Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. oktobris, 2012
Drukāt

Vajadzība pēc palīdzības trūcīgiem cilvēkiem Eiropā aug augumā


Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar piedāvājumu veidot atbalsta fondu vistrūcīgākajiem ļaudīm, kas varētu aizstāt Eiropas Savienības (ES) pārtikas paku programmu. Latvija šo iespēju izmanto jau kopš 2006. gada, taču pēc 2013. gada visā ES pārtikas paku finansēšanu no kopējās lauksaimniecības politikas naudas pārtrauks.


 

Atbilstoši EK rosinātā jaunā fonda noteikumiem te iegūtos līdzekļus valstis varēs izmantot, lai ar neval-stisko organizāciju palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem nodrošinātu ne tikai pārtiku, bet arī apģērbu un citas pirmās nepieciešamības lietas bezpajumtniekiem un materiāli maznodrošinātiem bērniem. Turklāt fonds atbalstīs arī dažādus cilvēku sociālās iekļaušanas pasākumus.

Fonda darbībai septiņos gados – no 2014. līdz 2020. gadam – būs atvēlēti 2,5 miljardi eiro jeb 1,76 miljardi latu. Valstīm, kuras vēlēsies piedalīties, būs jāsedz 15 procenti no izmaksām, bet visu pārējo, proti 85 procentus, segs EK.

Salīdzinājumā ar līdz šim pārtikas paku programmai piešķirtajiem līdzekļiem EK piedāvātajā fondā naudu atvēlēs plašākam palīdzības spektram, taču pašu līdzekļu kopumā būs mazāk. Pārtikas pakām gadā tērēja ap 500 miljoniem eiro, bet fondā paredzētā nauda būs apmēram 350 miljoni eiro gadā uz visām 27 dalībvalstīm kopumā.

 

Palīdzība ir jāturpina

Tas, ka pārtikas paku sistēma beigsies un EK piedāvās alternatīvu risinājumu, Latvijas atbildīgajām iestādēm un organizācijām tapis zināms jau laikus, un tagad, kad saņemts EK piedāvājums, sāksies tā izvērtēšana, kam sekos lēmums, vai fonda iespējas izmantot.

EK finansēto pārtikas paku programmu Latvijā uzrauga Zemkopības ministrija (ZM), administrē Lauku atbalsta dienests, bet tās pie cilvēkiem nogādā nevalstiskās organizācijas, un visplašāk Latvijā šajā jomā strādā Sarkanais Krusts.

“Mums pašiem Latvijā ir jāorganizē diskusijas par to, kā šie līdzekļi 2014. gadā tiks lietoti. Esam gatavi iniciēt šādu apaļo galdu, uzaicinot gan esošos programmas realizētājus, gan nākamos, tajā skaitā Labklājības ministriju, ar kuru līdz šim mums plašākas diskusijas nav bijis,” norāda Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Viņš ir par to, ka atbalstam vismazturīgākajiem cilvēkiem ir jāturpinās.

“Visu Sarkanā Krusta nacionālo biedrību viedoklis, tiekoties Briselē, bija, ka palīdzību lielākā vai mazākā mērā vajadzētu turpināt, jo ar šīs pārtikas programmas palīdzību mēs tiekam klāt sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem, varam viņus iesaistīt citās programmās, veikt viņu aptaujas, integrāciju sociālās aprūpes pasākumos un citur. Nav noslēpums, ka Latvijā un daudzviet citur Eiropā šobrīd veidojas patērētāju slānis, kas labāk dzīvo uz pabalstiem, nevis meklē pastāvīgu dzīvi un darbu. Un tas visā šajā lietā ir satraucošs aspekts,” saka U. Līkops.

Arī ZM, kas līdz šim uzraudzījusi pārtikas paku programmu, tagad iepazīstas ar jauno EK fonda piedāvājumu. “Par to, ka pārtikas paku programma vairs nepastāvēs tāda, kāda tā bija līdz šim, mēs, protams bijām informēti. Zemkopības ministrija, plānojot un sniedzot komentārus par ES daudzgadu finanšu budžetu, vienmēr ir uzsvērusi, ka šādā vai citādā formā, bet programmai noteikti ir jāturpinās. Runāsim ar citām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, lai noskaidrotu, kāds ir viņu redzējums par fondu un iespējamajiem atbalsta mehānismiem,” saka ZM Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā.

