volejbola federācijas mājas lapā atrodama informācija, ka Samoilovs un Sorokins šosezon prēmijās saņēmuši 54 tūkstošus ASV dolāru. Viņi ir arī Latvijas Olimpiskās vienības B sastāvā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+