Jaunums EK piedāvājumā ir valstu līdzfinansējums, kuru pārtikas paku programmā līdz šim nevajadzēja, un valstij atlika vien nomaksāt pievienotās vērtības nodokli par iegādātajiem produktiem, viņa atzīst.

“Ir jāskatās, kāda veida līdzfinansējums tas būs – privātais vai valsts, vai no nevalstisko organizāciju sektora. Protams, izvērtējot visus šos iespējamos aspektus, tas mums būs jāņem vērā.

Ja fondā piedalīsimies un būs nepieciešams valsts līdzfinansējums, un attiecīgi būs iesaistīta kāda no ministrijām, protams, ka, virzot Ministru kabineta noteikumus vai rīcību plānu, to noteikti prasīs,” tā K. Sirmā.

 

Pēdējais pārtikas paku gads

Tikmēr vēl pēdējā, 2013. gadā, EK finansētajām pārtikas pakām Latvijā atvēlēti 5,2 miljoni eiro jeb 3,65 miljoni latu. Pārtikas pakās ir deviņi produkti – pilnpiena pulveris, makaroni, auzu pārslu biezputra, pankūku milti, kartupeļu biezputra, griķi, manna, augstākā labuma kviešu milti un sautētas cūkgaļas konservs. Ik mēnesi Latvijā šādas pārtikas pakas izsniedz aptuveni 160 000 cilvēku, un par to rūpējas Latvijas Sarkanais Krusts kopā vēl ar deviņām organizācijām. Kopumā Eiropā no šīs 500 miljonu eiro jeb 351 miljona latu vērtās programmas līdzekļus pārtikas pakām iegūs 18 miljoni iedzīvotāju 19 ES dalībvalstīs.

 

Viedokļi

Dačans Čološs, Eiropas lauksaimniecības komisārs: “Mēs domājam, ka ES šī politika ir svarīga, it īpaši šajos ekonomisko grūtību apstākļos, un paredzams, ka nākamajā gadā labumu no šīs shēmas gūs aptuveni 18 miljoni cilvēku. Tādēļ komisija ir ierosinājusi savā budžeta priekšlikumā 2014. – 2020. gadam rezervēt 2,5 miljardus eiro jeb 1,76 miljardus latu, lai turpinātu shēmu, kas palīdz vistrūcīgākajiem. Tā kā šis finansējums labāk atbilst ES nabadzības izskaušanas mērķim, tas tiks iekļauts sociālās kohēzijas politikā.”

 

Lāslo Andors, Eiropas sociālo lietu komisārs: “Jaunais rosinātais fonds sniegs taustāmu palīdzību, lai palīdzētu Eiropas visneaizsargātākajiem cilvēkiem integrēties sabiedrībā. Tā būs konkrēta solidaritāte ar tiem, kurus ES vissmagāk skārusi ekonomiskā un sociālā krīze. Es ceru, ka dalībvalstis un Eiropas Parlaments pieņems šos priekšlikumus, lai pēc iespējas ātrāk atbalsts nonāku pie tiem, kam tas ir nekavējoši nepieciešams.”

 

Uldis Līkops, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs: “Izvērtējot to, kā cilvēki attiecas pret pārtikas pakām, tā ir liela palīdzība iedzīvotājiem, izņemot, protams, gadījumus, kad pakas saņēmējs to tirgo apmaiņā pret alus pudeli. Pieprasījums pēc pārtikas pakām šogad ir ļoti liels. Visu Sarkanā Krusta nacionālo biedrību viedoklis, tiekoties Briselē, bija, ka palīdzību lielākā vai mazākā mērā vajadzētu turpināt, jo ar šīs pārtikas programmas palīdzību mēs tiekam klāt sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem, varam viņus iesaistīt citās programmās, veikt viņu aptaujas, integrāciju sociālās aprūpes pasākumos un citur.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+